Jau daudzus gadus viena no brīvā laika kvalitatīvām nodarbēm Madonā ir iespēja dejot sporta dejas.
Bērni, iesaistoties šajā sporta veidā, apgūst elementāras lietas. Labāk izjūt ķermeni, uzlabo fizisko sagatavotību, muskuļu elastību, lokanību, koordināciju, muzikalitātes un ritma izjūtu. Neatkarīgi no tā, vai bērns vēlāk izvēlēsies nopietni pievērsties šim sporta veidam vai tikai savai attīstībai, ieguvums būs milzīgs, un tas noderēs visai dzīvei.
Komunikācijas prasmes ar deju biedriem, pašdisciplīna, pārliecība par veikto ir tikai daļa no ieguvumiem. Tāpēc jo lielāks prieks, ka līdzās skolotājam Artim Birkam, kas pašatdevīgi kopj šo dejas lauciņu daudzu gadu garumā, šogad ar bērniem sporta deju jomā sākusi strādāt arī viņa audzēkne Viktorija Vaišļa. Viktorija turpina dejot pati un bērnudārzā "Priedīte" sagatavo sporta deju iepazīšanai trīsgadniekus un nedaudz lielākus mazuļus.
– Arī es pati sporta dejas sāku apgūt bērnudārzā, – atceras Viktorija. – Sākumā dejoju tautiskās dejas, bet tās mani nepiesaistīja, tad aizgāju uz nodarbībām sporta dejās. Šobrīd dejoju jau vairāk nekā astoņus gadus. Deju zāle ir vieta, kur varu izlikt gan savas emocijas, gan enerģiju – pilnīgi visu. Dejās varu atklāt, kas esmu, kas ir tas, kas man patīk, par ko kādreiz skumstu. Iesākumā saprast deju soļus, kustības bija grūti, bet ar laiku, augot un attīstoties, dejotājam izdodas koncentrēties, un arī ķermenis pamazām klausa.
Jautāta, vai bērnu un jauniešu vidū sporta dejas ir iecienītas, Viktorija atzīst, ka populāras tās vairāk ir mazo bērnu vidū: – Jaunieši, kas vēlētos dejot, ir pamaz, bet mazie bērni ir sajūsmā. Šogad ir pirmais gads, kopš sāku mācīt pašus mazākos – trīsgadniekus. Man ir seši mazuļi pirmsskolas izglītības iestādē "Priedīte", ar kuriem darbojos. Mans uzdevums sākumā ir tāds, lai viņi vispār sāktu kustēties – lēnām, mierīgi, uz pirkstgaliem, papēžiem, lai saprastu, kur kas atrodas, kur ir labā un kreisā puse.
Viktorija ir Madonas pilsētas vidusskolas 8. klases skolniece, jo vairāk tāpēc, ka skolotājas stāju pamazām iepazīst pati, labāk novērtē šo profesiju kopumā: – Bērniem, kas mācās pie manis, es stāstu par cieņu, kas jāizrāda skolotājiem. Arī pati vienmēr izturos cieņpilni attiecībā uz savu deju skolotāju Arti Birku. Labāku skolotāju iedomāties nemaz nespēju. Viņš man devis gan dejas mākslu, gan sniedzis atbalstu, iejūtību grūtākos mirkļos.
Viktorija sporta dejās trenējas divreiz nedēļā, mazajiem bērniem tāpat nodarbības rit divreiz nedēļā. – Ja grib rezultātu, savam hobijam jāveltī nopietns laiks un ilgstoši, – neslēpj jauniete.
– Man ir bijuši divi deju partneri, šobrīd sporta dejās dejoju solo, – vēsta Viktorija. – Vienam dejot ir vieglāk, jo pats paļaujies un atbildi par sevi. Skaistāk, protams, ir dejot pārī.
Sporta deju sacensībās "Madonas rudens", kas nesen aizvadītas Sarkaņu pagasta tautas namā "Kalnagravas", Viktorija iejutās vēl kādā lomā. – Pirmo reizi biju sacensību tiesnese, – vēsta viņa. – Sezonu atklāju gan kā dejotāja, gan tiesnese. Tas prasīja liela stresa pārvarēšanu, bet pamazām viss izdevās. Nebija tik grūti, kā sākumā iedomājos. Brīžos, kad uz laukuma bija īpaši daudz dalībnieku, bija jāpadomā, kādu atzīmi kuram ielikt, lai būtu pareizāk. Tiesnešu darbu, protams, pavada atbildība. Zinu pēc savas pieredzes, kā tas ir, ja kādreiz tiesnesis ieliek mazāk punktu. Īpaši jau mazie dejotāji vienmēr ir jāatbalsta, jāiedvesmo arī ar atzīmi.
Ierunājoties par sporta deju pavadošo daļu – tērpiem, apaviem, frizūru, grimu, Viktorija atzīst, ka tam jāpievērš liela uzmanība: – Ir nepieciešams ilgs laiks, lai sagatavotos sacensībām un viss būtu perfekti, lai nospīdētu
uz skatuves, lai izskatītos dabīgi. Es visu daru pati, šīs lietas apguvu pamazām. Kad biju mazāka, skatījos, kā to dara mamma, mēģināju grima ziņā mācīties. Arī mana mamma kā jauniete ir dejojusi sporta dejas, var savā ziņā palīdzēt. Par tērpu tāpat jādomā, un parasti es apskatu daudzus tērpus, bet vēlos atrast to īsto, ko esmu iedomājusies. Mana krāsa ir spilgti sarkanā, kleitas meklēju internetā, ir daudz dejotāju grupu, kur tās pārdod, var šūt arī jaunu tērpu.
Sporta deju dejotājus līdzīgi kā baletniekus var atpazīt. Viņiem ir laba stāja, skaista gaita, taisna mugura un nostiepta pēda.
– Nākotnē gribu palikt Madonā un turpināt mācīt sporta dejas, – ierunājoties par perspektīvu, saka Viktorija. – Decembrī brauksim uz sporta deju sacensībām Lietuvā, pavasarī būs kārtējās sacensības "Madonas valsis" – prieks, ka mūs, dejotājus, filmē, ka skatītāji mums aplaudē, ka dejojot vienmēr saņemam ovācijas.
22.10.2024.