Mūsu novadnieci LĀSMU KRONBERGU var saukt par regbija fanātiķi — pati ar šo sporta veidu nodarbojas astoņus gadus. Taču ne tikai, jo tagad arī rīko bērnu un jauniešu sacensības, iedzīvinājusi šī sporta veida kustību Ļaudonā un ir menedžere Latvijas izlasēm.
To, ka regbijs un amerikāņu futbols nav viens un tas pats, bet laukos kaut kas jauns un azartisks sporta veids, Ļaudonā jau zina. Noteikumi ir izskaidroti. Viens no tiem – amerikāņu futbolā drīkst mest bumbu uz priekšu, bet regbijā – nedrīkst, jādod piespēle komandas biedram atpakaļ.
Regbija spēle Ļaudonas pagastā ir kaut kas jauns, un, kā izrādījās, tā ienāca laikā, kad Ļaudonā vairs nenotika treniņi volejbolā. Pagastā tika atbalstīta iniciatīva vietā likt citu sporta veidu, un kāpēc gan nespēlēt regbiju. Aicināju Lāsmu Kronbergu uz plašāku sarunu.
– Pastāstiet par sevi, par saistību ar Madonas novadu.
– Esmu dzimusi Ērgļos, līdz 20 gadu vecumam nodzīvoju Bērzaunē, bet no 5. klases – Sauleskalnā, pēc tam dzīves ceļi aizveda uz Rīgu, uz Mārupi. Sauleskalnā joprojām dzīvo mana mamma, un tā regulāri braucu ciemos pie viņas un uz Madonas novadu. Esmu pabeigusi Bērzaunes pamatskolu, pēc tam pabeidzu Barkavas profesionālo vidusskolu, ieguvu specialitāti viesmīlības pakalpojumu jomā. Pēc mācībām Barkavā aizbraucu uz Rīgu, biju iestājusies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), bet pēc pirmā kursa tomēr izstājos, tagad pat nevaru nosaukt iemeslu. Liku lietā viesmīles profesiju, pāris gadu pirms kovida laika strādājot par viesmīli-bārmeni uz "Tallink" kuģa. Paralēli izvēlējos apgūt sporta trenera specialitāti. Sapratu, ka tomēr ir vajadzīga izglītība, jo kas zina, kad trenera specialitāte noderēs. Biju iestājusies sporta treneru tālākizglītības kursos, kur ieguvu C kategorijas sertifikātu, bet pēc gada iestājos Latvijas Universitātes Madonas filiālē, ko pabeidzu 2023. gadā. Esmu sporta trenere ar novirzienu regbijā.
– Ar kādiem sporta veidiem savā skolas laikā nodarbojāties?
– Mācoties, Bērzaunes pamatskolā, sākotnēji gribēju trenēties futbolā, bet Sauleskalnā bija Madonas sporta skolas trenere Aira Bērziņa un iespējas apmeklēt biatlona trasi, kas bija izveidota Sauleskalnā. Kādus piecus gadus arī biatlonā noskrēju, šāvu, bija arī panākumi, bet vairāk vasaras biatlonā, kur izcīnīju arī Latvijas čempiona titulu. Saņēmu arī apliecinājumu, ka esmu pabeigusi Madonas Bērnu un jaunatnes sporta skolu.
– Kā aizsākās interese par regbiju?
– Interese un aizraušanās ar regbiju sāka veidoties pirms astoņiem gadiem, kad biju izstājusies no studijām LSPA, paralēli strādāju. Mana draudzene, bijusī studiju biedrene ieteica aiziet pie māsas uz regbija treniņu. Aizgāju, bet par regbiju nezināju pilnīgi neko, vien vēlējos kaut ko brīvajā laikā aktīvāku padarīt, – kāpēc gan neuzspēlēt regbiju? Kā aizgāju uz treniņu, tā regbiju spēlēju jau astoņus gadus, esmu bijusi arī menedžere kā sieviešu, tā meiteņu Latvijas izlasēm. Šobrīd esmu gan spēlētāja, gan organizatore, gan trenere. Darbojos arī Latvijas Regbija federācijā, kur esmu bērnu un jauniešu sacensību galvenā tiesnese. Beidzot esmu atradusi sporta veidu, kas mani aizrauj un interesē.
– Kādi ceļi atveda līdz Ļaudonai?
– Kad sākās kovida pandēmija, arī "Tallink" bieži nekursēja. Biju uzsākusi studijas LU, un Madonas filiāles vadītāja Lolita Kostjukova bija atsūtījusi e‑pastā, ka Ļaudonas pagastā meklē sporta organizatoru. Domāju, ka tā ir vēl viena iespēja – apvienot studijas ar sporta organizatora darbu praksē, pilnveidot sevi, organizējot pasākumus. Aizsūtīju savu pieteikumu Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājam Artūram Portnovam, satikāmies, pēc pārrunām mani pieņēma darbā. Nostrādāju gan tikai gadu, jo vairāk vajadzēja darboties Latvijas Regbija federācijā. Biju vēl bērna kopšanas atvaļinājumā, kad bija jāorganizē regbija ziemas čempionāts. Pie sevis domāju, ka sniegs simtprocentīgi varētu būt Madonas novadā, bet sacensības nevar organizēt Sauleskalnā, kur tādam čempionātam nav piemērotas vietas, arī Bērzaunes pamatskolai ir mazs sporta laukums. Tā paliku Ļaudonā, jo ar ļaudoniešiem ir kontakti. Uzrakstīju vēstuli pagasta pārvaldes sporta organizatorei Annai Kļaviņai, kas šobrīd, varētu teikt, pilda menedžeres pienākumus mūsu klubā. Milzīgs paldies par to! Sarunājām tikšanos un jau sākām gatavot plānu, kā pasākumu noorganizēt, lai padarītu scensības jaudīgākas; plānojām, ka vajadzētu izveidot vietējo komandu, uzaicināt arī citas komandas, lai redz, kā regbiju ziemā spēlē pieredzējuši spēlētāji. Tas arī izdevās. Man bija kontakti arī ar Lietuvu, atbrauca trīs komandas no Lietuvas. Tā kā regbijs Ļaudonā aizsākās šoziem – februārī.
– Kas veicināja regbija kluba "RK Ļaudona" dibināšanu?
– Tā kā 2024. gada ziemas regbija čempionātam tika izveidota viena Ļaudonas komanda, bērni vēlējās turpināt treniņus. Sarunās Ļaudonas pagasta pārvaldē rosināju, ka ir jādibina biedrība, lai varētu iekļauties Latvijas Regbija federācijā kā oficiāli biedri, komanda tiktu sezonas spēlēs un kopvērtējumā. Tā tika nodibināts regbija klubs "RK Ļaudona", kam no šī gada maija ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Tā ir arī iespēja rakstīt projektus, piesaistīt sponsorus. Jau ir atsaucība, palīdz gan vietējie sponsori, gan ir arī tādi, kas ir apsolījuši palīdzēt, ja vien lūgsim. Azartiskākie Ļaudonas bērni pirmos treniņus aizvadīja februārī un visas vasaras garumā veiksmīgi piedalījās Latvijas čempionāta sacensībās trijās vecuma grupās. 8. septembrī Ļaudonā tika sarīkots "Mapri būves" regbija finālsacensību 6. posms – "Ļaudonas kauss".
– Kāpēc Mārupē Latvijas Regbija federācija neveido komandas?
– Dzīvojam blakus Mārupes Valsts ģimnāzijai; biju sazinājusies ar sporta organizatoru – nav ieinteresēti, jo viņiem ir citi sporta veidi, kas attīstās, piemēram, futbols.
– Kā vērtējat "RK Ļaudona" komandu potenciālu?
– Latvijas čempionātā bija seši posmi, mēs piedalījāmies piecos U10, U12 un U14 vecuma grupās. Komandās ir ne tikai Ļaudonas spēlētāji, bet arī no Mārcienas, Sauleskalna un Bērzaunes. Visās vecuma grupās esam iekļuvuši kopvērtējumā, kas ir apsveicami, jo U12 un U14 komandas spēlēja jau ar pieredzējušām komandām, kas pastāv jau daudzus gadus, kuriem ir uzkrāta spēļu pieredze un ir pietiekami daudz maiņas spēlētāju. U10 komandai ir vairāk spēlētāju, ir maiņas iespēja, un sezonas beigās tikām arī līdz uzvarām. Tas jau ir zināms progress.
Mūsu mērķis ir turpināt augt un attīstīties. Šajā sezonā mēs tikai iepazināmies ar šo sporta veidu, taču nākamajā sezonā esam apņēmušies turpināt trenēties un sasniegt jaunas virsotnes, ka, iespējams, varam tikt arī līdz medaļām.
– Kas palīdzēja sagādāt ekipējumu?
– Latvijas Regbija federācijai starptautiskās palīdzības programma atsūta dažādas formas, un man deva akceptu, ka varu tās piedāvāt ļaudoniešiem. Tā tikām pie formām, bučus noziedoja regbija veterāns, bijušais LRF prezidents Aivars Pilenieks, savukārt Ļaudonas pagasta pārvaldes atbalsts ļāva iegādāties aizsargķiveres, aizsargkapes. Tagad varam spēlēt droši.
– Kas regbijā ir saistošs, kas var ievilkt komandā?
– Bērniem tā ir socializēšanās, iespēja labi pavadīt laiku ar vienaudžiem, bet gūstot labumu sev. Šis ir sporta veids, kam nav vajadzīgi tādi auguma parametri, kā, piemēram, basketbolā vai volejbolā. Šeit ikviens bērns var pierādīt, ka viņam ir vieta komandā. Galvenais, lai pašam ir vēlēšanās nākt spēlēt, trenēties. Tomēr tā nav tikai rotaļāšanās, ir jāiemācās kas jauns, bet treniņi tiek organizēti tā, lai bērni justos labi. Treniņi notiek ceturtdienās un piektdienās. Vecuma grupās, kādas ir "RK Ļaudona", komandas tiek veidotas puišiem un meitenēm kopā. Šajā vecumā šī ir lieliska iespēja bērniem arī braukt uz sacensībām, kas ir citās Latvijas pilsētās, labākajiem ir arī iespēja kandidēt sava vecuma izlasēs, lai tiktu uz sacensībām ārzemēs.
– Ko pašai prasa attāluma pārvarēšana no dzīvesvietas Mārupē līdz Ļaudonai?
– Tas ir attālums, laika organizēšana, jo man pašai kā spēlētājai ir arī savi treniņi, arī ģimenei esmu vajadzīga. Jāprot menedžēt savs laiks, un šajā sezonā esam veiksmīgi tikuši galā. Domāju, nākamajā sezonā jau būs skaidrs, kā labāk saplānot darbus. Esmu pateicīga vīram Dāvim par atbalstu un sapratni, jo viņš, strādājot attālināto darbu, var pieskatīt bērnu, kad es braucu uz treniņiem. Meitiņai Šarlotei decembrī būs divi gadi, septembrī uzsāka apmeklēt bērnudārzu. Kā var apvienot visu intereses? Reizēm ir pagrūti, bet var. Šovasar mēs braucām uz Sauleskalnu pie omes ar visu ģimeni, tajā pašā reizē maršrutā ir arī Ļaudona.
18.10.2024.