Vai daudz ir cilvēku, kam dzīvē izdevies atrast to vienīgo, kas ir gan maizes darbs, gan vaļasprieks, aizraušanās.
Kad ir vienalga, cik par to maksā, galvenais, lai izdodas. Tas ir stāsts par muzeja fotogrāfu Eduardu Kļaviņu, kuram šogad atzīmējam 100 gadu jubileju.
Eduards Kļaviņš dzimis 1924. gada 19. oktobrī Lazdonas "Sīmaņos". Mācījies Lazdonas pamatskolā, vēlāk – Ļaudonas Lauksaimniecības skolā. 1943. gada vasaras vidū Eduardu iesauca leģionā. Kara beigās nonāca Bornholmas salā, vēlāk – Zviedrijā. Pēc atgriešanās Latvijā E. Kļaviņš iestājās Smiltenes Zooveterinārajā tehnikumā un izmācījās par zootehniķi. Un tieši šeit sākās aizraušanās ar fotografēšanu.
Pirms 50 gadiem – 1974. gadā – E. Kļaviņš sāka strādāt Madonas muzejā par fotogrāfu, un muzejnieku vidū viņš tika iesaukts par Eidi. Aizraušanās ar fotogrāfiju kļuva arī par darbu un izrādījās, ka tas bija īstais aicinājums, sirdsdarbs. Tapa muzeja, pilsētas un rajona neskaitāmu pasākumu, vietu iemūžināšana, starp tiem arī muzejnieku darba ikdiena – izstāžu iekārtošana, ekspedīcijas, bet pats galvenais – milzīgs daudzums pārfotografētu materiālu. Tolaik, kad vēl nebija kopētāja, skeneru un tamlīdzīgu palīgu, kvalitatīvu kopiju no vērtīga materiāla, kura oriģināla muzejam nebija, ieguva pārfotografējot. Ar dokumentiem vēl nebija tik sarežģīti, bet fotogrāfijas prasīja lielas prasmes, īpaši, lai izvairītos no atspīdumiem. Muzeja fotogrāfs fotografēja, attīstīja filmiņas, kopēja attēlus. Eidis muzejā nostrādāja 12 gadus. Viņa fotogrāfijas šodien tiek izmantotas muzeja vēstures stāstos, arī jaunajā muzeja izstādē "Madonas muzejs vakar, šodien, rīt".
Kopā ar Eduarda Kļaviņa ģimeni – meitām un mazbērniem, draugiem un paziņām – vēlamies atskatīties uz Eida atstāto mantojumu šodienas sabiedrībai, dziedot, lasot dzeju un skatoties viņa atstātās fotogrāfijas. Tādēļ aicinām 23. oktobrī pulksten 16 uz sirsnīgu tikšanos Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs.
18.10.2024.