9. oktobrī Madonas novada bibliotēkā ritēja seminārs Madonas un Varakļānu novada pašvaldību bibliotēku darbiniekiem, kura noslēgumā bija tikšanās ar dzejnieci.
Par digitalizācijas iespējām novada bibliotēkās runāja iestādes pārstāves Daiga Puķīte un Laura Veckalniņa. Izskanēja arī Cēsu Centrālās bibliotēkas pieredzes stāsts par šai jomā paveikto. Savukārt Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Vogina un mārketinga un komunikāciju speciāliste Laura Krūmiņa bibliotekārus iepazīstināja ar Madonas novada zīmola izmantošanu komunikācijas kanālos, kas raisīja neviennozīmīgu attieksmi, jo katra vieta, katra bibliotēka tomēr vēlas sevi pieteikt nevis ar unificēto Madonas novada zīmolu, bet tādu, kas ietver konkrēto vietvārdu, kas bagātina un precizē iestādes darbības zonu.
Atskatu uz Latvijas bibliotekāru novadpētniecības konferenci Jūrmalā sniedza Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturniece Gunta Strode, par novadpētniecības literatūras krājuma jaunumiem pastāstīja Elīza Čamane, par nozares darba aktualitātēm – bibliotēkas direktore Imelda Saulīte un metodiskā darba vadītāja Daiga Puķīte.
Dienas otrajā pusē projekta "Lasu. Domāju. Satieku" ietvaros notika tikšanās ar dzejnieci, literatūrzinātnieci Annu Auziņu.
Dzeja un māksla nav patēriņa preces, tās rosina domāšanu un attīstību.
Anna Auziņa ir studējusi glezniecību, tad pievērsusies kultūras studijām un literatūrzinātnei. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju "Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā". Sarakstījusi četrus dzejoļu krājumus: "Atšķirtie dārzi", "Slēpotāji bučojas sniegā", "Es izskatījos laimīga", "Annas pūra govs", bet 2021. gadā iznāca Annas Auziņas debijas romāns "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata", kas stāsta par sievietes izaugšanu no bērnības līdz briedumam un savas seksualitātes apzināšanos.
Anna ir dzimusi dzejnieka Imanta Auziņa un prozaiķes, tulkotājas Irinas Cigaļskas ģimenē. Viņas māsa ir tulkotāja Irēna Auziņa, līdz ar to literārā vide uzsūkta ar mātes pienu, un šīs ģimeniskās saites veidojušas dzejnieces identitāti. Sevi kā gleznotāju šobrīd Anna neapzinās, kaut sava teikšana un gaume grāmatu noformējumā viņai, protams, ir. Piemēram, par mākslinieka Armanda Zelča veidoto grāmatas "Annas pūra govs" iekšējā vāka zīmējumu, kur var saskatīt dzeltenu baznīciņu, lai gan mākslinieks dzelteno laukumu bija iecerējis kā govs auss numuru, ir gandarīta gan autore, gan grāmatas lasītāji. Dzejnieces identitāte ir kā Annas otrā āda, viņas domas lasāmas arī interneta žurnālā Satori.lv, bez tam Annas izlolots ir literatūras žurnāls "Strāva". Viņa ir pasniegusi literatūras vēsturi un radošo rakstīšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, aktīvi darbojas Latvijas PEN (Poets, Essayists, Novelists) organizācijā (starptautiska rakstnieku, publicistu un redaktoru organizācija, kas veicina literatūras izplatību un iestājas par vārda un citas izteiksmes brīvību), strādā Raiņa un Aspazijas muzejā.
Tiekoties bibliotēkā, autore lasīja citātus no saviem dzejoļu krājumiem, tā iepazīstinot ar biogrāfisko un profesionālo fokusu. Būtiski, ka Annai šobrīd top jauna dzejas grāmata ar pagaidu nosaukumu "Kāpostu zupa". Būs pagājuši astoņi gadi kopš iepriekšējās izdošanas, un ir jau vienošanās ar izdevniecību, ka Annas Auziņas jaunā grāmata iznāks nākamā gada pavasarī. Uzdrošināšanās, pārvarot privātuma ēnainās puses un iznākot gaismā ar visu savu būtību – tādi ir Annas Auziņas teksti.
Atbildot uz jautājumu, kāda ir viņas aizvadītā mēneša laime, viešņa minējā noorganizēto starptautisko, starpdisciplināro zinātnisko konferenci "Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā", kā arī dēla 7 gadu dzimšanas dienas svinības, ko noorganizēt bijis pat grūtāk par konferenci.
Tikšanās noslēgumā Anna steidzās, lai paspētu uz ātrāko autobusu. Likās, varētu taču uzkavēties, iepazīt rudeni Madonā, bet viņa grib lidot uz Rīgu. Tad sapratu, ka tā nav nepatika vai kāds naids pret ārpasauli, tā vienkārši ir nespēja visu laiku būt ārpus sevis, kaut kad ir jātiek atpakaļ! Radošajiem šāda iezīme lielākā vai mazākā mērā piemīt visiem. Izkaisīties, dalīties un tad atkal savākties, atgriezties savā kodolā.
Līdz nākamajai reizei, mīļā Anna!
15.10.2024.