Madonas novada domes kārtējā sēde 26. septembrī sākās ar jautājuma izskatīšanu par Zanes Grīnvaldes iecelšanu Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores amatā.
Kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Grandāns informēja, ka uz vakanto Madonas muzeja direktora amatu sakarā ar vadītāja maiņu tika izsludināts konkurss. Pieteicās viens pretendents. Saskaņā ar nolikumu konkursa komisija veica pretendenta uz šo amatu izvērtēšanu. 10. septembrī konkursa komisija, apkopojot komisijas locekļu novērtējumu, pieņēma atzinumu par pretendentes – Zanes Grīnvaldes – virzīšanu iecelšanai Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktora amatā ar šī gada 1. oktobri.
– Madonas muzejs ir komanda – spēcīgs un profesionāls kolektīvs, kurā katrs veic savus pienākumus, lai Madonas muzejs būtu ne tikai labākais novadā, bet arī viens no labākajiem Latvijā, un man gribētos mērķēt pat vēl tālāk – nedaudz ārpus Latvijas robežām. Mums ir četras ēkas, kurās strādājam un darbojamies, – uzrunājot Madonas novada domes deputātus, atzīmēja Zane Grīnvalde.
Iepazīstinot ar savu un visas Madonas muzeja komandas vīziju un redzējumu muzeja ilgtspējīgā attīstībā, viņa uzsvēra, ka liela uzmanība tiks veltīta digitalizācijai, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas un sabiedrības pieprasījumu. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 138 000 vienību, bet digitalizēta ir tikai neliela daļa, taču arī tai ir jābūt pieejamai digitālajā vidē. Izmaiņas skars arī muzeja mājaslapu, kas ir jāuzlabo un jāpārveido, lai tā būtu pārskatāma, pamanāma un uzrunātu katru.
Redzeslokā būs arī pieejamības paplašināšana visos līmeņos, sākot ar psiholoģisko, emocionālo pieejamību, jo muzejs esot vieta, kur visiem ir jājūtas labi. Tiks domāts arī par fiziskās pieejamības uzlabošanu cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem.
Viens no svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem, protams, būs finansējuma piesaiste – veidojot gan ikgadējo budžetu, gan piesaistot Kultūrkapitāla fonda līdzekļus, gan piedaloties lielos Latvijas un Eiropas mēroga projektos. Tiks pārstrādāts arī pakalpojumu cenrādis, domājot par tā pilnveidošanu un paplašināšanu. Tiek strādāts arī pie tā, lai papildu finansējumu iegūtu ziedojumu formā, jo Muzeju likums to pieļauj.
Attiecībā uz Madonas muzeja pārvaldību viņa akcentēja, ka tai ar juridisko dibinātāju – Madonas novada pašvaldību – ir jābūt atklātai, pārskatāmai, tāpat jāmeklē jaunas sadarbības formas, kā arī jāpaplašina sadarbība ar privāto sektoru, noslēdzot ilgtermiņa līgumus.
Tā kā nākamajā gadā Madonas muzejam ir jāiziet akreditācija (dokumenti jāiesniedz līdz nākamā gada jūnijam), Z. Grīnvaldes skatījumā šis ir lielisks brīdis, lai Madonas muzejs kļūtu par reģionālo muzeju, un ir visas iespējas iegūt šo statusu, jo jau vēsturiski ir bijusi ļoti laba sadarbība ar muzejiem Cesvainē, Ērgļos, Lubānā, Varakļānos, kas nozīmējot arī stratēģijas sagatavošanu nākamajiem desmit gadiem.
– Madonas muzejs noteikti varētu būt arī kā metodiskais centrs. Mums jau ir trīs akreditētie muzeji, un ar Varakļāniem nākamajā gadā tie būs četri, līdz ar to vajadzētu veidot kopēju muzeju vīziju, kā mēs visi strādājam, kā piesaistām finansējumu, kā realizējam lielos projektus, – uzsvēra Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores amata pretendente.
Tāpat ļoti svarīgi ir turpināt arī infrastruktūras sakārtošanu, kas skar visas četras ēkas. Izstāžu zālēm tā būs gan teritorijas labiekārtošana, gan pašu izstāžu zāļu infrastruktūras uzlabošana. Tas pats attiecas arī uz citām krājuma ēkām, tai skaitā H. Medņa „Dziesmusvētku skolas" apkārtni un blakus esošās ēkas – kūts – pārveidošanu par kultūras telpu.
Ir iecerēts vairāk atdzīvināt arī Biržu muižas teritoriju, lai tā vēl vairāk iekļautos Madonas pilsētvidē. Madonas muzejs un Madonas novada bibliotēka ir divas kultūr-
iestādes, kas tur jau sekmīgi darbojas, bet tā būtu jāizveido par vietu, kuru noteikti gribētu apmeklēt arī Madonas pilsētas viesi. Šo priekšlikumu, tāpat muzeja mājaslapas pilnveidošanu ļoti pozitīvi novērtēja Madonas novada domes deputāts Kaspars Udrass. Viņš atzīmēja, ka Biržu muižas teritorija ir dārgakmens, ko madonieši īsti nenovērtē, un no savas puses ieteica uzmanību pievērst arī vecajam ūdenstornim, kas daudzās pilsētās ir pārveidots par skatu laukumu. – Vecajā ūdenstornī esmu bijis augšā un pārliecinājies, ka tur patiešām paveras lielisks skats, – atklāja Kaspars Udrass.
Pirms apstiprināšanas Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores amatā Zanei Grīnvaldei tika uzdoti arī vairāki jautājumi.
– Mana dzimtā vieta ir Alūksne. Mācījos un studēju Rīgā, bet Madonā ieprecējos, un te dzīvoju jau gadus sešpadsmit, savukārt Madonas muzejā strādāju desmit gadus. Jau septīto gadu vadu arī Latvijas Muzeju biedrību. Esmu muzejnieks otrajā paaudzē. Muzejos esmu kopš bērna kājas, labi zinu, kas ir muzejs no iekšpuses. Sevi uzskatu par kārtīgu muzeja cilvēku, es degu par muzeja nozari un vēlos pārliecināt ikvienu sabiedrības pārstāvi, ka muzeji ir vajadzīgi un tajos nav garlaicīgi, – pauda Zane Grīnvalde.
Uz jautājumu, kur Madonas muzejs varētu izvietot industriālo mantojumu, viņa atklāja, ka tam ļoti piemērota būtu ugunsdzēsēju depo ēka.
Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, aicinot kolēģus balsot par Zanes Grīnvaldes iecelšanu Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores amatā, uzsvēra: – Zane ne tikai ar savu desmitgades darbu muzejā ir pierādījusi savas prasmes un spējas. Zināms laiks viņai ir pagājis arī kā muzeja vadītājas pienākumu izpildītājai, un viņa ir izturējusi arī „ugunskristības", sarīkojot plašu, uz sabiedrību vērstu Madonas muzeja 80 gadu jubilejas pasākumu visas dienas garumā. Zanei ir arī kolektīva atbalsts, pretendējot uz muzeja direktores amatu. Madonas muzejs ir īpašs ar to, ka 80 gadu laikā līdz šim ir bijuši tikai divi vadītāji – Elza Rudenāja un Līvija Zepa, bet Zane Grīnvalde būs tikai trešā. Tas vien jau liecina par mūsu muzeja pamatīgumu un nopietnu attieksmi.
04.10.2024.