Par to, kā ir būt jaunajam uzņēmējam arhitektūras sfērā, un par to, kas motivēja veidot pašam savu uzņēmumu, saruna ar MARKU ŠAPELU-GALIŅU.
Drīz jau apritēs gads, kopš Marks Šapels-Galiņš kopā ar Jāni Biti dibināja projektēšanas biroju SIA "GB Plāns". Marks Šapels-Galiņš stāsta: – Mēs esam arhitektūras tehniķi, mēs veicam uzmērījumus, zīmējam mājas un, protams, veicam arī saskaņošanas darbus. Nodarbojamies arī ar energoefektivitātes projektiem daudzdzīvokļu mājām. Mums ir arhitekti, ar kuriem sadarbojamies un tādējādi saskaņojam ar būvvaldi, bet pašiem arhitektu birojā nav.
Taujāts par viņa ceļu līdz arhitektūrai, Marks Šapels-Galiņš atceras: – Septītajā klasē, sociālajās zinībās bija uzdevums, kur bija jāizveido savs nākotnes CV, lai aizdomātos, par ko mēs varētu kļūt. Man jau sākumā likās, ka gribu būt programmētājs un, ja izvēle būtu jāizdara šobrīd, varbūt pat sliektos par labu tam. Taču man padevās zīmēt, rasēt (kas, noteikti, ir arī mākslas skolas dēļ), padevās arī matemātika. Līdz ar to, es sapratu, ka tas varētu būt tas virziens, kurā man doties. Kad pēc devītās klases aizgāju uz Rīgas Celtniecības koledžu (Red. -kopš šī gada 1. jūlija Rīgas Būvniecības koledža) mācīties par arhitektūras tehniķi, man bija vienkāršāk, jo mazāk vajadzēja pievērsties mācību priekšmetiem, kas tik ļoti nepadevās. Principā izvēlējos nozari, kurā esmu labāks, un priecājos, ka man to izdevās atklāt, iespējams, ātrāk nekā citiem vienaudžiem.
Uz jautājumu, kas motivēja veidot savu uzņēmumu, viņš atbild: – Esmu strādājis arī kā darbinieks. Citiem cilvēkiem patīk tāda kā rutīnas dzīve – ej uz darbu, strādā, saņem algu un darbojas tālāk. Bet man īsti nepatīk būt padotajam, labāk patīk sadarboties ar klientiem, piemēram, mums ir dažādas firmas, kas ir mūsu sadarbības partneri, ar kuriem kopīgi veidojam projektus utt. Tas rada sava veida brīvību. Turklāt, ja esmu savā birojā, varu ierasties, kad es gribu, kaut vai vēlā naktī un strādāt līdz rītam. Vienkārši man ir darbs, kas jāizdara noteiktā laikā, un nav nekādu ierobežojumu, kā un kur to daru.
Uzņēmumam drīz būs gads, bet Marks Šapels-Galiņš kā pašnodarbinātais darbojies vēl pirms tam aptuveni trīs gadus. Tolaik viņš strādājis ar Rīgas kafejnīcām, saistībā ar vienkāršotām pārbūvēm un to saskaņošanu.
Darbinieku uzņēmumam pagaidām nav, tajā darbojas tikai abi firmas īpašnieki, taču darba pēdējā laikā kļūst arvien vairāk. – Principā mēs ar Jāni Biti firmu gribējām veidot jau ļoti sen, jau pēc skolas beigšanas. Bija dažādas idejas, bet mums pietrūka zināšanu konkrētajās jomās, tad kāpēc mēs vienkārši neizmantojam to, ko pārzinām no A līdz Z. Ar to arī sākām, bet mums tas starts bija tāds ne visai. Kā jau vienmēr, svarīgākais ir startā nepadoties. Mums pirmajos četros mēnešos, kad vēl mācījāmies un sapratām, ko un kā darīt, alga pa trīs mēnešiem uz diviem cilvēkiem sanāca 700 eiro, kas ir tāds smieklīgs cipars. Par laimi, mums bija iekrājumi, bet paralēli daudz ko iemācījāmies. Tad jau sākām sadarboties ar citiem, radās klienti, kļuvām atpazīstami. Šobrīd esam nonākuši līdz posmam, kad darba ir jau pāri galvai, tā ka pēdējos mēnešus bieži nākas gandrīz vai palikt pa nakti birojā – aizbraucu mājās, nolieku gulēt bērnu, braucu atpakaļ uz darbu un tad kaut kādos sešos atpakaļ uz mājām. Paguļu pāris stundiņas un atkal braucu. Diemžēl šobrīd sanāk tāds neveselīgais dzīvesveids, bet darba sanāk ļoti daudz, un termiņi arī īsi. Sākam jau domāt par to, ka varētu paplašināties, – atzīst Marks Šapels-Galiņš.
Darba apjomu neatvieglo arī fakts, ka, lai iegūtu vēl lielāku pieredzi celtniecības jomā, šobrīd kolēģis un biznesa partneris devies pastrādāt uz Zviedriju uzņēmumā, kurā iepriekš strādāja arī Marks Šapels-Galiņš, jo abiem svarīgas šķiet ne tikai zināšanas par to, kā ēkas izskatās uz papīra, bet arī to, kā būvniecība norit dzīvē. Sadarbībā ar Rīgas Būvniecības koledžu sarunātas arī divas prakses vietas.
Runājot par dažādām atbalsta programmām un iesaisti Biznesa inkubatorā, jaunais uzņēmējs gan atzīst – skolas laikā ir bijis apciemot Biznesa inkubatoru, tomēr īsti neizprot tā darbību, līdz ar to šāda iespēja nav nopietni apsvērta. Toties ir apdomāts par dalību ikgadējā pašvaldības pabalstu konkursā, bet tādēļ, ka sadarbība galvenokārt noris ar celtniecības uzņēmumiem un privāto pasūtījumu ir salīdzinoši mazāk, īsti nav nepieciešamības pēc tāda finansējuma. Datori un viss nepieciešamais viņiem šobrīd jau esot. Marks Šapels-Galiņš plāno: – Varbūt šādu iespēju izmantosim nākotnē. Pirmais solis manā mērķu grāmatā būtu tas, ka tagad Jaunmārupē esam piesaistīti izstrādāt vairāku dzīvojamo māju jaunbūves projektus. Tad darba apjoms būs trīskāršots, bet tajā pašā laikā būs lielāki apgriezieni un tur man tiešām vajadzēs darbiniekus. Bet mana lielākā ambīcija ir tas, ka pēc tam, kad pēc vairākiem gadiem būsim iekrājuši noteiktu summu, es vēlos investēt, izveidojot tādu firmu, kas pērk zemi, izveido projektu, to saskaņo, vai arī, piemēram, renovēt un pabeigt kādu daudzdzīvokļu māju, kas ir nepabeigta. Gribu izveidot firmu, kas var izdarīt visu no A līdz Z, un tad pārdot īpašumus. Tas būtu tāds nākamais solis, bet nu tas ir uz priekšdienām.
Klienti ir gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Privātpersonas lūdz palīdzību, ja ir ēkas pārbūves, piemēram, ja ir māja un grib uztaisīt piebūvi, pārbūvi vai verandu. Vai arī, kas grib laukos uztaisīt garāžas, kūtis vai noliktavas. Ar tiem mēs vairāk strādājam saskaņošanas ziņā, arī konsultējam, vai tas ir nepieciešams. Bieži vien gadās, ka ir jau kaut kas gatavs un cilvēks vienkārši pēc tam nāk, lai saskaņotu. Savukārt ar firmām, protams, darbs nodrošināts ilgam laikam, toties tur ir ļoti daudz laika jāieliek. Piemēram, ir sadarbības, kur es viņiem rasēju visu māju pa rūpniecības detaļām, jo pie ēkas projektēšanas arhitekts jau ir bijis, plānu saskaņojis ar klientu, bet plāni, kā to salikt kopā, ir mana atbildība.
Savukārt privātie klienti ir no Madonas novada, nesen bija mājas pārbūve Mētrienas pusē un arī jaunbūve Cesvainē.
Taujāts par sarežģītāko projektu, Marks Šapels-Galiņš norāda: – Katra jaunā lieta ir sarežģītākais projekts – piemēram, ja nav zināšanu un sāc zīmēt, tad pat garāža liekas grūta, bet pēc divdesmit gadiem debeskrāpis liksies vienlīdz sarežģīts kā sākumā garāža.
Cik zinu, sarežģīts process ir dzīvokļa pārbūve, ja grib kaut ko darīt ar nesošo konstrukciju, bet ar to saskarties ir gadījies minimāli. Mums ir paveicies tādā ziņā, ka latiņa tiek celta pamazām.
20.09.2024.