Noslēgumam tuvojas dejas meditācijas trīsgadīgās apmācības laiks, kas kovida dēļ pagarinājās par vēl vienu gadu, Madonas un mūsu novada interesentiem, kas tikās Kalna skolā, tā iegūstot nosaukumu “Kalna skolas grupa”.
Oktobrī māsas Diānas Cērmanes OP vadītā mazā kopiena noslēgs apmācības ciklu, lai turpmāk jau tiktos citā formātā gan Dziesmusvētku skolā, aicinot arī citus interesentus uz dejiskiem piepildījuma brīžiem, gan Kalna skolā, vadot dejas meditācijas norisi pašas.
Par pamatlicējiem un turpinātājiem
Vai dejas meditācija ir kas absolūti jauns mūsu sabiedrībai? Domāju, ka ne. Dejas meditācijas pamatlicēji ir Bernards Vosins un Frīdela Eibla Kloke (Vācijā). Latvijā ar dejas meditācijas pieredzi interesentus iepazīstina un nodarbības jau daudzus gadus vada Frīdelas Eiblas Klokes audzēkne – māsa Diāna, bet vairākus gadus arī viņas pašas izskolotās dejas meditācijas apmācību apguvušās diplomandes – Anda Done, Anda Mauriņa un citas.
Kustības un apceres prakse
Dejas meditācija kā kustību un pārdomu prakse ikvienu iesaistīto ved dziļāk gan veselīgā un skaistā pieredzē, gan mūzikas pavadībā ļauj izteikt sevi un kā vienotu kolektīvu saliedē konkrēto dejas meditācijas grupu. Savā pilnīgākajā izpausmē dejas meditācija ir lūgšana un iespēja apjaust sevī garīgo dimensiju. Kā sēkla labā zemē tiek sēta šī pieredze Rīgā, Aizkrauklē, Cēsu un Madonas novadā, šobrīd dejas meditācijas sākuma apmācība uzsākta Daugavpilī.
Svarīgs ir lasītais vārds
Lai izprastu faktorus, kas palīdz pilnīgai dejas meditācijas piedzīvošanai, nozīmīgi ir vērst uzmanību ne tikai uz mūziku, žestiem vai kustību, bet arī ieklausīties dejas meditācijas laikā izteiktajā vārdā, lasītajos tekstos.
Māsa Diāna deju meditācijas dziļākai ievirzei ikreiz nolasa Vārdu no Evaņģēlija tekstiem, kā arī deju starplaikos runā dažādu autoru tēlainus dzejas citātus. Interesanti, ka vairākās nodarbībās Kalna skolas grupas dalībnieces dejas meditācijas nodarbībai piedāvāja jaunradi – savu rakstīto dzeju. Savukārt septembrī, tradicionālajā dzejas mēnesī, tika veidota dejas meditācija par tēmu "Dzeja dejo", kur viena grupa līdzās deju piedāvājumam lasīja Annas Rancānes un Knuta Skujenieka dzeju, otra – priestera Pāvila Kamolas dzeju, trešā – pareizticīgās baznīcas priestera un mocekļa Aleksanda Meņa esejiskās lūgšanas.
Ceļš pie Avota
Nodarbību gaitā esam rosināti ierobežot kontaktus ar apkārtējiem dalībniekiem, priekšroku dodot vērīgumam, piepildītam klusumam, ceļam pie Avota. Vārdam kā misijai un klusēšanai kā pieredzei.
Statistika rāda, ka cilvēka prātā ik dienas riņķo desmitiem tūkstošu domu. Mūsu prātus diendienā aizņem neskaitāmas pļāpas. Prāts tiek salīdzināts ar milzu tvertni, kurā kā rasolā ir saliktas indivīda ieceres, problēmas, fantāzijas, iekāres, rūpes, raizes, plāni, idejas un viss iespējamais, kas kā karuselis griežas un nespēj vien norimt vai apstāties.
Šīm neskaitāmajām domām parasti ir triviāls, sadzīvisks raksturs, un tās rada psihes struktūru, kurā neatliek laika dziļam mieram, līdzsvaram, piepildītam klusumam. Daudzo sastāvdaļu un elementu izvietojumu pastiprina šodienas kultūrai raksturīgais pieņēmums, ka visus pārtraukumus, visus starpbrīžus un klusuma momentus noteikti ir nepieciešams aizmūrēt. Tomēr tieši klusuma telpā, kur jau pēc seno domātāju ieteikuma cilvēka prātam vajadzētu nokļūt un tajā veldzēties, ikviens var gūt mieru un apskaidrotu skatu.
Labbūtībai un možumam
Iemācīties klusēt un meditēt nozīmē rast tik nepieciešamo, dziedinošo ceļu uz jaunu mājokli – telpu, kas atrodas starp daudzajām domām – uz iekšējās gaismas "padevi", tās saņemšanu.
Prāts taču ir līdzīgs jūrai. Uz virsmas var redzēt dažnedažādus viļņojumus, bet virsma ir tikai neliela daļa no ūdens krātuves. Zem virsmas, ūdens dzīlēs valda miers. Lai nokļūtu šajā esamībā, ir jāatvēl laiks klusumam, jāiesakņojas kādā starpdomu telpā. Meditācija ir tā, kas ved uz šo iespēju, tā sniedz arī dziļu labbūtības izjūtu, možu enerģiju, radošā spēka pieplūdumu, uzlabo attiecības un veido ciešāku saikni ar Dievu. To visu arī mēs kā dalībnieces, esot dejas meditācijas nodarbībās, reāli piedzīvojam un vēl ilgi apzināmies pēc nodarbību noslēguma Kalna skolā.
Atvērtas durvis katram
Visbeidzot gribu uzsvērt, ka dejas meditācija nav domāta tikai un vienīgi garīgu centienu pārņemtiem cilvēkiem, kuri pievēršas kontemplācijai, dziļākai apcerei. Meditācija ir ieteicama prakse ikvienam, tā ir lielisks dzīves balsts mūsu dinamiskajā un stresa pilnajā gadsimtā. Tomēr, lai cik skaisti iespējams aprakstīt dejas meditācijas sevišķo nozīmi, šie centieni līdz galam nepārliecinās, ja lasītājs neiepazīs nodarbības vērtību personiski, ja neuzsāks to praktizēt pats.
13.09.2024.