Ik dienas dzirdam par dažādiem gadījumiem, kad notikusi krāpniecība. Tas tikai norāda, ka krāpnieki nesnauž, bet izdomā arvien jaunus veidus, lai izkrāptu personu datus, naudas līdzekļus. Sabiedrība nepārtraukti tiek informēta un brīdināta, tomēr joprojām ir daudz cietušo.
Aizvadītajā gadā no iedzīvotājiem izkrāpti 8,5 miljoni eiro. Visizplatītākais krāpšanas veids ir telefonkrāpšana.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa prevencijas grupas inspektore Agnese Krafte iezīmē situāciju un aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem un piesardzīgiem.
– Lielākoties noziedznieki zvana un uzdodas par policijas vai banku darbiniekiem. Ir bijuši gadījumi, kad uzdodas par kurjeriem, iegūst personas datus un pēc tam veic noziedzīgus nodarījumus. Vispirms jāvērš uzmanība, ka krāpnieki lielākoties ir krievvalodīgi runājoši cilvēki. Sarunas laikā tiek mudināti kaut ko apstiprināt, izmantojot Smart-ID. Sazvanītā persona nereti nepārliecinās vai lētticīgi uzticas zvanītājam un apstiprina prasīto, kā rezultātā pazūd līdzekļi no konta, tiek paņemti kredīti un veikti naudas apgrozījumi. Gadījumos, ja notiek nelegālais apgrozījums, konta īpašniekam šo naudu nevajag aiztikt. Likumsargi stingri brīdina, ka par iesaistīšanos krāpšanu shēmās – tostarp par svešu izkrāptu naudas līdzekļu saņemšanu skaidrā naudā vai saņemšanu un pārskaitīšanu bankas kontā – draud kriminālatbildība par līdzdalību krāpšanā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, – iezīmē Agnese Krafte. – Ne tikai telefonkrāpniecība ir aktuāla. Nereti, piemēram, Facebook, tiek izveidotas lapas, kas līdzīgas oriģinālajām, piemēram, Temu, Aliexpress u. c. Attiecīgi nepamanot, bet iepērkoties tajās, tiek nozagti kartes dati. Cilvēkiem, kas iepērkas internetā, iesaku vienmēr apmeklēt oficiālās mājaslapas un pirkumus veikt tikai tur. Tuvojoties rudens un ziemas sezonai, aktualizējas kurināmā materiāla iegāde. Bieži sociālajos tīklos parādās sludinājumi ar izdevīgiem brikešu vai malkas piedāvājumiem. Nereti šīs cenas ir neatbilstoši zemas, salīdzinot ar tirgus vērtību. Protams, cilvēki vēlas ieekonomēt. Pārdevējs prasa priekšapmaksu un pircējs samaksā, paļaujoties uz to, ka viss būs kārtībā un saņems kurināmo. Rezultātā nav ne naudas, ne brikešu. Ik gadu tiek saņemti vairāki šādi iesniegumi no iedzīvotājiem. Lai jau sludinājums ir vilinošs, tomēr pircējam vajadzētu sazināties ar uzņēmumu, bet ne to, kas norādīts sludinājumā. Tāpat, ja vien iespējams, doties uz uzņēmumu klātienē.
Pēdējā laikā aktualizējies krāpšanas veids, kad krāpnieki zvana, stāstot, ka tuvinieki nonākuši nelaimē, ir smagi slimi vai cietuši avārijā un ir nepieciešama nauda.
– Lai izkrāptu naudu, noziedznieki melo, ka zvana no policijas un sazvanītā iedzīvotāja radinieks cietis ceļu satiksmes negadījumā. Satraukumā cilvēks arī pārskaita naudu, bet patiesībā šāds notikums ar cietušo radinieku nemaz nav bijis. Šādā gadījumā zvans ir jāpārtrauc un noteikti jāsazinās ar pieminēto radinieku, lai pārliecinātos, ka tiešām ir nepieciešama palīdzība. Diemžēl ir cilvēki, kas uzķērušies šādai krāpšanas shēmai, – atzīst Agnese Krafte. – Arvien biežāk var dzirdēt par krāpšanas gadījumiem, kad tiek izmantots mākslīgais intelekts.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, un atgādināt arī saviem tuviniekiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, finanšu drošības nosacījumus. Proti, rūpīgi jāpārbauda jebkura saņemtā informācija, jāsargā savi banku kontu dati.
– Nav noteikts konkrēts vecums, kad kļūst par krāpniecības upuriem, tomēr lielākoties tie ir seniori virs sešdesmit gadiem. Jaunieši lielākoties ir informēti par to, ka savi dati nav jādod svešām personām, ir zinoši par šiem krāpšanas veidiem, tomēr vecāka gada gājuma cilvēki, šķiet, vairāk uzticas, paļaujas. Ikvienam šķiet, ka ar mani tā nenotiks, nenonākšu krāpnieku nagos, tomēr tas var atgadīties ar jebkuru. Neviens – ne banku darbinieki, ne policijas amatpersonas vai citas tiesībsargājošās iestādes nekad neprasīs bankas piekļuves datus, tāpat arī naudu vai ievadīt Smart-ID datus. Pirms šo datu ievadīšanas vienmēr vajag rūpīgi pārliecināties, kāds darījums tiek apstiprināts. Nekādā gadījumā nedrīkst sniegt krāpniekam jebkādu informāciju (vārds, uzvārds, adrese, īpašumā esošo automašīnu marka un numurs, bankas dati, norēķinu kartes dati) par sevi un radiniekiem.
13.09.2024.