Dabas rezervāti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas nav ikdienā pieejamas. Taču, lai ikvienam dabas draugam dotu iespēju iepazīt noslēpumainos un apmeklētājiem maz pieejamos Teiču un Krustkalnu dabas rezervātus, Dabas aizsardzības pārvalde no 1. maija līdz pat oktobra beigām organizē dabas rezervātu apmeklējumus.
31. augustā kārtējā ekskursijā uz Krustkalnu dabas rezervātu pa Krākas avotu taku devās interesentu grupa no dažādiem novadiem, bija atbraukuši pārgājiena dalībnieki arī no Jelgavas.
Ekskursija pa Krākas avotu taku iesākās pie Krustkalnu skatu torņa, kas atrodas pie ceļa Mārciena- Ļaudona. Tie, kam kāpšana nesagādā grūtības, uzkāpa 27 m augstajā tornī, lai palūkotos uz apkārtni no augšas. Šo skatu torni var apmeklēt arī bez gida.
Apmēram 2 km pārgājienā gide – DAP Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka – rīkoja vairākas apstāšanās, kad stāstīja par Krustkalnu rezervātu, tā bagātībām, par dižkokiem, augiem, putniem, sēnēm, ūdeņiem, avotiem. No ezeriem daudziem jau varbūt ir pazīstami Dreimaņa ezers, Lielais Plencis un mazais Plencītis.
Dabas rezervāts tika dibināts 1977. gadā, lai saglabātu šeit izveidojušos īpatnējos dabas kompleksus, ko veido Madonas-Trepes vaļņa reljefs. Te augstas pauguru virsotnes mijas ar dziļām ieplakām, kurās izveidojušies nelieli ezeri un purvi, kā arī daudzi avoti. Šādos apstākļos Krustkalnos ir izveidojusies bagāta augu un dzīvnieku valsts. Rezervāta platība ir 2978 ha. Teritorijas lielāko platību aizņem meži. Rezervāta uzdevums ir nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un dabisku attīstību, sugām atbilstošu dzīves apstākļu saglabāšanu, pētīt dabā notiekošos procesus, attiecīgi plānot un veikt apsaimniekošanas pasākumus. Rezervātā pēta teritorijā sastopamās sugas, biotopus un notiekošos procesus. Tiek īstenoti pasākumi teritorijas dabas vērtību saglabāšanai: pļaušana un krūmu izciršana pļavās, krūmu izciršana un niedru pļaušana zāļu purvā, lai saglabātu raksturīgo ūdeņu un mežu ekosistēmu kompleksa bioloģisko daudzveidību, mežus uz osveida reljefa formām, ar saldūdens kaļķiežiem saistītos biotopus, kā arī ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības.
Uz vaicājumu, kam tika pievērsta īpaša uzmanība, Diāna Selecka pastāstīja: – Ekskursijas laikā tika pievērsta uzmanība dižkokiem, jo Krustkalnu rezervātā ir daudz dižkoku, īpašu ozolu, kas ir ievērības vērti. Pirms gājām mežā, paskatījāmies pļavas, noskaidrojām, kā tās tiek apsaimniekotas. Krustkalnu dabas rezervātā ir bioloģiski vērtīgais mežs, kur aug dažādi koki – lieli, mazi, tievi resni, kritušie un augošie koki. Pavasarī ir laista klajā 10 īsfilmu sērija "Vecās piepes stāsti" – par mežu un kritušo koksni, ko arī ir interesanti noskatīties. Rudenī uzmanību saista arī sēnes, kuru ir ļoti daudz. Rezervātā sēņot gan nedrīkst, tikai paskatīties. Grupā bija arī jauniete no ASV, kas ir Fulbraita programmas stipendiāte, bet gadu Rēzeknē mācīs skolēniem angļu valodu. Viņai sēnes, to vākšana un stāsts par izmantošanu uzturā bija kas jauns, jo viņiem nav prakses mežos lasīt sēnes.
Uz jautājumu, kas ir vienojošais tik dažādu ekskursantu grupai, Diāna Selecka atbildēja: – Vienojošais ir tas, ka cilvēki grib redzēt dabu un vēlas ieskatīties rezervātos. Saņēmu arī ierosinājumu atjaunot kādu pārgājienu par sēnēm.
Aplūkojām arī seno Deimaņu pilskalnu, ko pirms vairākiem gadiem oficiāli reģistrēja, un tālāk uzmanība tika veltīta avotiem. Daudzi atspirdzinošo un garšīgo avota ūdeni iepildīja pudelēs.
Kā vēsta informācija vietnē www.visitmadona.lv vēl šajā vasaras tūrisma sezonā Krustkalnu dabas rezervātā ir paredzētas divas ekskursijas – 21. septembrī un 12. oktobrī, bet reģistrācija jau ir slēgta. Ekskursijas vadīs Regīna Indriķe. Savukārt Teiču dabas rezervātā ekskursija pa Sildu dabas taku paredzēta 7., 14., 21., 29. septembrī, 5., 12., 19. oktobrī.
06.09.2024.