Vai 12. klašu izlaidumā, kas Madonas Valsts ģimnāzijā notiek šodien, ķīmijas skolotāja JANINA ĀRIŅA būs greznojusies ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, ko par nopelniem Latvijas valsts labā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Janinai Āriņai pasniedza 27. aprīlī, varam vien minēt. Sarunas brīdī skolotāja to neatklāja. Tikai atzina, ka apbalvojums viņai ir svēts, ka Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi kā relikviju viņa nodos bērnubērniem.
– Vienmēr esmu gribējusi būt skolotāja, – sarunas ritējumā saka Janina Āriņa. – Tas bija aicinājums kopš bērnu dienām. Mācīties uz pedagoģisko skolu devos ne tāpēc, ka apzinātos skolotāja profesijas prestižu (pat nezināju, kāda ir skolotāju alga), bet nepārprotami gāju uz Jelgavas pedagoģisko skolu, jo zināju savu sapni. Šobrīd pedagogu sagatavošanā, manuprāt, trūkst pedagoģiskās skolas posma. Kad 14 gadu vecumā aizej mācīties par skolotāju (1.-4. klasēm), tas ir pamatīgi un visam mūžam. Jo visas metodes tu uzņem ar sirdi un milzu atbildību.
– Kas ceļā uz izglītību pašai licies uzmanības vērts?
– Es vienmēr saku, ka esmu ulmaņlaiku skolotāja, jo pedagoģiskajā skolā mani pasniedzēji bija ulmaņlaiku kadri. Viņi nekad nepacēla balsi, nekad savus audzēkņus neapsaukāja. To esmu pārmantojusi. Ar humoru kādreiz bērniem varu ko pateikt, bet lai ietu klasē ar dusmām, to nevaru atļauties. Nejūtu arī vajadzību, jo ar audzēkņiem visus šos gadus esam labi sapratušies.
– Sabiedrībā šobrīd tiek akcentēts personības pašnovērtējums. Jūs esat autoritāte kolēģiem, vairāku mācību grāmatu autore, respektēta un cienīta daudzu paaudžu skolēnu acīs. Vai sevis apzināšanās tam visam nāk līdzi kā svīta?
– Es nāku no citas paaudzes. Sevi īpaši neizceļu un savu autoritāti neizjūtu, par to vispār nedomāju. Esmu ikdienišķs cilvēks. Protams, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes saņemšana bija īpašs notikums. Svētki Rīgas Latviešu biedrības nama zālē bija brīnišķīgi – pacilājoša atmosfēra, skaists koncerts, lielu personību starojums. Tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu vien ko nozīmē. Cieņa pret valsti, ka esi apbalvots, ka tev ar to jārēķinās, noskaņo sirdi un pacilā garu. Šo goda zīmi savā ziņā uzskatu par svētu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 16.06.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto