Pagājušajā piektdienā “Mājas kafejnīcu dienās” iegriezāmies laukos — Aronas pagasta “Apogu” pļavā, lai nogaršotu maizes krāsnī uz dzīvās uguns svaigi izceptu maizi, ieelpotu zāļu paklāju smaržas, kā arī priecātos par dabas skatiem, ko sniedz vasara.
No pakalna, kur atrodas "Apogu" mājas, skatienam paveras arī saulespuķu stādījums, ko saimniece Aira Pūce-Freija bija iecerējusi lielāku, bet putni pavasarī izveidojuši savas puķu līnijas aprises.
Aira stāsta, ka Aronas pagasta "Apogos" dzīvo tikai gadu, un šajā vietā, meklējot vietu mājai, viņa jau uzreiz intuitīvi zinājusi, kur tā būs.
Iebraucot "Apogos", viesus uzrunā arī neparastā āra maizes krāsns, kas, Airas vārdiem runājot, ir "pilnīgs kosmoss". – Atnācu uz šo vietu, pagrozījos un teicu, ka te būs maizes krāsns. Pat nemeklēju citas vietas. Arī māls nāk no šīs zemes, izmantota vismaz 1 tonna, – teica saimniece.
Tā ir Airas īpašā maizes krāsns, kas kuras aktīvajā sezonā, un te tiek cepta maize pēc saimnieces receptes. Ziemā to izmanto kartupeļu cepšanai, ko cep uz oglēm.
"Apogu" saimnieces krāsni ir novērtējusi arī "Brunavas mālotava", kas sociālajos tīklos uzrunāja Airu, ka gribētu līdzīgu maizes krāsni, vai viņa ir gatava dalīties pieredzē. Sarunājuši, ka "Brunavas mālotava" viesosies pie viņas "Mājas kafejnīcu dienās", bet Aira brauks pie viņiem uz mālotavu.
"Mājas kafejnīcu dienās" Aira Pūce-Freija piedalās otro gadu.
– Mana doma bija tāda – lai maizei ir ierādīta galvenā vieta. Arī pagājušajā gadā visiem apmeklētājiem gribējās krāsnī uz dzīvās uguns un kļavas lapām ceptu maizi, kaut piedāvājumā bija triju veidu zupas. Sacepu saldskābmaizes kukuļus, karašu, lai tie, kas vēlas varētu ēst ar sviestu, biezpienu. Visa būtība manā mājas kafejnīcā ir saistīta ar maizes tapšanas procesu. Ņemties ar blakuslietām nav pat laika, – tā maizes cepēja.
Viņa piebilst: – Laukos dzīvojot, bez maizes nepalikšu, ja tikai krājumos ir milti. Miltus pērku, jo, ja paši audzētu, maize izmaksātu dārgi. Man jau gribas, lai cilvēki maizi var nopirkt, nevis tikai uz kukulīti paskatīties.
Aira atklāj, ka mājas maizes cepšanā viņai ir vismaz 15 gadu pieredze (ar nelieliem pārrāvumiem), bet tā nav nodarbošanās tirgus vajadzībām, galvenokārt pašu radīšanas priekam un galdā likšanai.
Aira Pūce-Freija var lepoties, ka viņas gatavota ir neparastā abra: – Ja saimnieces bieži izmanto seno laiku abras, man ir pavisam jauna. Šī abra ir mans roku darbs, kas tapa pagājušajā gadā. Izmantoju liepas koku. Pērn "Mājas kafejnīcu dienās" iepazinos ar "Lubānas vīnotavu", viņiem bija vētrā izgāzts koks. Man izdevās atrast abrai piemērotu lietaskoka zaru. Abrā tagad jaucu mīklu maizei, bez tās nevarētu iztikt. Mana maize ar dabīgo ieraugu rūgst ilgi, cepu tikai trešajā dienā.
Uz vaicājumu, vai maizi iznāk cept bieži, viņa atbild: – Ir pasūtījumi, piemēram, šonedēļ baroju 50 studentus. Strādāju arī pasākumos, vadu meistarklases. Šovasar te viesojušies vismaz triju bērnu nometņu dalībnieki, kas vēlējās uzzināt, kā top maize. Atbrauc arī interesenti, kas grib paskatīties, kā laukos var izcept maizi, pamēģina iekurt maizes krāsni, izmīcīt mīklu, izveidot maizi, izcept arī savu kukulīti. Piedāvājumā ir arī iespēja uz ugunskura vārīt zupu, jo, kamēr krāsns kuras, ekskursantu grupa var nodarboties ar zupas vārīšanu. Taču "Apogos" prioritāte ir maizei.
13.08.2024.