Mūsu sabiedrībā ir cilvēki ar dažādiem uzskatiem par uzturu, tai skaitā dažādu diētu ievērotāji. Viena no mūsdienās populārākajām uztura diētām ir veģetārisms, tādēļ šodienas saruna par to.
Uztura speciāliste Līva Naudiņa-Saliņa skaidro: – Uz pierādījumiem balstīta zinātniskā literatūra apstiprina, ka ne tikai veģetārs uzturs, bet arī daļējs veģetārs uzturs jeb fleksitārisms, spēj sniegt pozitīvus efektus veselībai. Veģetāriešiem, to starp fleksitāriešiem, ir mazāks ķermeņa masas indekss, mazāk izplatīts liekais svars, aptaukošanās, tiek novērots pozitīvs efekts uz paaugstinātu kopējā holesterīna, zema blīvuma lipoproteīna līmeni asinīs, tāpat tiek mazināts otrā tipa cukura diabēta attīstības risks.
Pasaulē arvien vairāk pieaug saslimstība ar neinfekciozām hroniskām slimībām. Eiropas reģionā sirds asinsvadu slimības, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, vēzis un diabēts veido gandrīz 86 % nāves gadījumu. Arī Latvijā diemžēl biežākie nāves cēloņi gadu no gada ir nemainīgi – sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji. Ir daudzi riska faktori, kurus nespējam ietekmēt, bet tajā pašā laikā pastāv arī tādi novēršamie riska faktori kā liekais svars, aptaukošanās, paaugstināts asinsspiediens, nesabalansēts uzturs, dislipidēmija ar paaugstinātu kopējā holesterīna, zema blīvuma lipoproteīna un triglicerīdu līmeni asinīs u.c.
Veģetārs uzturs, kurā tiek likts uzsvars uz augu valsts proteīniem, tāpat iekļauts noteikts piena produktu daudzums, lietotas olas, var būt lietderīgs un arī veselīgs jebkura vecuma cilvēkiem, bet tam ir jābūt labi plānotam, lai nodrošinātu visas nepieciešamās uzturvielas izaugsmei un attīstībai. Ja šim uztura modelim pieiet pavirši, var veidoties nepietiekama olbaltumvielu, omega-3 taukskābju, B12 vitamīna un citu uzturvielu deficīti. Bet galu galā pat, ja cilvēks nav un nevēlas būt veģetārietis, augu valsts uzturs ir būtiska ikdienas uztura daļa. Noteikti jāatceras, ka dārzeņiem, augļiem, ogām jāveido puse no pamatmaltītes šķīvja un tām jābūt vismaz piecām dārzeņu, augļu porcijām dienām. Pēc iespējas krāsainākām un daudzveidīgākām. Un noteikti jāatceras par tādiem lieliskiem augu valsts proteīna avotiem kā zirņi, pupas un lēcas.
SPKC piedāvā sezonālās paraugēdienkartes
Veģetārisma izplatība visā pasaulē atšķiras. Vislielākais veģetāriešu īpatsvars dzīvo Indijā, un tie ir aptuveni 30 % no iedzīvotājiem. Latvijā šis rādītājs ir krietni mazāks – aptuveni 5 %. Ņemot vērā iepriekš minēto, aktuāls kļūst jautājums par veģetāru opciju pieejamību skolās, bērnudārzos un publiskajā ēdināšanas sektorā. Latvijā Ministru kabineta noteikumi Nr. 172. paredz, ka izglītības iestāde var nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums. Šādā gadījumā ēdienkarti izstrādā atbilstoši veselīga uztura pamatprincipiem un vecumam atbilstošām uztura normām un to atbilstību izvērtē un saskaņojumu sniedz uztura speciālists vai dietologs. Uzturvielu kalkulācijas princips atbilstoši uztura normām tiek veikts pēc tāda paša principa kā bērniem, pusaudžiem visēdājiem, bet izaicinājums ir tieši dažādo ēdienkaršu izveide un praktiskais nodrošinājums. Lai atvieglotu pirmsskolu un skolu ēdinātāju darbu, Slimību profilakses un kontroles centrs piedāvā jau izstrādātas sezonālās paraugēdienkartes veģetāriešiem. Veģetāras ēdienkartes nodrošināšana tiesa gan nav izglītības iestādes pienākums, izņemot gadījumus, ja ir ārsta apstiprināta diagnoze un nepieciešamība pēc noteiktas diētas.
Kas attiecas uz pieaugušajiem veģetāriešiem vai vienkārši visēdājiem, kas savu ikdienas ēdienkarti vēlas papildināt vairāk ar augu valsts uzturu, novērojumi praksē liecina, ka situācija nav vienāda dažādās vietās dzīvojošajiem. Līva Naudiņa-Saliņa uzsver: – Plašāka veģetāro produktu stendu, tāpat dārzeņu, augļu un augu valsts proteīnu izvēle būs lielākās tirdzniecības vietās, ja vien pašam nav pieejams dārzs ar visa veida produktiem vai auto, lai tiktu līdz lielākai tirdzniecības vietai. Stereotipisks ir viedoklis, ka veģetārieši pārtiek tikai no zāles. Mūsdienās līdz ar plaši atvērtajām tirdzniecības robežām, plašo pārtikas produktu klāstu, dažādu pasaules virtuvju iepazīšanu, arī publiskajā ēdināšanas sektorā tiek piedāvātas veģetāras ēdienu opcijas, parasti ēdienkartē vārdiski vai ar īpaša simbola palīdzību atzīmējot šīs opcijas. Lai vai arī šādas ēdienkartes piedāvāšana nav obligāta un ir ēdinātāja izvēle, tāpat kā patērētāja atbildība ir sekot līdzi savam ikdienas uztura sabalansējumam, ir patīkami apzināties, ka, dzīvojot tik elastīgā laikmetā, arī katrā publiskajā ēdināšanas iestādē pieejamas vismaz pāris veģetāru ēdienu opcijas savas veģetārieša vai visēdāja ēdienkartes papildināšanai.
13.08.2024.