Madonas pilsētas iedzīvotājiem pašvaldība jau daudzus gadus piedāvā lielos Big Bag maisus lapu un citu tā saucamo zaļo atkritumu savākšanai, bet šopavasar pēc karstām diskusijām vairākās Madonas novada domes un komiteju sēdēs tika pieņemts lēmums nedaudz mainīt ierasto kārtību.
Tas tika darīts, ņemot vērā valstī noteikto normatīvo regulējumu, ka šādu pakalpojumu var sniegt komersants, kuram ir izsniegta attiecīga licence un saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Kā zināms, atkritumu apsaimniekotājs Madonas pilsētas teritorijā ir SIA „Madonas namsaimnieks", kas veic sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu un pārvadāšanu, kā arī dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, līdz ar to lielo maisu izsniegšana un savākšana no fiziskām personām piederošajiem īpašumiem arī tika uzticēta šim uzņēmumam.
Pakalpojuma sniedzēja maiņa tika pamatota arī ar to, ka Madonas apvienības īpašuma uzturēšanas nodaļai atkritumu pārvadājumu licence izsniegta tikai pašpārvadājumiem, tas nozīmē, ka šādu pakalpojumu drīkst sniegt tikai pašvaldības iestādēm, kā arī izvest atkritumus no publiskām teritorijām, bet ne no fiziskām un juridiskām personām piederošiem īpašumiem. Vienīgais, ko Madonas apvienības īpašumu uzturēšanas nodaļa joprojām savāc, ir iedzīvotāju novietotie zari Madonas pilsētas ielu un ceļu malās.
Kā esam informējuši iepriekš, Madonas novada dome 27. martā pieņēma lēmumu slēgt vienošanos ar SIA „Madonas namsaimnieks" par Big Bag lapu maisu izsniegšanas un izvešanas pakalpojumu, paredzot, ka to noteiktā apjomā 2024. gada pavasarī un rudenī apmaksās pašvaldība. Jautājums, kā būs nākamgad un turpmākajos gados, ir atklāts, – norādīja Madonas novada pašvaldības vadība un arī vairāki domes deputāti. Taču šajā pavasarī lapu vākšanas sezona noritēja bez lielām problēmām. Tagad ir jāgaida rudens, kad atbilstoši laikapstākļiem rīkojumu par lielo lapu maisu izsniegšanas un savākšanas termiņu izdos Madonas apvienības pārvaldes vadītājs un tradicionāli, izskanot vasarai, atkal sāksies teritoriju sakopšana. Vērts ir apdomāt arī par nelielu kompostēšanas laukumiņu izveidi pie privātmājām ne tikai laukos, bet arī pilsētā, kur tas iespējams, jo, kā atzina Madonas novada domes deputāte Vita Robalte, arī tos var ierīkot glītus, kas nebojā īpašuma kopainu.
Sezona kopumā veiksmīga
SIA „Madonas namsaimnieks" ir apkopojis šopavasar izvesto lapu un citu tā saucamo zaļo atkritumu apjomu no privātmājām un daudzdzīvokļu mājām. Uzņēmuma valdes loceklis Oskars Janovičs laikrakstu informēja, ka pavisam maijā tika izvesti 288 lielie maisi jeb 41,6 tonnas lapu un citu zaļo atkritumu.
– Šim daudzumam klāt jāliek apjoms, ko parkos un publiskajās teritorijās savāca un „Lindēs" noglabāja Madonas apvienības īpašumu uzturēšanas nodaļa. Kopumā lielo maisu sezona Madonas pilsētā, manuprāt, noritēja veiksmīgi. Bijām domājuši, ka savākto lapu daudzums būs pat lielāks, bet acīmredzot liela daļa teritoriju tika sakoptas jau pērnā gada rudenī. Iespējams, arī šoruden savākto zaļo atkritumu daudzums būs lielāks nekā pavasarī. Daudzi jau lapas grib savākt tieši rudenī, lai vējš tās neiznēsātu un nepiegružotu pārējo teritoriju, – atzīmēja Oskars Janovičs.
Viņš atklāja, ka lielākās pretenzijas iedzīvotāji (apmēram seši) akcijas sākumā izteica attiecībā uz ierobežoto maisu skaitu, jo tos vēlējās saņemt vairāk nekā vienu, kā privātmājām bija noteikusi pašvaldība, bet vēlāk šo kārtību pieņēma. Savukārt daudzdzīvokļu mājas varēja saņemt divus. Turklāt fiziskas personas īpašumā esošās teritorijas sakopšanai, kuras lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve un kas robežojas ar pašvaldībai piederošu teritoriju, uz kuras aug koki, maisi tika izsniegti pēc nepieciešamības, to skaitu saskaņojot ar Madonas apvienības pārvaldes vadītāju. Taču tādu, kas izmantoja šo iespēju, bijis maz. Daži vēlējās maisu paņemt pavasarī, bet piepildīt un atdot tikai rudenī. Pašvaldības noteiktā kārtība tādu iespēju gan neparedz. Visi maisi ir numurēti, uzņēmumam ir precīza uzskaite, kurā adresē katrs maiss izsniegts. Ja maiss netiek piepildīts, tas tāpat ir jānodod atpakaļ. Arī tādi gadījumi, kad daži atdeva tukšus maisus, bijuši.
SIA „Madonas namsaimnieks" nodrošināja lielo maisu piegādi un aizvešanu arī kā maksas pakalpojumu gan iedzīvotājiem, kuri vēlējās tos saņemt vairāk nekā pašvaldība noteikusi, gan juridiskajām personām.
Varētu izmaksāt apmēram tikpat
To, ka lielo maisu sezona arī šopavasar aizvadīta bez īpašām problēmām, laikrakstam atzina arī Madonas novada apvienības pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris.
– Pavasarī, kā tas ir bijis raksturīgi arī citos gados, tika savākts un nodots mazāks apjoms tā saucamo zaļo atkritumu nekā rudenī. Esam apmaksājuši SIA „Madonas namsaimnieks" divus rēķinus kopsummā ap 8000 eiro, līdz ar to gadā (pavasarī un rudenī) pašvaldībai tas no privātajiem īpašumiem varētu izmaksāt ap 25 000-30 000 eiro gadā jeb apmēram tikpat, cik iepriekšējos gados. Tādu prognozi izteicu arī domes sēdē, kad tika spriests par pašvaldības apmaksātu Big Bag lapu maisu izsniegšanas un izvešanas pakalpojumu Madonas pilsētā 2024. gadā. Sākumā cilvēki pukstēja, ka tiek izsniegts tikai viens vai divi maisi, bet tad ar noteikto kārtību aprada. Turklāt nevienam netika liegti arī papildu maisi, ja tie bija nepieciešami piegulošo pašvaldības teritoriju sakopšanai.
Bija, kas tos ņēma arī par maksu, bet bija arī, kas no šīs iespējas pavasarī vispār atteicās cerībā, ka rudenī uz tā rēķina varēs saņemt divus. Daudzi savus īpašumus bija sakopuši jau rudenī un teica, ka pavasarī viņiem pat pusmaisu būtu grūti piepildīt, – lielo maisu sezonu Madonā šopavasar raksturoja Guntis Ķeveris.
Tikai pēc karstām diskusijām
Nenoliedzami, tieši pašvaldības piedāvātā iespēja tā saucamo zaļo atkritumu savākšanai izmantot lielos maisus, noteiktā skaitā apmaksājot to izvešanu un noglabāšanu, ir veicinājusi fizisko personu īpašumā esošu teritoriju sakopšanu Madonas pilsētā gan rudenī, gan pavasarī. Daži deputāti pamatoti to sauc par ekskluzīvu iespēju.
Tiesa, vietā ir arī Madonas novada domes deputāta Andra Saknes iebilde, ka tāds pakalpojums ir pieejams arī citviet Latvijā, kā, piemēram, Jēkabpilī, Cēsīs – tikai atšķiroties nosacījumi. Piemēram, Jēkabpilī pērn no 23. septembra līdz 1. novembrim no katras privātmājas tika izvests viens pašvaldības izsniegtais lielais lapu maiss, un tas atšķirībā no Madonas tiek darīts tikai reizi gadā. Kad tas tiek piepildīts, tā izvešana ir jāpiesaka pa telefonu. Pēc tā aizvešanas un iztukšošanas maiss tiek atvests atpakaļ, un tā saglabāšana nākamajai sezonai jau ir pašu iedzīvotāju ziņā. Savukārt Cēsīs īpaši izsludinātajā akcijā iedzīvotāji paši var nogādāt lapas un citus dārza atkritumus uz atkritumu šķirošanas laukumu. Pēc A. Saknes domām, par šādu pieeju būtu vērts padomāt arī Madonā, jo tad samazinātos lielo maisu savākšanas izmaksas no īpašumiem un pašvaldībai būtu jāsedz tikai to centralizēta aizvešana no SIA „Madonas namsaimnieks" šķirošanas lakuma uz „Lindēm" un noglabāšanas izmaksas.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs norādīja, ka tādu iespēju SIA „Madonas namsaimnieks" teritorijā neesot. Turklāt, ja uz turieni sāktu vest lapas no visa novada, tās būtu milzīgas izmaksas vai būtu būtiski jāpalielina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.
Madonas apvienības pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris atcerējās, ka šāda tradīcija tika ieviesta 2007. gadā – vēl Madonas pilsētas domes laikā:
– Kādreiz bija neierobežots maisu skaits, ko pašvaldība apmaksāja, bet, ņemot vērā izmaksu sadārdzinājumu, tas tika ierobežots. Jau divus gadus to izsniegšana tiek reģistrēta un maisi numurēti, lai zinātu, kurā adresē tie saņemti. Ja maisu nepietiek, iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt papildu maisus pie pakalpojuma sniedzēja par maksu.
– Turklāt bija laiks, kad maisus pievedām līdz māju durvīm, bet pēdējos gados iedzīvotāji pēc tiem ierodas paši. Tie, kuri neievēro noteikto kārtību, ko drīkst maisos ievietot, tiek iekļauti „melnajā sarakstā", un turpmāk bezmaksas maisu izvešanas pakalpojums šajās adresēs netiek piedāvāts, – atzīmēja Madonas apvienības pārvaldes vadītājs G. Ķeveris.
Tomēr pēdējos gados pēc nu jau divām administratīvi teritoriālām reformām (2009. un 2021. gadā), kad Madonas novada teritorija ir būtiski palielinājusies, ik pa brīdim dienaskārtībā tiek izvirzīts jautājums, vai šo aktivitāti turpināt, ņemot vērā, ka pašvaldība šādu pakalpojumu galvenokārt piedāvā tikai Madonas pilsētas iedzīvotājiem.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls uzsvēra, ka par lielo maisu izvešanu un noglabāšanu domē ir diskutēts ne reizi vien – cik viņš sevi atceroties šajā amatā. Neveiksmīgs pērn bijis arī mēģinājums to ieviest tikai kā maksas pakalpojumu, ko sniedz SIA „Madonas namsaimnieks".
– Saņemot lielu iedzīvotāju pretestību, spērām soli atpakaļ un atgriezāmies pie iepriekšējās kārtības, kad to nodrošināja Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas dienests, nosakot, cik maisu izvešanu no katra īpašuma pašvaldība apmaksās, – uzsvēra Aigars Šķēls.
Jāatzīmē, ka Madonas pilsēta tomēr nav vienīgā, kur iedzīvotāji iesaistās publisko teritoriju sakopšanā.
– Arī mēs Lubānā priecājamies, ka iedzīvotāji sakopj saviem īpašumiem piegulošās teritorijas, jo ozoli un citi koki, kas sakuplojuši ceļu malās, nevienam īpašniekam jau nepieder. Arī mēs iedzīvotājiem izdalām lielos maisus lapu savākšanai, tos aizvedam un nevienam maksu par to neprasām. Ja sāksim to darīt, neviens jau tās lapas negrābs, un būs vien visiem lielās lapu kaudzēs jādzīvo, vai arī atsāksies to dedzināšana, no kā esam tikuši veiksmīgi vaļā. Lubānas pusē pašvaldības ceļu malās ir daudz koku. Mēs nevaram uzlikt par pienākumu iedzīvotājiem savākt to lapas un vēl likt samaksāt par to aizvešanu. Katrā teritorijā jau ir savas īpatnības, un tās arī ir jāņem vērā, – pieredzē dalījās Lubānas apvienības pārvaldes vadītājs Tālis Salenieks.
Arī Madonas novada domes deputāts Kaspars Udrass uzsvēra, ka noteikumiem un pieejai visā Madonas novadā it kā jābūt vienādai, bet jāņem vērā, ka atšķiras atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi pilsētās un pagastos, kur lapas ir vieglāk kompostēt vai citādi no tām atbrīvoties.
– Viena daļa iedzīvotāju jau veic pašvaldības funkcijas, jo savāc tās lapas arī piegulošajās publiskajās teritorijās, lai tās nenonāktu viņu īpašumos. Ja mēs Big Bag maisus nedosim, tad lapu savākšana tāpat gulsies uz pašvaldības pleciem. Droši vien būs, kas mēģinās tās sadedzināt, tāpēc varbūt ir pienācis laiks taisīt vēl kādus kompostēšanas laukumus, – sprieda Kaspars Udrass.
Madonas novada apvienības pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris norādīja, ka tādu kompostēšanas laukumu izbūve, kas atbilstu visām prasībām, ir ļoti dārgs pasākums. Līdzīgu viedokli pauda arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls, kas atzīmēja, ka tas varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro. – Tad ir jājautā – cik tālu, domājot par zaļo dzīvesveidu, mēs iesim, un vai mēs esam spējīgi par to samaksāt, – retoriski vaicāja Aigars Šķēls.
Jāmaina domāšana
Madonas novada domes deputāts Arvīds Greidiņš aicināja mainīt domāšanu – no sociālistiskā redzējuma pāriet uz reālu domāšanu. Un kāpēc vispār tikai Madonā būtu jāapmaksā lielo lapu maisu izvešana, bet ne Cesvainē vai Ērgļos? – Lai būtu vienāda pieeja, jāsāk domāt tikai par maksas pakalpojuma ieviešanu. Tas būtu pareizākais ceļš, – uzskata domes deputāts.
Taču, kā pamatoti norādīja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, katrā bijušajā Madonas novada teritorijā līdz administratīvi teritoriālajām reformām ir savs vēsturisks stāsts un savas atšķirīgas tradīcijas. Kā, piemēram, Ērgļos, kur pašvaldība joprojām apmaksā lielgabarīta atkritumu izvešanu, kas citās novada apvienībās un pagastos netiek nodrošināts. Tad jau var arī jautāt, kāpēc tas tiek apmaksāts tikai Ērgļos un citur ne. Līdzīgi ir ar lielo lapu maisu izvešanu Madonas pilsētā. Turklāt jāņem vērā, ka lapas un citus zaļos atkritumus drīkst noglabāt tikai „Lindēs". Ja visi uz turieni sāktu vest lapas arī no attālākām vietām kā Degumnieki vai Ērgļi, tas pašvaldībai izmaksātu milzīgu summu.
Var tikai atbalstīt arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Aigara Šķēla apņemšanos, ka tikmēr, kamēr viņš to varēs ietekmēt, tāda lapu vadāšana pa visu Madonas novada teritoriju no 50-60 kilometru attālajiem ciematiņu centriem vienā virzienā vien nenotiks, jo tas pašvaldībai būtu nepanesams slogs.
Tam, ka attiecībā uz lapu savākšanu ir jāmaina domāšana, principā piekrita arī Madonas apvienības pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris, uzsverot, ka no sociālisma jāiet ārā, taču vienlaikus aicināja vēl atbalstīt lielo maisu apmaksu Madonas pilsētā pašvaldības noteiktajā apjomā.
– Tāda lapu grābšana citur Eiropā nenotiek. Turklāt tas netiek darīts, domājot arī par to, lai paglābtu kukainīšus un citu dzīvo radību. Pēc dārzkopju ieteikuma arī mēs lapas vairs nevācam parkos, lai neveidotos zemes korozija. Taču viena vai divu maisu izvešanas apmaksa Madonas pilsētā ir jāturpina. Visiem segt novadā droši vien nav iespējams, bet Madonas pilsētā tas jādara un varbūt varētu vēl apsvērt šī pakalpojuma nodrošināšana arī piepilsētā, kā, piemēram, Lazdonā, – uzsvēra Guntis Ķeveris.
Viņš arī pamatoja, ka izdevīgāk lapas ir savākt un noglabāt pavasarī, kad tās ir izžuvušas, jo tad ir mazākas noglabāšanas izmaksas, nevis rudenī, kad tās ir pielijušas un ir ļoti smagas. Jāņem vērā, ka viss lapu apjoms, kas nonāk „Lindēs", vispirms SIA „Madonas namsaimnieks" laukumā tiek nosvērts un atbilstoši svaram pašvaldība maksā par to noglabāšanu. Neviena nenosvērta krava „Lindēs" iebraukt nevar.
16.07.2024.