Madonā, MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2” atklāta jauna izstāde, un tā šoreiz ir mākslinieces Sabīnes Verneres darbu ekspozīcija “Dealing Temptation” (Kārdinājuma risināšana).
Šī izstāde ir par mītiskām būtnēm – sirēnām, kas no mūzas mantojušas dievišķu balsi, un šī balss savā ziņā ir viņu ierocis vai liktenis. Caur sirēnu arhetipu un mākslinieces vitālajām figūrām, veidotām no plūstošas tintes, skatītājus galerijā uzrunā konkrēts domu plāns.
Caur Sirēnas tēlu atklāj jaunas domas
– Savos darbos reflektēju par Sirēnām un seksualitātes instrumentēšanu, – tiekoties galerijā, saka Sabīne Vernere. – Svarīgi uz to skatīties no sievietes perspektīvas, nevis no sabiedrības viedokļa, kas Sirēnas pasniedz kā sliktās kārdinātājas un pazudinātājas, kuras ar dziedāšanu pievilina jūrniekus, lai ar saviem kuģiem tie avarētu un ietu bojā. Caur saviem darbiem vēlos jautāt, kādi apstākļi Sirēnai liek dziedāt. Kas ir tā valūta, ar kuru notiek "tirdzniecība", apmaiņa, un kam viņa īsti pieder. Darbus veidoju vienlaicīgi, vienā plūsmā apmēram divus mēnešus neatlaidīgi lasot, domājot, zīmējot un visu kopā veļot uz priekšu, lai darbi būtu kā viens organisms. Bez tam rēķinājos ar konkrēto izstāžu telpu, kas nav vienkārša. Tai ir savs konteksts, savs mantojums un vēsture. Izstādē līdz ar to pievienoju vēl vienu tēmu, jo, manuprāt, par maz tiek runāts par padomju laika arhitektūras mantojumu. Mana paaudze ir pirmā, kas to atzīst par vērtību, jo mamma, piemēram, teica, ka negrib šo interjeru redzēt – tas viņai asociējas ar padomju laiku un tolaik valdošo sistēmu. Manu darbu konteksts šīs sērijas ietvaros nav pretrunā ar iepriekšējo gadu stilistiku, kas ieturēta izstāžu zālē.
Sengrieķu mitoloģija – pamats Rietumu kultūrai
Runājot par izstādes darbiem, būtiski, ka jau vairāku gadu garumā mākslinieci padziļināti interesē Sengrieķu mitoloģija. – Izjūtu netaisnību attiecībā uz tajā pausto sieviešu lomu, – bilst Sabīne Vernere. – Sengrieķu mitoloģija ir pamats, uz kuru Rietumu kultūra ir uzbūvējusi savu kultūras kanonu. Ar to domāju gan cilvēku attiecības, gan demokrātiju, arhitektūru, mākslu. Mīti klasiskā izpratnē ir stāsti, ko vīrieši gadu tūkstošiem ir rakstījuši vai stāstījuši citiem vīriešiem. Padziļināti pētot Sengrieķu mītus, sapratu, ka šobrīd pasaulē ir kustība, kuras ietvaros sievietes – klasiķes vai feministes sāk tulkot Sengrieķu tekstus no sieviešu perspektīvas. Mīti ir universāls veids, kā dzīves gudrības tiek nodotas tālāk nākamajām paaudzēm. Ja šīs zināšanas nododam tikai caur vīriešu prizmu, parādās zināmas nobīdes.
Monstri: Medūza, Pandora, Sirēna
Sabīnes Verneres uzmanība jau labu laiku pievērsta konkrētām sievietēm – monstriem: Medūzai, Pandorai, Sirēnai. Autores mākslinieciskā prakse izpaužas, strādājot ar tušu uz papīra, tēlus sakņojot ķermeņa valodā, dabā, seksualitātē.
– Ar saviem darbiem vēlos jautāt, kāpēc šīs sievietes tiek padarītas par monstriem, kas ir tās īpašības, kas liek viņas tā redzēt un klasificēt, – komentē māksliniece. – Sasaistu to ar postpadomju mantojumu, domāšanu, kurā joprojām dzīvojam. Kaut režīms ir mainījies, ķermenisko atmiņu tik ātri nomainīt vai izslēgt nevar.
Ceļš uz doktorantūras noslēgumu
Sabīne Vernere 2018. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecībā. Šobrīd viņa jau divus gadus ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras studente.
– Programmu absolvēšu ar izstādi un tekstuālo daļu, – atklāj māksliniece. – Tēma par sengrieķu mitoloģiju ir ļoti plaša, tāpēc savu pētījumu iedalu trijās daļās, padziļināti skatoties uz trim mītiem un stigmām mūsdienu sabiedrībā. Pirmais, kā minēju, ir mīts par Medūzu – briesmoni, kas parasti tiek attēlota kā sieviete, kurai matu vietā ir dzīvas čūskas. Tā pauž sievišķās seksualitātes aspektu, bailes no seksualitātes. Otrs segments būs Pandoras tēls, kas nav tiešā veidā monstrs, bet ir sieviete, kas demonizēta. Te atgādinu mītu par Zevu, kas pavēlēja radīt sievieti, jo vēlējās atriebties cilvēkiem par to, ka Prometejs cilvēkiem atdeva no dieviem nozagto uguni. Pandorai tika iedots trauks, kurā ir visas cilvēku nelaimes un netikumi – pēc trauka atvēršanas likstas un slimības pārņēma Zemi. Tātad šī sieviete ienāk pasaulē kā sods, kā vainīgā pie visām likstām.
Ceļš aiz dzimumu robežām
Trešais mīts, ko autore interpretē caur mākslas darbiem, ir par Sirēnām.
– Uzdodu jautājumu, kas ir vārdā nepateiktais solījums starp diviem cilvēkiem, viela, masa, seksualitāte un kam tā pieder, – vēsta Sabīne. – Kam ir tā lielākā vara un vilinājums? Atbilde ir tāda, ka bieži vien sievietes nenosaka to, kas ir kārdinoši, vilinoši, tāpēc jautāju, vai Sirēnas dziesma vispār pieder viņai? Mani interesē, kāpēc Sirēna dzied. Nepretendēju atbildēt, bet to pārdomāju nepateikto solījumu ietvaros, sievietes demonizācijas ietvaros. Sirēna nekad nesatiek vīriešus, un viņa tieši nenogalina – vīrieši paši pārlec pār bortu. Viņa tikai dzied dziesmu. Jautājums, kas ir tā matērija, nepateiktais solījums starp diviem dzimumiem, kādi ir iemesli, kāpēc Sirēna dzied.
Kaut izstāde Madonā tematiski ir autores doktorantūras darba vienas daļas izvērsums, tieši šie darbi netiks izlikti doktorantūras studiju gala izstādē. Pārdomu plūsma un ceļš vedīs mākslinieci tālāk.
Sabīne Vernere (1990) dzimusi Kuldīgā.
2018. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju,
iegūstot maģistra grādu glezniecībā.
Zināšanas papildinājusi Antverpenes Karaliskajā
mākslas akadēmijā.
Šobrīd Sabīne Vernere ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras studente. Kopš 2009. gada piedalījusies virknē grupas izstāžu Latvijā, Nīderlandē, Lietuvā un Francijā, tostarp tikusi izvēlēta kā viena no Latvijas delegācijas pārstāvēm JCE Laikmetīgās mākslas biennālē. Kopš 2020. gada viņa ir Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpas PILOT vadītāja.
12.07.2024.