Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir ietekmējis vietējās produkcijas patēriņu.
Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Savukārt lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums.
Par to informē lauksaimnieku biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus, noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.
Mērķis samazināt importa dārzeņu, ogu un augļu pieplūdumu nav sasniegts, ir noticis pretējais.
– Viens no Finanšu ministrijas argumentiem, palielinot PVN likmi Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām no 5% uz 12%, bija ierobežot importa produkcijas pieplūdumu. Vēl tikai sezonai "ieskrienoties", ir redzams, ka lielveikalos ir iespējams iegādāties daudz lētāku importa produkciju par cenu, kādu vietējais tirgotājs nespēj piedāvāt. Šobrīd zaudē visi. Pircējs, jo lielveikalos samazinājies vietējās produkcijas klāsts. Audzētājs, jo daudzi cieš lielus zaudējumus. Valsts, jo pērkot importa produkciju, valsts nodokļos tiek iemaksāts vismaz par trīs reizēm mazāk nekā par tāda paša apjoma un cenas ziņā līdzvērtīgu Latvijā ražotu produkciju. Lēmumu par samazinātās 5% PVN likmes atcelšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām dārzeņiem var nosaukt kā tuvredzīgu, jo esošā situācija ir sekas nespējai izkāpt ārpus excel tabulas rāmjiem un ieklausīties lauksaimnieku prognozēs, – informē Mārtiņš Trons.
Daudzi Latvijas audzētāji, neskatoties uz PVN likmes kāpumu, cenu saviem produktiem nav palielinājuši. Tai pat laikā lielveikali Latvijā izmanto situāciju, liekot būtisku uzcenojumu pārtikas produktiem.
– Beidzamo gadu laikā situācija tirgū ir strauji mainījusies. Būtiski pieaugušas ražošanas izmaksu pozīcijas, īpaši enerģijas izmaksas. Neskatoties uz mūsu centieniem efektivizēt izmaksas, ir kļuvis vēl sarežģītāk konkurēt ar importēto produkciju, kurai daudzas izmaksu pozīcijas ražotājiem ir zemākas. Tai pat laikā mēs, vietējie ražotāji, cenu saviem audzētiem produktiem nevaram celt, lai dotu iespēju tirdzniecības tīkliem vairāk izvēlēties vietējo audzētāju produkciju, – stāsta SIA "Latgales dārzeņu loģistika" (zīmols "Mežvidu tomāti") pārstāvis Edgars Romanovskis.
Cilvēki uzticas, ja uzrakstīts, ka gurķis audzēts Latvijā, bet pārdevējs iejauc Latvijas gurķus ar Polijas un tirgot kā vietējo. Vēl pavasarī atsevišķos lielveikalos varējām novērot, ka tika pārdoti it kā Latvijā audzēti āboli, tai pat laikā audzētāji tikai raustīja neizpratnē plecus, jo noliktavās āboli sen jau bija beigušies. Ņemot vērā to, ka šogad vietējā zemeņu raža, karstā laika ietekmē ir "strauja un ātra", tirgū ieplūst zemas kvalitātes lētākas zemenes.
Viena no protestu prasībām, ko šogad lauksaimnieki izvirzīja valdībai, bija samazinātās 5% PVN likmes atgriešana Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ja prasība netiks apmierināta, visticamāk Latvijā protesti turpināsies.
12.07.2024.