Ar leģendārā leļļu mākslinieka, Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova (1915—2006) veidotajām leļļu filmām izaugušas vairākas paaudzes. Daudzi atceras viņa veidotās filmas ”Pasaka par vērdiņu”, “Si‑si‑dra”, “Umurkumurs”, “Pat zirgam jāsmejas” un citas.
Vestienas tautas namā šobrīd pabeigti darbi pie Arnolda Burova leļļu ekspozīcijas telpu remonta. Maijā, Muzeju nakts ietvaros, Vestienā jau tika piedāvāta unikāla iespēja iepazīties ar dažiem Arnolda Burova filmu varoņiem un filmiņām, tā ka pēc nelielas pauzes mākslinieka atstātais mantojums atkal atgriežas apritē un gaida arī jaunu "uznācienu".
Rūpējas par meistara atstāto mantojumu
Atgādināšu, ka 2013. gadā Vestienas pagastā apmeklētājiem durvis vēra Arnolda Burova piemiņas māja (mākslinieks šajā mājā dzīvoja 30 gadus – uzturējās vasarās un šad tad atbrauca arī ziemā). Mājai tika dots skaists nosaukums – "Leļļu māja". Tās saimniece jeb muzeja vadītāja Jolanta Bardziņa tagad ir Vestienas tautas nama vadītāja un turpina rūpēties par meistara piemiņas saglabāšanu vislabākajā veidā. Interesanti, ka Jolanta ar leļļu mākslinieku ir tikusies tikai vienu reizi, bet šī tikšanās, kā redzams, izrādījusies izšķiroši būtiska.
– Tieši to pašu, ko Arnolds Burovs vēlējās sniegt jaunajai paaudzei, arī mēs vēlamies dot saviem bērniem. Burova darbi ir ļoti cilvēcīgi, katra filmiņa iemāca kādu labu īpašību – līdzjūtību, sirsnību, izpalīdzību. Mūsdienu filmās nav tik daudz mīļuma un cilvēcības, – aizdomājas Jolanta Bardziņa.
Nedrīkst būt didaktiska pieeja
Runājot ar mazo skatītāju un rūpējoties par viņa ētisko un estētisko audzināšanu, Arnolds Burovs savulaik minēja, ka to nedrīkst darīt kaili didaktiskā formā. Norādīt ar pirkstu – Jānīt, nedari tā, jādara tā – neko nedos. Didaktika jāpaslēpj, lai to neredz. Arī ar filmiņu palīdzību jāiedarbojas nevis uz mazuļu prātu, bet gan jūtām, – savulaik uzsvēra leģendārais leļļu mākslinieks, savu pārliecību apliecinot darbos visa sava radošā mūža garumā.
Jāatgādina, ka Arnolds Burovs 1966. gadā Rīgas Kinostudijā izveidoja pirmo leļļu filmu studiju un uzņēma arī pirmo Latvijas animācijas filmu "Ki-ke-ri-gū". 1995. gadā Burovs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Mākslinieka lelles aizceļojušas tālu visā pasaulē, jo viņš savas lelles dāvināja draugiem, kaimiņiem, ārstiem un citiem labiem cilvēkiem, ar kuriem autoru saistīja draudzīgas attiecības. Var teikt, ka meistara darinātās lelles ir izdzīvojušas divas dzīves – vienu kopā ar autoru un filmām, otru, nonākot pie citiem, tai skaitā muzeja ekspozīcijā Vestienā.
Lellītei Anša mammai no „Pasakas par vērdiņu", piemēram, varētu būt jau 55 gadi, jo filma ir uzņemta 1969. gadā.
Arnolda Burova veidotajām lellēm rūpīgi izstrādāta katra detaļa, vai tas būtu galvenais personāžs, vai tēls filmā parādās vien uz īsu brīdi.
Šodienas darbi
Lai leģendārā režisora, leļļu filmu meistara un scenogrāfa vārds nebūtu svešs nākamajām paaudzēm, Madonas novada pašvaldība Vestienā īstenojusi LEADER projektu „Arnolda Burova animācijas leļļu ekspozīcijas telpu remonts Vestienas tautas namā "Dainas"". Projekta izmaksas ir 29 956,73 EUR, tai skaitā publiskais finansējums – 20 969,71 EUR. Līdzfinansējumu nodrošina novada pašvaldība. Iepriekš šai telpā bija kafejnīca, tagad foajē ir nojaukta starpsiena, kas tautas namu atdalīja no kafejnīcas, un visa ēka atvēlēta tautas nama vajadzībām.
Projekta kopējās izmaksās ir iekļautas telpu remontdarbu, telpu aprīkojuma (televizora) iegādes, paskaidrojuma raksta izstrādes un būvuzraudzības izmaksas. 1. stāvā atradīsies A. Burova leļļu ekspozīcija, 2. stāvā ir atjaunotā tautas nama zāle. Divu gadu laikā ēka piedzīvojusi milzu pārmaiņas.
Ekspozīcija atvēršanu vēl gaida
Jolanta Bardziņa informē, ka 1. stāva telpas jau nodotas ekspluatācijā, Arnolda Burova lelles ienestas izremontētajās telpās, bet ekspozīcija tomēr vēl nav atvērta.
– Telpu dizainu izstrādāja mākslinieks Mārtiņš Heimrāts, pēc viņa skicēm veidojām 1. stāva telpu remontu. Tā kā nav īsti, kur Burova lellītes turēt (tās bija sapakotas kastēs un noliktas kādā telpā), šobrīd, kad remontdarbi ir veikti, ienesu un izpakoju lellītes, lai tās jau iedzīvojas jaunajā mājvietā, – vēsta Jolanta Bardziņa. – Mums priekšā ir projekta otrā kārta, kuras ietvaros Mārtiņš Heimrāts iekārtos leļļu ekspozīciju. Būs jāpērk skapji un citas lietas, lai ekspozīcija vizuāli izskatītos skaistāk un būtu ērtāk skatāma. Otrās kārtas darbiem jāmeklē finansējums, idejas, kā to organizēt, mums ir. Ceru, ka tas notiks ātri, Mārtiņš Heimrāts ir gatavs ķerties pie darbiem jau vasarā, viss atkarīgs no finansējuma piesaistes. Tikai pēc paveiktā notiks telpu svinīga atklāšana.
Tautas nama vadītāja saka lielu paldies novada pašvaldībai, arī Vestienas pagasta pārvaldes vadītājai Marikai Veibai, kas ir ieinteresēta, lai muzejs tautas namā būtu un novadā tiktu atvērts vēl viens jauns tūrisma objekts: – Pārvaldes vadītāja meklē finansējumu, un es ticu, ka novada domes deputāti atbalstīs mūsu vajadzību, kā jau to darīja arī iepriekš. Filmu studijas "Animācijas brigāde" pārstāvji ir gatavi muzejam uzdāvināt vēl kādu Arnolda Burova lellīti. Ceru, ka rudenī varēsim rīkot telpu atklāšanu un aicināt skolēnus, skolotājus un ikvienu interesentu braukt uz Vestienu, – piebilst tautas nama vadītāja. – Arnolda Burova animācijas filmās iekodētas tik daudzas cilvēciskās vērtības, ko vēlamies mantojumā atstāt saviem bērniem. Šīs filmas ir tik dziļas, ka tajās paustās domas pa īstam, iespējams, izprotamas tikai pieaugušajiem. Filmām ir vairāki slāņi, tā ka tās ir saistošas visu paaudžu skatītājiem.
09.07.2024.