Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu šogad beidz 21 absolvents. Skolas beidzējiem atmiņā paliks mācību laikā apgūtais, jauniegūtie draugi un piedzīvojumi jaunradē.
Izlaidumā sveikt absolventus bija ieradušies radi, draugi, paziņas. Izsniedzot apliecības par profesionālās ievirzes izglītības iegūšanu, uzrunājot klātesošos, ceļa vārdus teica skolas direktore Kristīne Šulce.
Skolas izlaidums vasarīgās noskaņās ritēja netradicionālā vietā – Madonas muzeja pagalmā, bet fotografēšanās notika pie skolas, kur strādāts un iepazīts tik daudz.
Pirmajā pusgadā 7. kursa audzēkņi kārtoja eksāmenus zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, otrajā pusgadā notika pārbaudes darbs dizaina pamatos un mediju pamatos, tad diplomdarba izstrāde, aizstāvēšana un 11. jūnijā – izlaidums.
Diplomdarba tēma visiem bija viena – "Perspektīva", ko katrs varēja risināt pa savam, pierādot sevi kā jauno mākslinieku.
– Pusgadu idejas jauniešos brieda, mainījās, pārveidojās, audzēkņiem bija kopumā pieci darba vadītāji, – laikrakstam atklāj Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas direktore Kristīne Šulce. – Skolotāja Lāsma Lasmane savējos virzīja uz telpisko domāšanu, objektu mākslu, arī vides mākslu, ko pirms tam viņi skolā jau apguva. Varējām priecāties, cik lieliski ir rezultāti, kad iepriekšējos gados ielikts labs pamats.
Zane Beģe-Begge mūsu skolā ir jauns pedagogs, viņas vadībā beidzēji virzījās uz glezniecisko un grafisko pusi. Skolotāja mudināja attīstīt katram savu rokrakstu, parādīt savdabību. Mēs, skolotāji, kam ir lielāka pieredze, skatāmies tālākā perspektīvā, gribam darba noformējumu pēc standarta, savukārt jaunā skolotāja ļāva jauniešiem izvārīties pašiem savā mākslinieka katlā, tāpēc darbos ienāk iepriekš neredzētas tehnikas.
Jaunajai skolotājai Margrietai Griestiņai tika uzticēti un viņa darbojās ar skolas aktīvākajiem jauniešiem, kuriem ļoti patīk kopā būšana. Krista Kokare, piemēram, apsekoja Madonas āra skeitparka vēsturi, ļoti aizrautīgi aizstāvēja savu darbu. Savdabīgs ir laikmetīgās mākslas pieteikums, ko veidoja Aleksis Kurmītis. Autors izveidoja maketus no plastilīna, kur apspēlē sacensību ēdienu pasaulē. Redzams Eifeļa tornis, Pizas tornis, monstrs Bagete un monstrs Makarons – viss izveidots ar humoru un prieku. Es ļoti atbalstu jauno idejas. Tas ir vērtīgāk, nekā stāvēt malā, īgņoties, ieņemt atturīgu pozīciju – lūk, mani nesaprot. Jaunajiem sevi jāpierāda, un to var izdarīt tikai ar darbu, nevis iepriekšējā noliegumu. Tāpēc tik vērtīga ir jauno uzdrošināšanās un šī procesa noslēgums, kad jaunietis ieaicina savā savdabīgajā pasaulē.
Skolotāja Elva Kājiņa kolektīvā atgriezās pēc pārtraukuma, 7. kursa jauniešus viņa iepazina mācību gaitu sākotnē. Pie skolotājas savus noslēguma darbus veidoja seši topošie absolventi, talantīgi puiši. Eduards Ābrams, piemēram, darbojas grafiski, šķiet, viņa galvā ir kāda vizuālo attēlu vārdnīca, jo viņš var neskatīties, bet par noteiktu tēmu uzzīmēt neskaitāmas bildes. Tas vēl vairāk apstiprina faktu, ka zīmēt un atdarināt var iemācīt jebkuru, jo tas ir treniņa jautājums, bet būt par mākslinieku ir Dieva dāvana. Ir liela aiza starp skolēnu, kas apguvis cilindra zīmēšanu, kluso dabu u. tml., un to, kas ir talanta skarts un var uzzīmēt pats savu oriģinālo pasauli.
Skolotājas Ilonas Pērkones vadībā diplomdarbus skolā izstrādāja audzēknes, kas veidoja romantiskus, sievišķīgus darbus. Jasmīna Štromberga, piemēram, iejutās dizaineres ādā, viņai ir svarīga ekoloģijas un dabas aizsardzības tēma. Jauniete veidoja rokassomiņas no otrreizējiem, pārstrādātiem materiāliem. Daniela Valērija Galiņa arī pievērsās ekoloģijas tēmai. Imantam Ziedonim ir pasaka par to, kā mežs ienāk pilsētā, Danielai pilsētā ienāk dažādi okeāna apdzīvotāji – zivis, bruņurupuči utt.
Dāvis Zeps savā darbā atcerējās bērnību, kad viņš devās uz laukiem, kur brīvajā laikā visi lasīja avīzes. Diplomdarbam jaunietis izmantojis "Starus" un uzzīmējis, viņaprāt, lielākos notikumus, kas raksturīgi Madonai. Tur ir sports – slēpošana, hokejs; ir pulkvedis Oskars Kalpaks un vētras norauts jumts, kas uzkritis automašīnai; tāpat uzzīmēts brīdis, kad Varakļānu novads beidzot pievienots Madonas novadam.
– Risinot perspektīvas tēmu, pievērsu uzmanību teorijām par cilvēku psiholoģiju, – laikrakstam vēsta skolas absolvente Linda Vaivode. – Ņēmu Karla Gustava Junga 12 cilvēku arhetipus, izvirzīju domu, ka pasauli mēs katrs redzam citādi. Izdomāju varoņus, uz 12 audekliem uzliku tēlus, tad ierāmēju. Kopumā varu teikt, ka mācības mākslas skolā man patika. Vispirms iestājos mūzikas skolā, kur nomācījos divus gadus. Kad bija jāspēlē klavieres vai jāmācās solfedžo, paralēli zīmēju vai veidoju, tad mamma piekrita, ka stājos mākslas skolā. Māksla ir daļa no manas dzīves. Brīvajā laikā zīmēju dažādas skices, gribu izmēģināt jaunus stilus, projektus. Man patīk iedziļināties, visu izdarīt perfekti, patīk strādāt ar krāsām, bet saista arī darbs datorā. Nākamgad turpināšu mācīties ģimnāzijā, gribu atrast jaunus hobijus, iegādāties ģitāru, paspēlēt klavieres.
– Noslēguma darbs nebija grūts, bet vajadzēja visu saplānot un paveikt, – komentē Elizabete Siliņa. – Mans darbs stāsta par draugiem: ir cilvēki, kas ir blakus, ar mani runā vienā valodā, bet ir tādi, kas neatbalsta, ir līdzās, jo viņiem kaut ko vajag. Darbā izmantoju divas figūras un domu mākoni, kurā krustojas, mainās dažādas domas. Nākotnē gribu iet uz Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu un apgūt fotogrāfijas mākslu.
– Noslēguma darbā attēloju savu un citu dzīvi no spoguļu perspektīvas, – "Staram" vēsta Emīlija Jaujeniece. – Gleznoju ar eļļas pasteļiem – vienā darbā ir koridors ar cilvēku, kurš lasa; otrā esmu es spēlējoties; trešajā attēlota vannas istaba bez cilvēkiem. Uzskatu, ka mākslas skolā mācīties ir interesanti, jo šeit pašam ir jādomā. Skolotāji ir ļoti atbalstoši un jauki. Nākamgad turpināšu mācības vidusskolā, bet pēc 9. klases, iespējams, iešu uz kādu mākslas vidusskolu.
Sarunā ar jauniešiem un skolas direktori "Stars" guva apliecinājumu tam, ka, mācoties profesionālās ievirzes skolā, jaunieši aug prasmēs un arī garīgi. – No pulciņa bērns var atteikties jebkurā brīdī, bet, mācoties skolā, ir jāsasniedz galapunkts, jāpaveic gala darbs, tikai tad esi cienīgs saņemt apliecību, – uzsver Kristīne Šulce. – Tas rūda raksturu un cilvēka noturību. Vēlāk tas viņam palīdzēs citās dzīves sfērās – arī darba vietā savus pienākumus veiks līdz galam, tāpat savā ģimenes dzīvē veiks darbus līdz galam. Daudzi mūsu audzēkņi pēc 9. klases izvēlas profesiju saistībā ar mākslu. Mūzikas tirgus ir šaurāks, māksla ir klātesoša ļoti daudzās profesijās. Labi, ka vecāki ir tālredzīgi un sūta savus bērnus pie mums. Līdz šim par mācībām Madonas mākslas skolā mēneša maksa bija 8 eiro, no 1. septembra pašvaldība ir to mainījusi – mēnesī būs jāmaksā 14 eiro. Audzēkņiem ar izcilām sekmēm būs jāmaksā 8 eiro, goda ģimenes un maznodrošināto ģimenes varēs bērnus skolot bez maksas, kā līdz šim.
14.06.2024.