Dziesmu svētki ir sinonīms Latvijai. Tieši caur tiem cilvēki arī pasaulē ierauga mūsu valsti. Nāciju pārstāv vērtības, kas balstītas etniskajā un tautas kultūras piederībā, mūsu dziesmu svētkiem piemītošajā unikalitātē — dalībnieku masveidīgumā, daudzbalsībā, precīzajā kopdarbā.
Dziedāšana un dejošana ļauj izjust latvisko vidi un piederību savai tautai. Ar pleca sajūtu kopkorī vai klausītāju rindās gūstam pārliecību, enerģiju un motivāciju tālāknotikšanai. Šīs tradīcijas turpinājums ir arī pašapziņas un pārmantojamības jautājums, bet pārmantojamību nodrošina jaunās audzes.
– Labdien, tuvu un tālu braukušie, dziesmas godā turētāji! Šodien dziesmai ir pārlaicīgs spēks. Tā savieno pagātni, tagadni un nākotni, un mēs esam klātesoši. Ar skanīgu un izjustu dziedāšanu Lazdonas dievnamā, ar dziesmotu svētku gājienu un koncertu šeit, Praulienas pagastā – Mācītājmuižā, mēs apliecinām savu piederību unikālajai mūsu tautas tradīcijai – dziesmu svētkiem, – tā 2. jūnijā, uzrunājot dziedātājus un klausītājus koncertā "Dziesmu avoti", teica Madonas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne. Viņa uzsvēra, ka Bērnu dziedāšanas svētku sākotne ir šajā vietā, un tā datējama ar tālo 1866. gada vasaru: – Dziesma caur mums rit un pulsē kā tāda asinsrite. Dziedot mēs kļūstam īsti un patiesi, tādēļ arī šodien lai dziedam, lai skan!
2. jūnija notikumi bija kā daļēja iejušanās vai rekonstrukcija pirms 158 gadiem notikušajiem Bērnu dziedāšanas svētkiem. Tādas vēsturiskās mūsdienas, kur visi bijām aicināti ģērbties tautas tērpos vai 19. gadsimta beigu daļas tērpos. Līdzās uzrunām, gājienam, koncertam darbojās filmētāju grupa, jo paralēli tika uzņemta dokumentāla filma par vēsturiskajiem notikumiem 1866. gada vasarā, kad 18. jūlijā Lazdonā vietējās draudzes mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar ērģelnieku, diriģentu Kārli Pētersonu noorganizēja pirmos latviešu skolēnu koru svētkus 200 dalībniekiem no piecām Lazdonas draudzes skolām.
2024. gada 2. jūnija Dziesmu dienā savukārt piedalījās apmēram 350 dalībnieki no Madonas un Varakļānu novada bērnu, jauniešu koriem, kā arī Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara" un Rēzeknes vīru koris "Graidi".
Aizrautības un noskaņu pilno koncertu vadīja personāži no "Skroderdienām Silmačos": Kārlēns – Edgars Vasariņš un Ieviņa – Tīna Kraukle, kas atgādināja:
– Latvijā ne vien cilvēki, bet arī dzīvā daba dzied. Izej dabā – mežā vai dārzā -, un katrs solis ir dabas skaņu pavadīts. Vecmāmiņa mēdza teikt, ka putnu dziesmas spēj sakārtot pasauli. Un kā tie putni prot svilpot, pogot, vīterot!
– Lai arī dziedāšana palīdz sakārtot pasauli, lai tajā ir gan lielas, gan mazas balsis! – ainās starp priekšnesumiem vēstīja pasākuma vadītāji.
– Novadnieks, ilggadējais mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs sava mūža nogalē uzrakstīja "Stipruma grāmatu". Un arī šī diena ir vēsts par stiprumu – par stipriem cilvēkiem, kas rada stipras dziesmas, par stipriem dziedātājiem, kas tās dzied stipru diriģentu pavadībā stiprās vietās un stiprā Latvijā. Kamēr vien dziesma būs ar mums, mēs būsim stipri! – klātesošajiem apliecināja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Kāpēc man, tev un citiem vispār vajadzētu dziedāt? Uz šo retorisko jautājumu atbildi sniedza Kārlēns un Ieviņa: – Lai nepazaudētu to, kas latviešiem raksturīgs, to, ko protam. Kad dziedātprieks cilvēkos laužas uz āru, tas ir kā avoti, kas, saplūstot kopā, veido strautus, vēlāk upes. Balss pie balss – tas ir koris, koris pie kora, un tie jau ir dziesmu svētki. Dziedāšanai ir jābūt piepildītai ar ticību, cerību, lai tas, par ko dziedam, piepildītos. Dziedāsim un būsim stipri savā zemē un valstī! – vēstīja koncerta vadītāji.
Koncerta priekšnesumos izskanēja latviešu tautasdziesmas un oriģināldziesmas no bērnu un jauniešu koru repertuāra, kā arī tautā iemīļotas dziesmas. Diriģēja Jānis Mežinskis, Edgars Kārklinieks, Anita Melnupa, Teresija Pelša, Inga Avišāne, Dace Kalniņa, Ārija Tumane, Aleksandra Lāce, Inita Gerševica, Oskars Jeske, Aira Birziņa un Jānis Erenštreits.
– Gatavojoties šiem svētkiem, mums kā organizatoriem galvenais uzstādījums bija izdarīt maksimāli visu, lai filmā un koncertā sajustu prieku, lepnumu un spēku, ko dod kopīgi dziedāta dziesma un kultūras mantojums, – laikrakstam atzina Dziesmusvētku skolas vadītāja Santa Jaujeniece. – Mēs redzējām, ka tas nebija viegli – sākot no tā, ka visiem bērniem bija jāsaģērbjas tautastērpā, un beidzot ar to, ka svētku dienas programma bija intensīva un grūta. Tomēr, pacietīgi pārvarot šīs grūtības un ļaujoties visam labajam un skaistajam, prieks par rezultātu ir jo lielāks!
– Superīgs pasākums! Reti sanāk būt šajā pusē, un man pat asaras sarosījās acīs par šiem tik vērienīgajiem svētkiem, – "Staram" atzina novadnieks, mūziķis Andris Buiķis. – Ir tik sirsnīgi un forši atbraukt uz mājām un dot arī savu pienesumu mūziķu komandas sastāvā.
– Riktīgi labs komandas darbs! Paldies Santai, muzeja Zanēm, Madonas bērnu un jauniešu centra pārstāvēm, Lazdonas baznīcas draudzes cilvēkiem, brīvprātīgajiem – jūs visi esat pelnījuši aplausus! – jau pēckoncerta neoficiālajā daļā atzina filmas idejas autore Aira Birziņa.
– Arī es esmu ļoti pateicīgs par aizkustinošajiem mirkļiem, – vēstīja pensionētais skolotājs un novadpētnieks Jānis Bērziņš. Tieši viņš, pētot arhīva materiālus, pirmais atklāja un vēlāk grāmatā "Dziesmotais novads" minēja faktu, ka skolu jaunatnes dziesmu svētku sākotne ir mūsu pusē. Topošā filma izcels un pārrakstīs līdz šim minēto, proti, skolēnu dziedāšanas svētku avoti ir meklējami jau ilgus gadus pirms oficiāli noteiktajiem I Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 1960. gadā.
Lai izdodas filma, lai tās radošajai komandai – režisorei Martai Seleckai, scenārija autorei Dacei Micānei-Zālītei, māksliniekam Ivaram Mailītim – veiksme visu paveikt līdz galam ar gudrību un gara iedvesmu. 17. jūnijā Madonas un Varakļānu bērnu kori vēl dosies uz Rīgu, Mežaparka Lielo estrādi, lai filmētu noslēguma kadrus šai iecerei un mestu tiltu no 1866. uz 2025. gadu, tā ieskandinot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kas joprojām saglabās mūsu tautas tik dzidros un dziļos tīravotus.
07.06.2024.