— Vai esat apraduši ar svelmaino karstumu, kas pārņēmis Latviju?
Velta no Vestienas: – Esmu pie karstuma pielāgojusies. Ja ir kāds darbiņš, to daru rīta agrumā vai vakarpusē. Pie mājas ir arī ezers, kur var aiziet. Arī lietus mūspusē ir bijis, tāpat krusu esam piedzīvojuši. Ir arī ierīces, ar ko dārzu aplaistīt.
Ināra no Barkavas: – Karstums liels, bet mums laimējās – Barkavā pirmdien labi nolija, bet krusas nebija, un mums, protams, to arī nevajag. Tie, kuriem ir dārzi, par lietu ļoti priecājās, jo veldzi jau vajag. Man gan vairs ir tikai puķes, un tādā karstumā tās arī jālaista.
Dace no Kusas: – Man patīk karstums. Tad var arī bieži peldēties. Dārzi šādā laikā, saprotams, gan ir jālaista. Turklāt lietus mūspusē nav bijis, viss ir sauss. Taču mani nebaida arī prognozes, ka karstums būs ilgi – lai ir!
Dzintra no Ļaudonas: – Tādu karstumu ir grūti izturēt. Pirms braucu uz Madonu, pat sirds zāles sadzēros. Tagad ēnā gaidu mašīnu, lai brauktu mājās. Traks laiks, un vēl sola 30 grādus, bet Ļaudonā ne reizi lietus nav bijis. Pilnīgi viss kalst ārā. Uz dārzu eju tikai agri no rīta un vēlu vakarā.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
28.05.2024.