Trešdaļu dzīves novadniece Zane Kopštāle ir nodzīvojusi Francijā. Viņā sadzīvo vairākas kaislības: vides lietas, Zane māca franču valodu, bet sirds viņai deg par jēgpilnu lietu apriti, proti, likt lietām ilgāk dzīvot. Un ne tikai labdarībā, bet arī caur izglītību, izglītošanu.
Zane pati augstāko izglītību ieguvusi Francijā – Eksas-Marseļas un Kānas Lejasnormandijas universitātē un Svētā Kristofa institūtā.
No skolas sola augstskolā
Francijā jauniete nokļuva uzreiz pēc Madonas Valsts ģimnāzijas beigšanas. Ārzemēs studēja dabas zinātnes, ieguva bakalaura un maģistra grādu, franču zemē nodzīvoja 11,5 gadus, no kuriem piecus studēja, bet pārējā laikā strādāja izvēlētajā nozarē. Augstākā izglītība iegūta dabas aizsardzībā un apsaimniekošanā, maģistra līmenī Zane kļuvusi par erudītu vides pārvaldības speciālistu atkritumu apsaimniekošanā. Pirmā darba vieta – kvalitātes sistēmas vadība Bordo Politehniskajā institūtā. Ārzemēs viņa iesaistījās arī dažādos kopienu projektos, piemēram, pilsētas dārzu attīstībā. Ļoti vērtīga bijusi darbība Bordo Metropoles Ilgtspējīgas pārtikas pārvaldības konsultatīvajā padomē, piedaloties pārtikas neizniekošanas un bioatkritumu apsaimniekošanas darba grupās.
Laiks pēc atgriešanās Latvijā
– Biedrībā "Zero Waste Latvija" esmu eksperte par bio procesiem, par kompostēšanu, turklāt darbojos vides izglītības vietnē KompostsLV, kur apkopoju visu, ko zinu par kompostu, – vēsta novadniece. – Mājās jau smejamies, ka esmu sākusi kompostēt zināšanas. Katrā ziņā skaidrs ir viens, ka, esot gan dabā, gan dārzā, gan manā gadījumā – dejās, vienmēr rodu pareizās atbildes, kā cīnīties ar nomācošu pelēcību vai depresīvu garlaicību. Ar dejām un dziesmām mēs taču varam pievilināt sauli! To saku tāpēc, ka atgriežoties no dienvidiem atpakaļ Latvijā, mans pirmais izdzīvošanas instinkts bija atrast vietu, kur var dejot salsu. To tagad eju uzdejot regulāri.
Organizācija, kas attīstās
Kas ir biedrība, kurā Zane darbojas kā profesionāle? "Zero Waste Latvija" ir nevalstiska organizācija, kas attīstījusies un no pirmsākumiem jau izaugusi.
– Sākumā salasījās kopā cilvēki, kam bija svarīgas domas, kā īstenot bezatkritumu dzīvesveidu, lai dzīve bez lieku atkritumu radīšanas Latvijā kļūtu par normu, – atceras Zane. – Tagad mums jau ir biedrība ar vienu atalgotu darbinieku, savukārt mēs pārējie darbojamies projektu ietvaros vai ja kāds uzņēmums ko noziedo. Pārsvarā neesam tie, kas tikai stāsta un dalās pieredzē, kā paši savā mājsaimniecībā varam ko apzinīgāk darīt, bet skaidri zinām, ka vajadzīga sistēmiska pieeja, jo arī patēriņš ir sistēma. Tāpēc bieži par to runājam ar ierēdņiem varas gaiteņos, cenšamies panākt normatīvus, konkrētus rezultātus.
Atbildība un birokrātijas slazdi
Strādājot ārzemēs, Zane ir novērojusi, ka Latvijā cilvēkiem ir "nacionālā teicamnieka sindroms": – Ja Briselē deputāti nobalsos par kādu likuma kopsaucēju maigā versijā, mēs noteikti paņemsim šī likuma stingrāko versiju. Sarežģītie MK noteikumi top mūsu valstī, tāpat visi saistošie noteikumi pašvaldībās. Tāpēc svarīgi ir būt aktīviem, jo paši esam atbildīgi par to, kāda prasību sistēma Latvijā veidojas. Biedrības "Zero Waste Latvija" ietvaros komentējam likumprojektus, MK noteikumus, vadām lekcijas utt.
Zane ir gandarīta, ka Latvijā aizvien vairāk vides iniciatīvu risinās arī ārpus Rīgas: – Jauki, ka no iepriekšējās loģikas – atkritumu šķirošana ir slogs un kompostēt nav jāprot – pamazām tiek kāpts laukā un aizvien vairāk notiek nodarbības par dabas resursu apriti, efektīvas kompostēšanas prasmēm. Aizvien vairāk mani uzrunā tieši pašvaldības.
Grāmatu svētku ietvaros Zane ar interesentiem runāja arī Madonas novada bibliotēkā un Madonas Valsts ģimnāzijā stāstīja, kā rīkot pasākumus siltajā gadalaikā, lai pēc piknikiem būtu iespējami mazāk atkritumu.
Platforma Lietovelreiz.lv
– Par to, ka ar saviem resursiem jādzīvo saudzīgāk un sakarīgāk, iestājas kustības arī citur Eiropā, – uzsver speciāliste. – Tā kopīgi smeļamies labos piemērus cits no cita. Tiek īstenoti tā saucamie lielie projekti, kuriem izdodas piesaistīt finansējumu, un viens no tiem, kuru var pielietot arī madonieši, ir pērn novembrī piedzimusī platforma Lietovelreiz.lv.
Latvijas iedzīvotājiem tagad ir pieejama apriti veicinoša digitāla platforma – jauns instruments, lai atvieglotu lietu labošanas, nomas un apmaiņas pakalpojumu atrašanu un izmantošanu.
Platformā vienuviet iespējams atrast dažādus remonta un nomas pakalpojumu punktus, kā arī saņemt vai iznomāt katalogā pieejamās preces bez maksas, tādējādi samazinot nepieciešamību jaunu lietu iegādei un ļaujot ikvienam ietaupīt naudu. Lai piedāvājums būtu pēc iespējas plašāks, platformas izveidotāji aicina atsaukties vietējos meistarus un nomas vietas.
– Savukārt citu projektu ietvaros kopā ar pašvaldībām ir tapušas vadlīnijas, kā atkritumus var mazināt pasākumos, – turpina Zane. – Notiek darbs tīklojoties, savedot kopā puses, kas savā starpā var sadarboties. Latvija ir kompakta, bet reizē kāds var neiedomāties par speciālistiem, kurus vērts uzklausīt.
Sirdslieta – kompostēšana
Zane šobrīd dzīvo Rīgā, lai gan bieži uzturas arī Madonas novadā: – Pilsētas apbūvē ir daudz zaļo zonu, kur iespējams kompostēt, un mana sirdslieta patiešām ir komposts. Izglītības vietnē KompostsLV uzsveru, ka loģika gatavot ēst vai gatavot savu komposta materiālu patiesībā nemaz tik ļoti neatšķiras.
Kā vienu no pirmajiem mītiem par kompostēšanu Zane min priekšstatu, ka tā ir veco laiku padarīšana, ka ar to nodarbojas omītes un opīši. Vēl viens mīts, ka komposts smirdēs un ap to lidos mušas.
Lai nerastos mīti un komposts būtu patīkams gan pašam, gan kaimiņiem, ir svarīgi saprast, ko drīkst likt un ko nedrīkst likt kompostā.
Zane uzsver, ka komposts ir aktuāls visu gadu: – Lai kliedētu mītus un iedrošinātu kompostēt, vides izglītības vietnē KompostsLV izplatu praktiskus ieteikumus un citu noderīgu saturu. Reizēm ievietoju kādu eksperimentu. Kompostēt var pat daudzstāvu namu dzīvokļos, un to darīt var visu gadu.
– Tieši attiecības ar savu kompostu ir tas, ko mēģinu iemācīt, – smaida speciāliste. – Sadraudzēties ar kompostu, lai tas būtu efektīvāks un ātrāks, lai zemei varētu atdot atpakaļ barības vielas, ko tā gaida.
28.05.2024.