Jauns mācību gads sācies arī studentiem, un LAURA VOITIŅA, kas laikraksta "Stars" redakcijā strādāja jau otro vasaru, ir atgriezusies Rīgā, lai studētu LU Moderno valodu fakultātes angļu filoloģijas nodaļas 4. kursā.
Laura ir Madonas Valsts ģimnāzijas 2005. gada absolvente, un savulaik, izvēloties nākotnes profesiju, viena no viņas interesēm saistījusies arī ar žurnālistikas studijām. Par to, ka Laurai ir dotības, lai strādātu avīzē, lielas darbspējas, pārliecinājāmies, kopīgi strādājot šajās abās vasarās, bet studente ir mērķtiecīga – jāpabeidz studiju programma angļu filoloģijā, un tad jau redzēs, kur dzīve noliks. Augusta beigās aicināju Lauru uz plašāku sarunu.
– Pastāsti, kas pamudināja studijām izvēlēties angļu filoloģiju?
– Ģimnāzijas laikā angļu valodu mācījos pie skolotājas Ārijas Fārtes, un viņa patiesi ir pedagogs, kādu svešvalodas stundās novēlu visiem skolēniem. Man ir 3 gadus vecāka māsa Ilze, un viņa tikko ieguva bakalaura diplomu angļu valodas pedagoģijā. Mums abām laikam vienādas intereses. To, ko studēt, bija grūti izvēlēties. Mani nekad nav saistījuši eksaktie mācību priekšmeti – ne ķīmija, ne bioloģija, ne matemātika, jo mācījos humanitārā novirziena klasē. Līdz ar to profesiju izvēlējos, vadoties pēc savām interesēm un meklējot studiju programmas, kur nevajag eksakto zināšanu. Sākumā, kad bija jāaizpilda iesnieguma anketas, stājoties augstskolā, mērķēju arī uz žurnālistiem, jo arī tas bija sirdij tuvs virziens. Taču atbaidīja lielais konkurss, un, izvēloties prioritātes, es vēlējos tikt valsts budžeta apmaksātā studiju vietā. Tā kā tiku budžeta grupā LU Moderno valodu fakultātē angļu filoloģijas nodaļā, izraudzījos šo virzienu. Mani laikam dzīve nedaudz lutina, jo reizēm viss paveras un sakārtojas it kā pats no sevis.
– Cik viegli vai grūti tev klājas kā studentei, mācoties angļu filoloģiju?
– Esmu tikusi jau līdz 4. kursam, un man ir veicies noturēties budžeta grupā. Kaut gan, ja godīgi – nejūtos īpaši centīga studiju jomā. Ja ko vajag, izdaru, bet neteikšu, ka papildus īpaši rautos. Visu nekad nevar paspēt, un ir arī jomas, kas izvēlētajā studiju programmā mani nesaista. Kad pēc ģimnāzijas izlēmu studēt augstskolā, dzirdēju atziņu (un tagad tam piekrītu), ka svarīgs ir labs zināšanu pamats. Tomēr, studējot angļu valodu, ir būtiski arī valodu lietot, skatīties filmas angļu valodā. Ļoti palīdz, ja lasa angļu valodā grāmatas. Man patīk lasīt angļu valodā, jo liekas, ka tādējādi vārdu krājums kļūst plašāks. Arī ar dažām savām kursa biedrenēm, kas ir krievu tautības, pat ar puisi no Gruzijas dažkārt cenšos sarunāties nevis krieviski, kā būtu vienkāršāk, bet angliski.
– Vai bijusi arī iespēja pabūt Anglijā?
– Tas bija pagājušajā gadā, kad pēc strādāšanas laikrakstā "Stars" aizbraucu 10 dienu ceļojumā uz Angliju. Šo iespēju man sagādāja māsa, kas tur strādāja. Angļu valodu tīrā izpildījumā gan maz saklausīju, jo veikalos strādā viesstrādnieki no citām valstīm, kas paši runā lauzītā angļu valodā. Arī dzīvojām viesstrādnieku vidē, bet parkos un muzejos dzirdēju, manuprāt, labu anglisku izrunu, ko patika paklausīties, kaut pašai neizdodas tā runāt. Es arī nezinātu definēt, kas mūsdienās ir īsta un perfekta angliska izruna. Varbūt tikai karaliene pareizi runā. Protams, vieglāk ir saprast nekā runāt.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva