Guļbūve ir Latvijas nacionālā būve, kas lieliski iederas Latvijas ainavā. Savulaik guļbūves amata prasmes varēja apgūt Ērgļu Profesionālajā vidusskolā, tagad ikviens interesents to, kā atjaunot tradicionālo koka ēku, var iemācīties Bulduru tehnikumā.
Guļbūves termins apzīmē celtni, kuras sienas veido līmeniski cits virs cita likti apaļkoki, savienoti stūros vai statņos. Pašreiz tehnoloģiski ir definēti divi guļbūvju celtniecības paņēmieni – amatnieciski (roku darbs, baļķi tiek tēsti un būve top no apaļbaļķiem vai kantainiem baļķiem) un rūpnieciski izgatavotas guļbūves (baļķi ir līdzeni un vienādi kā zīmuļi, tie tiek izvirpoti vai frēzēti). Guļbūves izskats un šarms atkarīgs no tā, kāda tehnoloģija ir izvēlēta – vieniem patīk roku darbs, grubuļaini, nelīdzeni, tēsti baļķi, citiem vairāk tīkama tehnoloģiskā precizitāte.
Pirmie programmas dalībnieki iegūst diplomu
Pirmie 11 dalībnieki no dažādiem Latvijas novadiem Bulduru tehnikumā jau pabeiguši praktiskās mācības, kopīgi atjaunojuši senu Burtnieku guļbūvi un saņēmuši diplomus.
Latvijā vienīgā šāda programma, ko realizē Bulduru tehnikuma koka darbnīcas, ir izveidota ar mērķi pēc iespējas plašākam cilvēku skaitam nodot pieredzējušo Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistaru zināšanas, kādas vairs nemāca nevienā skolā. Tā ir unikāla neformālās izglītības programma 4 nedēļu garumā, kuras ietvaros praktiski apmācīs ikvienu, kas vēlas atjaunot savu dzimtas māju – guļbūvi vai stāvbūvi, vai ikvienu, kas darbojas celtniecības jomā un strādā ar koka ēkām.
Reinis Gruduls no Murmastienes
Viens no programmas dalībniekiem, kurš mācījās ar mērķi, lai atjaunotu savas dzimtas mājas, ir Reinis Gruduls no Murmastienes pagasta. Reiņa motivāciju mācīties Bulduru tehnikuma programmā ir šāda: – Man patīk vecas ēkas un konstrukcijas, vēlējos paplašināt redzesloku un paralēli atjaunot savu māju, lai varētu tajā dzīvot. Ar koku līdz šim biju darbojies maz, vairāk ar metālu, līdz ar to svarīgi bija iemācīties kaut ko jaunu.
Uz jautājumu, vai izdevās iecerētais, Reinis atbild apstiprinoši: – Izdevās, jo visu iepazinu gan teorētiski, gan parādīja praktiski un lika darīt arī pašiem. Iepriekš bija pieredze ar inženierzinātnēm, viss bija saistīts ar darbiem metālā, Bulduros ieguvu jaunu skatījumu, kā var savienot koku, neizmantojot papildu elementus, tikai ar mezglu palīdzību. Tas tiešām ir forši.
No Rīgas atgriežas laukos
Jau pirms mācībām Reinis bija iesācis dzimtas mājas atjaunošanu, šogad ir trešais gads, kopš no Rīgas viņš atgriezies laukos: – Iepriekš Rīgā ražošanas uzņēmumos strādāju par konstruktoru, tagad esmu atpakaļ tēva mājās, tēvs darbojas lauksaimniecības jomā, darām visu divatā. Tieši laukos dzima motivācija, ka vajag savu atsevišķu vietu dzīvošanai, vēlos atjaunot veco māju un pamācīties, kā to darīt. Pateicoties programmai, sapratu, ko mājas atjaunošanā esmu izdarījis labi, ko ne tik labi, ko vajag pārdarīt. Tagad turpinu darbus kopā ar palīgiem.
Jautāts, kad viss būs paveikts, Reinis smaida un nosauc piemēru ar Rīgu, kas nekad nebūs gatava: – Tas ir retorisks jautājums, jo vienmēr būs, ko pielabot, attīstīt un izdarīt, bet dzīvošanai māju ceru atjaunot gada vai divu sezonu laikā.
Pavasara darbi lauksaimniecībā
Reinis padalās arī ar pienākumiem lauku saimniecībā: – Šogad viss ir nedaudz specifiski, jo pavasaris ir auksts, uz lauka ilgi nevarēja tikt. Mēs darbojamies ar jaunākajām tehnoloģijām, zemi neapstrādājam, bet, to nekustinot, sējam zemē un izmantojam starpkultūras, piesaistām CO2, tirgojam kvotas. Līdz ar to viss ir komplicētāk, bet, sākoties labajam laikam, visi darbi ir uzsākti. Mums nepārziemoja daudzi ziemāji, raža netiks novākta, tad uz šiem laukiem sakārtojam meliorāciju. Lauksaimniekiem dzīvi ietekmē laika apstākļi. It kā katru gadu darām vienu un to pašu, bet piegājiens un rezultāts ik gadu ir citāds. Rutīnas te nav.
Iesaka programmu Bulduru tehnikumā
Atgriežoties pie domām par apgūto, jaunais lauksaimnieks iesaka Bulduru tehnikuma programmu arī citiem: – Ja ir interese un motivācija, tad noteikti ir vērts šo programmu apgūt! Pirmie, kas tur mācījāmies, bijām no visas Latvijas. Sadzīviski viss skolā ir atrisināts – pa nakti var palikt kopmītnēs, nebija nekādu problēmu. Programma ir par maksu, kaut mācību iestāde centās dabūt atbalstu no valsts, kas tika sākotnēji sasolīts, bet beigās nogriezts un atstāts uz pašu pleciem.
Varēs uzbūvēt jaunu konstrukciju
To, ka guļbūve ir Latvijas nacionālā būve, kas lieliski iederas Latvijas ainavā, apliecina arī Tālis Sala, Namdaru amata vecmeistars un bijušais Latvijas Amatniecības kameras Namdaru biedrības vadītājs: – Būtu žēl, ja, izzūdot namdara amatam, nebūtībā aizietu arī iespēja šīs ēkas glābt. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem īpašumā ir dzimtas mājas no koka, kas gaida savu atjaunošanu, un ar šo programmu mēs vēlamies cilvēkus iedrošināt pašiem iemācīties tās atjaunot. Pieredzējušu meistaru praktiskā vadībā to var apgūt ikviens.
Tālis Sala uzskata, ka ar iegūtajām praktiskajām zināšanām par kokmateriālu, ēku konstrukcijām, to savienojumiem, programmas dalībnieki būs gatavi ne tikai atjaunot senas koka ēkas, bet gūs iedvesmu un pārliecību spēt pašu spēkiem uzbūvēt arī jaunu nelielu koka konstrukciju.
07.05.2024.