LAURA SKRAUSTIŅA ir dzimusi 1990. gadā, ko saistām ar Latvijas Neatkarības atjaunošanu. Uzņēmīga jauna sieviete, triju bērnu māmiņa, no kuras var smelties enerģiju, arī patriotismu un iedvesmoties, kā dzīvot mērķtiecīgi un īstenot labas ieceres.
Varbūt kādam tas liekas nenozīmīgi, bet Lauras Skraustiņas mērķis ir iedvesmot un motivēt ne tikai sevi, bet arī citas sievietes un meitenes labākai dzīvei un pašsajūtai.
– Rīgas ielā 2a top telpas "LS Studijai", kur organizēšu meistarklases, kas tendētas uz ģimenes saliedēšanu. Vairāk tās domātas bērniem, jaunajām māmiņām, kā arī visai ģimenei kopā. Maijā jau paredzama studijas telpu atklāšana, – atklāj Laura Skraustiņa.
Mūsu turpmākā saruna – par darbu, ģimeni, sapņiem un sevis piepildījumu.
– Iepazīstini ar sevi, kāda profesija ir apgūta?
– Esmu izvēlējusies medicīnu samērā spontāni, jo līdz tam pat nekad nebiju pabijusi slimnīcā. Bija izvēle specializācijai – ārsta palīgs vai vecmāte. Es izvēlējos kļūt par vecmāti, ko nenožēloju nevienu dienu, vēl pārkvalificējos par medicīnas māsu. Esmu arī ieguvusi vecmātes sertifikātu. Madonas slimnīcā bija pirmā un vienīgā darba vieta. Vairāk nekā desmit gadus strādāju grūtnieču un ginekoloģisko pacienšu aprūpē poliklīnikā cieši sadarbojoties ar ginekologiem. Tagad savā studijā konsultēju jaunās māmiņas, un es to saucu par grūtniecības mentoringu, kad sieviete uzskaitē ir pie sevis izvēlēta ginekologa, bet es esmu kā atbalsta persona. Nereti grūtniecība ir ļoti emocionāls laiks, daudzi jautājumi uztraukumā var piemirsties ginkologa vizītē, bet mēs sēžam mājīgā telpā pie tējas tases un visu sīki un smalki izrunājam, reizēm paraudam, fotografējamies, uzpošamies, runājamies arī ar tēvu, mācāmies dzemdību pozas, elpošanu, visu, kas var noderēt dzemdībās. Kad mazulis ir piedzimis, dodos mājas vizītēs, konsultēju aprūpes, krūts zīdīšanas jautājumos. Ļoti vēršu savas vīzītes uz to, lai māmiņai stabilizētu emocionālo stāvokli. Kā zinām, dzemdības ir ļoti smags process ķermenim, un arī brīdis, kad jaunie vecāki dodas mājās no dzemdību nodaļas, ir neziņas pilns ar to, kas mums jādara, kāpēc mazulis raud utt. Agrāk par vecmāti nevarēja mācīties nedzemdējusi sieviete, un tas, protams, ir ļoti saprotams, jo tā pieredze, ko iemācies no grāmatām un ārkārtīgi sarežģītām, nopietnām lekcijām, nav tik izzinošs kā personīgā pieredze. Man šīs pieredzes ir pat trīs. Pēc trešā bērna kopšanas atvaļinājuma biju plānojusi atgriezties darbā Madonas slimnīcā, taču liktenis bija lēmis citādāk… Varbūt tas tāpēc, lai es kā personība nobriestu un pilnveidotos, beidzot izdaru to, par ko esmu sapņojusi jau sen. Man ir aicinājums palīdzēt sievietēm grūtniecības laikā ar konsultācijām, sniegt atbalstu, iedziļināties sajūtās, arī atbalstīt bēdu pārvarēšanā. Man ir nācies to darīt, jo ir sievietes, kas uzticas. Tātad varu būt uzticības persona kādam cilvēkam, kas neies pie psihologa, bet kam vajadzīgs atbalsts. Ir gadījumi, kad grūtniecība apstājas, nākas pārciest zaudējuma sāpes, un nav daudz cilvēku, ar ko var runāt par spontāno abortu, kas var ko pateikt, bet jaunajām māmiņām ir vajadzība to izrunāt, nevis paturēt sevī. Tā ir sfēra, kurā vēlētos savas personības izaugsmi, lai varētu konsultēt sievietes, kā neieslīgt grūtsirdībā, kā pārciest ikvienas sāpes, arī neizdevušās grūtniecības vai bērniņa zaudējuma sāpes, to bezcerību, kad neizdodas gadiem ieņemt mazuli. Jaunajās telpās būs arī piemērota vieta, kur varēsim tikties.
Bezdarba periodā NVA piedāvāja darbu senioru mājā, bet es vēlos strādāt ar jaunajām māmiņām, ar jaundzimušajiem. Kamēr gaidīju otro bērniņu, izmācījos arī par SPA speciālistu. Skolas laikā iesaistījos Jaunsardzē, bet kopš pilngadības esmu arī Zemessardzē, medicīnas rotā.
– Vai savai uzņēmējdarbībai esi saņēmusi atbalstu?
– Esmu saskārusies ar vairākām institūcijām. Mācījos BUTS Madonas filiālē, ieguvu zināšanas un sertifikātu pēc kursa "Mazā biznesa organizēšana". Esmu interesējusies par projektu rakstīšanu. Madonā ir ļoti pretimnākoši un ieinteresēti speciālisti. Notiek vērtīgi pasākumi, kurus apmeklēju un kuros ļoti daudz iegūstu, pat jaunas idejas, jaunus sadarbības partnerus. Visu laiku meklēju, ko vēl varētu apgūt savā izvēlētajā jomā. Man palaimējas savā ceļa sastapt pozitīvus cilvēkus, kas atsaucīgi sniedz pretī pat vairāk, nekā esmu prasījusi. Arī atrast piemērotas telpas Madonā nav viegli. Manis izvēlētā vieta Rīgas ielā 2a ir ar īpašu auru, tur ieejot, jau jūtu, jā – esmu īstajā vietā. Aicinu arī viesus nākt un to sajust. Informācija nonāk sociālajos tīklos, bet jaunais un interesantais aiziet arī no cilvēka uz cilvēku. Kad sāku savu uzņēmējdarbību, ļoti daudz svešu cilvēku nāca klāt un izteica savu atzinību. Bija daži burkšķētāji, kam nepatīk nekas, bet jautājums, vai viņi patīk paši sev. Kopumā esmu ļoti priecīga par saviem klientiem, cilvēki bija noilgojušies pēc kaut kā jauna. Esmu neizsakāmi priecīga, ka man ir izdevušās ieceres, un padomā ir vēl ļoti daudz, ko piedāvāt.
– Tātad, cik viegli vai grūti bija izvēlēties virzienu uzņēmējdarbībā?
– Meklējot vienu nišu, kur aiziešu dziļumā, atklājas daudz ideju.
Parasti mēs bērniem nekā netaupām, bet uz sevi taupām. Tā kā esmu izraudzījusi nopietnas, sievietēm, veltītas tēmas, tad, lai izvēdinātu galvu, ir arī pasākumi bērniem un jauniešiem. Mani aicina uz vidusskolas klasēm sarunai "Pilnīgi atklāti par svarīgāko", kur runājam ne tikai par romantisko mīlestības laiku, arī par nevēlamas grūtniecības profilaksi, infekcijas slimībām, meitenes drošību kompānijās u. c. – par tēmām, ko ģimenē neizrunā. Ir iespēja anonīmi iesūtīt jautājumus, un to ir daudz. Pat ja pusaudzis kautrējoties neizrāda, ka tas interesē, tad jautājumu daudzums un tēmas liecina par pretējo. Vienmēr dodu savu telefona numuru un norādes, kā mani sameklēt sociālajos tīklos, lai droši un nekautrējoties varētu jautāt, ja ir kādas neskaidrības vai kas atgadījies tieši šajā jomā. Vadu SPA ballītes gan dzimšanas dienā, gan arī publiskās, kur satiekas meitenes vecumā no 7 līdz pat 15 gadu vecumam. Izklaides veidā mācu sejas un ķermeņa kopšanas rutīnu atbilstoši vecumam. Visas meitenes sēž kā mazas princesītes rozā halātiņos pie spogulīšiem un apkārt ir kosmētiskie produkti – īsts dāmu sapnis. Sadarbojos ar personīgās izaugsmes treneri Ilzi Rozīti. Plānojam un veidojam dažādas tematiskās tikšanās. Mums ir pasākumu cikls par sevis mīlēšanu "Esi sieviete!". Tur ir ietverta kosmētika un tās lietošana, SPA procedūras, pozitīvas vides veidošana, apģērba izvēle u. c., pārrunas, kāpēc mēs esam tādas, kādas esam, un neesam tikai sievas, pavāres, bērnu aukles, bet arī sievietes. Auditorijā ir māmiņas, kas tikko sākušas strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kas vēlas pamainīt vidi, padomāt vairāk par sevi. Rutīna mums liek kā personībai nedaudz pazust starp pienākumiem. Esmu sirdī māksliniece, un arī man ir vajadzīgs kas skaists, lai atjaunotu savu iekšējo resursu. Uzskatu, ka sievietēm, kam ir bērni, pareizi būtu strādāt pusslodzi, nevis pilnu, jo, kad pietrūkst enerģijas visam, mēs vispirms atņemam sev savu īpašo laiku, atdodot to citiem, kas laika gaitā rezultējas ar izdegšanu. Taču ir jāizkopj savas intereses. Protams, es varētu dzīvot pie vīra sāniem un tikai rūpēties par ģimeni, taču vēlos sevi pilnveidot kā personību. Zinu, ka varu būt noderīga citiem. Man ir ļoti svarīga pašrealizēšanās. Nevienam neko nepierādu, svarīgi būt piemēram saviem bērniem. Visā pasaulē ir tikai viens vissvarīgākais, un tā ir ģimene. Ja ģimenē ir harmonija, atbalsts, var kalnus gāzt. Dari to, kas tev patīk vislabāk, tad to jutīs arī cilvēki apkārt, kad tu staro, kad esi savā īstajā vietā. Jā arī es staroju.
Visvairāk patīk dekorēšana, ir fotostudija, kuru piedāvāju, lai nāk un fotografējas, es sadarbojos ar talantīgu fotogrāfi. Vispār es Madonā vēlos ienest krāsas, jaunas vēsmas, attīstīt ģimeniskumu, to veicinot ar pasākumiem, kur ģimenes kopā pavada laiku.
– Kādi ceļi ir atveduši uz Madonu?
– Esmu no Cēsu novada Drustu pagasta. Līdz 4. klasei mācījos Drustos, pēc tam – Vecpiebalgas vidusskolā. Profesiju izvēlējos apgūt Rīgas 1. medicīnas koledžā. Uz Madonu mani atveda mīlestība – vīrs Ivo, ar viņu izveidojām ģimeni, nu jau vairāk nekā 10 gadus esmu madoniete. Audzinām trīs bērnus – Enijai ir 10 gadi, Odrijai ir 8 gadi un jaunākajam Rihardo ir divi gadi. Vecākie bērni mācās Madonas vidusskolā, jaunākais – PII "Saulīte". Man ir ļoti liels ģimenes atbalsts, paldies vīram Ivo par ļoti akurāti veiktu remontu "LS studijā", kā arī par atbalstu visos manos dzīves līkločos. Ģimene pieņem arī manu darbošanos Zemessardzē, tur arī darbojos medicīnā, kas atšķiras no civilās medicīnas, un ir ļoti interesantas mācības. Tēvs un brālis arī ir militārpersonas. Zemessardzē esmu vairāk tēva iespaidā, tēvs vispār mani ir radinājis pie visiem darbiem, nedalot vīriešu un sieviešu darbus. Protams, man tas bērnībā ļoti nepatika, ui, kā nepatika, bet tagad saku lielu paldies, arī mammai, kura mācīja jau agrā vecumā gatavot maltīti un darīt dārza darbus. Ikdienā esmu sievišķīga, bet, kad notiek zemessardzes mācības, paņemu savu formu, ķiveri, mugursomā lieku ekipējumu, nomainu augstpapēžu kurpes pret zābakiem un dodos uzdevumā.
Izklausās, ka uzaugu kā pašpuika, bet tā bija vispusīga darbaudzināšana, un tas mani noteikti ir padarījis par vērtīgāku personību.
03.05.2024.