5. maijā pulksten 12 pēc rīta Svētās Mises Madonas katoļu baznīcā esam aicināti uz Aizkraukles kultūras nama vīru kora “Staburags” koncertu.
Kopš pagājušā gada oktobra kora diriģents ir madonietis Jānis Trūps, un koncerts būs veltīts Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas svētkiem, ko svinam 4. maijā. Diriģents stāsta, ka koncertā izskanēs latviešu komponistu klasika, piemēram, Emīla Dārziņa un Kārļa Skalbes dziesma "Mūžam zili", Jāņa Kalniņa "Dziesma brīvai Latvijai" un citas.
– Pēc aizvadītajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem korī ir nepilni 20 dziedātāji, – vēsta diriģents. – Ir zināms atbirums, bet tā tas ir daudzos kolektīvos. Salīdzinot ar jaukto kori, vīru korim ir cits skanējums un cits skaņveides process. Vīru kora dziedājumā dzirdams spēks un maigums reizē. Iepriekš esmu vadījis vīru ansambli, bet ar vīru kori kā diriģentam man šī ir pirmā pieredze.
Braukšana uz Madonu kolektīvam saistās ar to, ka vīru kori "Staburags" savos studiju gados (1967. gadā) savulaik dibināja un diriģēja Artis Kumsārs. Koris ir uzsācis gatavošanos X Mazpilsētu un Lauku koru konkursam, kas 15. jūnijā notiks Mazsalacā. Neikenkalna Dabas koncertzālē šai dienā pēc konkursa izskanēs Latvijas jaukto, sievu un vīru koru lielkoncerts.
– Šosezon vīru korim "Staburags" ir jauns diriģents – Jānis Trūps – ar akadēmisko izglītību, un tas dod cerību, ka skanēs labi, – uzsver ilggadējais kora dalībnieks Aivars Bite. – Kā tēlnieks veido skulptūru, tā diriģents mēģinājumos ar koristu balsīm veido dziesmas skanējumu. Dziedot mums uzlabojas pašsajūta un dzīvesprieks, jo dziedāšana attīsta elpošanu un nostiprina veselību, dziedot ķermenī rodas laimes hormons. Visi, kas elpo, var dziedāt! Esmu pārliecināts, ka dziedošajiem cilvēkiem ir ilgāks mūžs, bet tiem, kas dzied vīru korī "Staburags", tas ir vēl ilgāks. Tiekoties mēģinājumos, gūstam spēku un enerģiju, bet vislielākajā enerģētikas lokā esam Dziesmu svētkos. Katri Dziesmu svētki ir saikne ar pagātni un rada ceļu uz nākotni, mūsu tautai dodot milzu dzinējspēku.
Katram sirdī mums ir savs Staburags. Pieminot šo vārdu, domās redzam arī īsto Staburagu, uz kuru ļaudis kādreiz devās kā uz brīnumu. Pēc applūdināšanas Staburags kļuva par latviešu ciešanu un apslēpto cerību simbolu. Nesīsim arī šajos laikos Staburaga diženumu pasaulē!
30.04.2024.