Vairs tikai 50 dienas mūs šķir no Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kuras Eiropas Savienības (ES) valstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam, bet Latvijā — 8. jūnijā. Gatavojoties tām, līdz 9. aprīlim visās pašvaldībās bija jāizveido vēlēšanu iecirkņu komisijas, iepriekš izsludinot kandidātu pieteikšanos darbam tajās.
Pavisam Latvijā izveidoti 945 vēlēšanu iecirkņi, tai skaitā Varakļānu novadā EP vēlēšanām izveidoti trīs vēlēšanu iecirkņi – Varakļānu kultūras centrā, Murmastienes kultūras namā un Varakļānu pagasta Stirnienes kultūras namā. Izsludinātā pieteikšanās Varakļānu novadā, kā laikrakstam pastāstīja Varakļānu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aija Ščucka, ir noslēgusies veiksmīgi: – Ir jau zināms gan to sastāvs, gan vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētāji. 99 procenti tajās ir pieredzējuši darbinieki, kuri darbojušies arī iepriekšējās vēlēšanās, bet katrā iecirkņa komisijā ir arī pa kādam rezervistam, lai nepieciešamības gadījumā viņus varētu piesaistīt darbam vēlēšanu iecirkņos.
Pirms vēlēšanu iecirkņu komisiju izveides Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte aicināja darbam tajās piesaistīt arī jaunus cilvēkus, kā arī pašiem jauniešiem būt aktīviem un pieteikties, jo tieša dalība vēlēšanu norises nodrošināšanā ļaus ne tikai gūt vērtīgu pieredzi, bet arī stiprināt pilsonisko līdzdalību.
– No sava kā novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas skatupunkta varu teikt, ka vieglāk ir strādāt ar tiem, kuriem ir jau vēlēšanu darba pieredze, bet, protams, darbam vēlēšanu iecirkņos ir jāiesaista arī tādi, kam tās nav, ko arī darām. Taču jaunieši nepieteicās, – atzīmēja Aija Ščucka.
Vēlēšanu iecirkņa komisiju Varakļānu kultūras namā vadīs Indra Broka, Murmastienes kultūras namā – Teresija Ivenkova, Varakļānu pagasta Stirnienes kultūras namā – Antoņina Vaļka. Visas trīs vēlēšanu iecirkņu komisijas priekšsēdētājas ir ar ilggadēju pieredzi vēlēšanu organizēšanā un norisē, līdz ar to nekādas grūtības nesagādās arī atgriešanās pie balsu skaitīšanas manuāli, jo arī šis process un prasības ir labi zināmas.
Jābūt reģistrētiem vēlētāju reģistrā
Savukārt CVK, tuvojoties EP vēlēšanām, vērš uzmanību, ka, lai piedalītos EP vēlēšanās, ES balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jābūt reģistrētiem kādas ES dalībvalsts vēlētāju reģistrā. Pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji Latvijas vēlētāju reģistrā ir reģistrēti automātiski.
Dodoties uz kādu citu ES dalībvalsti un vēloties piedalīties EP vēlēšanās tur, ir jāpiesakās vēlētāju reģistrā konkrētajā valstī, kas savukārt par šo faktu informē Latviju, ka šāds iedzīvotājs ir izslēdzams no mūsu valsts vēlētāju reģistra. Tas tiek darīts, lai neveidotos situācijas, ka viens cilvēks var nobalsot EP vēlēšanās vairākās valstīs. Uzturoties Latvijas iedzīvotājam ārvalstīs ilgstoši, var izveidoties situācija, ka konkrētā valsts pati viņu iekļauj savā vēlētāju reģistrā, par to attiecīgi paziņojot Latvijai.
Tādējādi, lai neveidotos situācija, ka Latvijas pilsonim, kurš ilgstoši ir bijis kādas citas ES dalībvalsts iedzīvotājs, tiek liegta iespēja piedalīties EP vēlēšanās, jo viņš būs izslēgts no Latvijas Vēlētāju reģistra, CVK aicina šādus iedzīvotājus pārliecināties par savu statusu.
Lai to izdarītu, jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Pārliecināties par savu statusu elektroniski PMLP Vēlētāju reģistrā varēs no 4. maija.
Labo nosaukumu
CVK ir nolēmusi labot nosaukumu vienam no šī gada EP vēlēšanās startējošajiem kandidātu sarakstiem, proti, saraksta "Tauta. Zeme. Valsts." nosaukumu, nosakot to – "Tauta. Zeme. Valstiskums.".
Šāds lēmums saistīts ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) sniegto informāciju, ka Politisko partiju likuma 6. pantā uzskaitīti politisko partiju nosaukuma veidošanas nosacījumi, arī paredzot, ka partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība". Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts, pašvaldību vai to institūciju simboliku. Atbilstoši šī likuma 2. panta otrajai daļai minēto normu attiecina arī uz politisko partiju apvienībām. Konkrētajā gadījumā konstatēts, ka partiju apvienības statūtu redakcijā norādītais un politisko partiju reģistrā ierakstītais nosaukums "Tauta. Zeme. Valsts." neatbilst Politisko partiju likuma 6. panta septītās daļas noteikumiem, jo nosaukumā ietverts vārds "valsts".
To ņemot vērā, UR pieņēmis lēmumu, ar kuru politiskajai apvienībai ticis dots nosaukums "Tauta. Zeme. Valstiskums.".
Jāatzīmē, ka pavisam šī gada EP vēlēšanās Latvijā 16 partiju un politisko partiju apvienību sarakstos kandidēs 271 deputātu kandidāts.
Partiju secība vēlēšanās
13. februārī kandidātu sarakstu kārtas numuru izlozē tika noskaidrots, ar kādu kārtas numuru partijas piedalīsies EP vēlēšanās.
Ar 1. kārtas numuru EP vēlēšanās startēs "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, ar 2. kārtas numuru – JKP Jaunā konservatīvā partija, ar 3. kārtas numuru – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", ar 4. kārtas numuru – "Latvija pirmajā vietā", ar 5. kārtas numuru – "Latvijas attīstībai", ar 6. kārtas numuru – Centra partija, ar 7. kārtas numuru – Apvienība Jaunlatvieši, ar 8. kārtas numuru – "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija", ar 9. kārtas numuru – "Progresīvie", ar 10. kārtas numuru – politiskā partija "Tautas varas spēks", ar 11. kārtas numuru – Kustība "Par!", ar 12. kārtas numuru – "Suverēnā vara", ar 13. kārtas numuru – "Tauta. Zeme. Valstiskums.", ar 14. kārtas numuru – Zaļo un zemnieku savienība, ar 15. kārtas numuru – "Jaunā Vienotība", ar 16. kārtas numuru – politiskā partija "Stabilitātei!".
Plašāk ar kandidātu sarakstiem un partiju programmām var iepazīties CVK mājaslapā: Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024
(cvk.lv).
19.04.2024.