Liezēres pamatskolā čakli darbojas mazpulcēni, cītīgi apmeklējot nodarbības, kuru ietvaros apgūst dažādas dzīvei noderīgas prasmes. Pulciņa vadītājas Lāsmas Pirkstas-Sirmās vadībā tiek gan gatavoti ēdieni, gan sēti dažādi pavasara zaļumi, kā arī ekskursiju un pārgājienu laikā iepazītas daudzas dabas gudrības.
– Eglītes sējām projekta ietvaros. Egļu sēkliņas mums atsūtīja Latvijas Valsts Meži. Sākumā domājām, kā tās sēt – vispirms podiņos vai uzreiz ārā? Vairāk tomēr sliecāmies par labu podiņiem un katrā no tiem iesējām pa sēkliņai. Pirmie zaļie asniņi jau ir parādījušies, un eglītes pēc gada – nākamajā pavasarī – stādīsim vētras izpostītajā mežā Ozolos. Tā kā pareizi to darīt nemākam, šonedēļ ir ieplānots braukt pie Māra Sirmā stādīt eglītes konsultanta Edgara Sirmā vadībā. Ir paredzēts iestādīt simts eglīšu. Vēl mums atsūtītas arī sakņu pētersīļu sēkliņas, tās gan pagaidām nav iestādītas, taču šonedēļ grasāmies to izdarīt. Rudenī, atgriežoties skolā, skatīsimies, kas ir izaudzis, un domāsim, ko darīt ar ienākušos ražu. Pagaidām neviens cits projekts nav ieplānots, – pastāsta Liezēres pamatskolas mazpulka vadītāja Lāsma Pirksta-Sirmā.
Ar mazpulcēnu stādītajiem tomātiem, gurķiem un papriku ir pilnas palodzes, nupat daļa podiņu aizsūtīta katram uz mājām, lai vecāki palīdzētu stādiņus sapiķēt. Nogaršots arī pirmais baziliks – līdz ar pavasara iestāšanos pienācis laiks domāt par veselīgu uzturu, un kas gan tam labāk palīdzēs, ja ne pašu audzēti zaļumi un dārzeņi?! Iestādīti arī amaranti, rudzupuķes, zvaniņi un citas puķes, lai prieks būtu arī acīm.
– Uz papīra mazpulkos pierakstīti desmit bērni, taču pulciņu aktīvi apmeklē piecpadsmit, un interesenti piesakās vēl un vēl. Vislielākā interese tiek izrādīta par ēst gatavošanu – ir tapuši dažnedažādi krēmi un želejas. Bērniem ļoti patīk darboties pašiem, no vecākiem saņemu labu atgriezenisko saiti, kad viņi stāsta – atvases arī mājās ar lielu aizrautību rosās virtuvē. Kad bijām pārgājienā uz Gulbēri, apmeklējām Gulbēres pludmali, kur cepām desiņas uz ugunskura. Redzējām, cik lieli kalni tur samesti ar dažādiem atkritumiem, un bērni man teica – jānāk talkot, lai atkritumus savāktu un pēc tam sakoptajā vietā varētu rīkot nometnes. Piezvanīju pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Daideram un pajautāju, vai būtu iespēja sarunāt konteineru, jo ar atkritumu maisiem vien būs par maz. Vai to varēs īstenot, vēl nezinu, jo vispirms jānoskaidro, kam pieder zeme, taču prieks ir par bērnu iniciatīvu. Tas manī raisīja lielu pārsteigumu, jo mūsdienās bērni uz šādām aktivitātēm nav diez ko ieinteresēti. Kāpēc devāmies uz Gulbēri? Viss sākās ar to, ka rakstīju bakalaura darbu par Liezēres nemateriālo kultūras mantojumu, un pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa pastāstīja, ka Gulbērē atrodas divas krusta priedes. Ilgi maldījos, kamēr tās atradu, nofotografēju, un tagad tur ir milzīgs izcirtums. Palikusi vairs tikai viena priede, un kamēr vējš to nav nolauzis, gribēju bērniem parādīt, kādas ir latviešu tradīcijas. Līdz krusta priedei gājām ilgi, jo izcirtums, kas ved līdz tai, ir ļoti nekārtīgs, pilns zariem un brikšņiem. Izrādās, ka Elmāram Krampem šajā priedē iegravēts pēdējais krusts. Ik pa laikam varētu turp aiziet uz apkopt šo vietiņu, – spriež Lāsma.
Līdz mācību gada beigām viņa ļoti vēlētos sarīkot vēl vienas Meža dienas. Rudenī mazpulcēni jau piedalījušies tādās, pateicoties projektam, un apmeklējuši Latvijas Valsts Mežiem piederošos mežus Pērlē, kur uzzinājuši daudz jauna par mežkopību, iepazinušies ar dažādiem meža kopšanas darbarīkiem un izzinājuši ar šo nozari saistīto. Tālāk sekoja brauciens uz Druvienu, kur meistares Ineses Zvejnieces vadībā no klūgām tika pītas putnu barotavas. Lāsma šajā pavasarī gribētu izveidot ko līdzīgu, bet vispirms jāapspriežas ar bērniem – varbūt viņiem būs savas idejas. Ja jāpiedalās lielākos, plašākos pasākumos un aktivitātēs, mazpulcēni to dara labprāt – viņiem patīk viss, kur pašrocīgi jādarbojas.
16.04.2024.