8. aprīlī 100 gadus atzīmējām izcilajai vārda meistarei, dziesmu autorei un nacionālās pretošanās kustības dalībniecei Broņislavai Martuževai.
Broņislava Martuževa ir tīrradnis, mūsu tautas vērtību uzturētāja, liriskā dvēsele un kristietībā sakņotā sirdsapziņa. Viņas simtgades pasākumi notiek visā Latvijā un notiks visa gada garumā. Izskan raidījumi Latvijas Radio 1, Radio Klasika, Latgales vēstniecībā "Gors" rīt skanēs diriģentes Airas Birziņas veidotais koncertuzvedums, veltīts novadniecei, bet 24. augustā interesenti tradicionāli pulcēsies Lubānas pusē pie Dzejas klēts un 2. novembrī jaunatklātajā Lubānas kultūras namā ceram uz diriģenta Sigvarda Kļavas un Latvijas Radio kora pirmatskaņojumu koncertuzvedumam ar Broņislavas Martuževas dziesmām un Imanta Kalniņa dziesmām ar dzejnieces vārdiem. Tas, protams, nav viss – notiek literārie konkursi, sarīkojumi, Broņislava Martuževa kļūst atklājums arī jaunajai paaudzei.
– Lai spējam novērtēt, ka varam brīvi pulcēties, atcerēties Broņislavas Martuževas garīgo mantojumu, ka virs mūsu galvām nerīb bumbas un ka mums nav jādzīvo svešu varu rediģētā kultūrtelpā, – situāciju vēsturiskā kontekstā 8. aprīlī Lubānā, svinot dzejnieces piedzimšanas atceri, iezīmēja Broņislavas Martuževas fonda "Rakstītāja" valdes priekšsēdētāja, dzejnieces biogrāfe Anna Egliena.
Atklājot sarīkojumu Lubānas vidusskolas zālē, Anna Egliena vispirms uzsvēra, ka Broņislava Martuževa piedzima 1924. gada 8. aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles pagasta Slavītu ciemā agri no rīta Zaļajā ceturtdienā. Viņa piedzima kūtī, jo mamma tobrīd slauca gotiņu un līdz istabai nepaspēja.
– Simtgade ir impulss dzejnieces mantojuma un likteņgaitu dziļākai izpratnei, – uzsvēra runātāja. – Broņislava Martuževa pieder paaudzei, kura piedzima Latvijas brīvvalsts laikā, un padomju varai piecos gadu desmitos neizdevās iznīdēt viņas atmiņu par Latviju kā sakoptu nacionālu valsti.
Pēckara gados Broņislava Martuževa sadarbojās ar Latvijas Nacionālo partizānu apvienības mežabrāļiem – viņa ar roku pārrakstīja pagrīdes žurnālu "Dzimtene".
– Martuževa nebija ambiciozs cilvēks, – aizdomājās Anna Egliena. – Pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā viņa mēģināja publicēties, redakcijas neņēma pretī, un viņa arī nelauzās. Martuževa nedomāja, ka ir ģeniāla, vienkārši dzīvoja pa savam. Rakstīja dzeju, rakstīja dienasgrāmatas un dziesmas – to darīja ar putna brīvību un putna prieku. 18. novembrī viņa ik pa laikam uzticīgi rakstīja veltījumu Latvijai.
– Lubānas vidusskola pasākumam nav izvēlēta nejauši, jo Broņislava ļoti vēlējās būt par skolotāju, – uzsvēra fonda "Rakstītāja" pārstāve, amatierteātra režisore Ilze Kraukle. – Viņa mācījās Rēzeknes Skolotāju institūtā, bet likteņgaitas savijās tā, ka neizdevās piepildīt šo sapni. 100. dzimšanas dienā mēs visi esam skolā, un piepildās Broņislavas Martuževas teiktais dzejolī: "Šī dzīve bija bērnu svētki, starp bērniem mani pieminiet!"
Deviņi bērni Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē, no kuriem četri mira mazi, un skarbais laikmets likteņus diemžēl iegrozīja tā, ka pārējām piecām atvasēm ģimenes neizveidojās. Līdz ar to tiešā veidā Martuževu dzimta neturpinās, kaut Broņislava vienmēr sargāja savas dzimtas vērtības, un arī "Staram" vēl labā atmiņā ir laiks, kad tik sulīgi dialogi "Dārziņu" mājās ritēja starp Broņislavu un viņas māsu Magdalēnu jeb sirsnīgo un liego Madaļu.
Jāatgādina, ka plašāka sabiedrība Broņislavu Martuževu pirmoreiz ieraudzīja 1987. gadā, kad kinodokumentālists Zigurds Vidiņš uzņēma filmu "Daži stāsti bez epiloga", kur četru varoņu skaitā ir Broņislava Martuževa un Lidija Doroņina-Lasmane. Filmā dzejniece skaita dzejoli "Trijas zvaigznes" un pēc pauzes piebilst: "Eva Mārtuža." Pirmā publikācija, kas parakstīta ar Broņislavas Martuževas vārdu, bija dzejoļu kopa "No Dienasgrāmatas" žurnālā "Karogs" 1990. gadā. Tajā pašā gadā iznāca viņas pirmā dzejoļu grāmata ar pašas vārdu "Ceļu krusti". Sensācija, kas ar savu neparastumu, drosmi ("Lazdiņās" zem grīdas ierīkotajā bunkurā Broņislavai savulaik nācās uzturēties gandrīz piecus gadus) un talantu pievērsa daudzu cilvēku uzmanību – arī tā varam atcerēties Broņislavas Martuževas zvaigzni, viņas fenomenu.
Broņislavas Martuževas dzeju sarīkojumā aizrautīgi lasīja Nacionālā teātra dievputniņi – aktrises Dace Bonāte un Indra Burkovska, bet dziesmas izdziedāja Andris Baltacis un Aldis Kisis.
– Darba tikums, Tēvzemes mīlestība, smalkā, nedrošā robeža starp nodevību un uzticību, kas spēja pazudināt ne tikai atsevišķu cilvēku dzīves, bet arī veselas tautas – tam visam pāri bija dzejnieces dziļā ticība un paļāvība uz Dievu, – sakot paldies dzejnieces piemiņas uzturētājiem, sarīkojuma noslēgumā teica Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. – Broņislava Martuževa bija mūsu tautas acuraugs, kritiķis, iedvesmotājs un gara mantu glabātāja. Viņa deva cerību tik daudziem. Paldies dzejniecei par gara spēku latviešu tautai!
12.04.2024.