6. martā Haralda Medņa kultūrizglītības centrs “Dziesmusvētku skola” uzņēma viesus no Latvijas Nacionālā kultūras centra.
"Dziesmusvētku skolas" vadītāja Santa Jaujeniece atbraukušos iepazīstināja ar Haralda Medņa Dziesmusvētku skolas darbību, realizētajiem pasākumiem un nākotnes iecerēm. Visiem bija iespēja aktīvi līdzdarboties – izspēlēt muzejpedagoģisko programmu "Dziesmusvētku ģeometrija" un kopā ar saimnieci Airu Pūci-Freiju izcept gardu maizi, uzklausot stāstījumu par mūsu puses nemateriālā mantojuma, konkrēti – maizes cepšanas, tradīcijām.
Turpinājumā delegācija devās pie saimnieces Antras Gotlaufas Praulienā, kur tika demonstrētas un izmēģinātas vietējās kulinārās prasmes un mantojums.
Viesi apmeklēja arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles, bet vizīte noslēdzās, apmeklējot Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krājumu Sarkaņu pagastā, kur centra darbinieki iepazinās ar plašu etnogrāfisko un sadzīves priekšmetu kolekciju, kas atspoguļo Latvijas lauku kultūrvēsturisko attīstību. Noslēgumā Sarkaņu amatu mājā rīdzinieki iepazinās ar Madonas novada amatniecības prasmēm un darinājumiem.
– Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir institūcija, kas Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanas labad sadarbojas ar kolēģiem visā Latvijā un diasporās, – aicināta uz sarunu, uzsvēra Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte. – Ikdienā sadarbojamies ar pašvaldībām, kultūras centru darbiniekiem, mūzikas un mākslas skolām, dažādām izglītības iestādēm un daudziem iesaistītajiem. "Dziesmusvētku skola", kas izveidota leģendārā diriģenta Haralda Medņa mājvietā, bija viena no vietām, ar kuru vēlējāmies iedibināt attiecības – atbraukt, apskatīties klātienē. Paldies, Madonas novada pašvaldības pārstāvjiem, kas kuplināja tikšanos, tādējādi sarunu padarot vēl dziļāku. Mums šis nav izklaides brauciens, bet pieredzes apmaiņa, ko savā ikdienas skrējienā Latvijas Nacionālā kultūras centra darbinieki nemaz neiespētu veikt. Izbraukumā esam devušies apmēram 40 cilvēki, otra puse darbinieku palika Rīgā.
Vaicāta, kādas ir iespējas valsts līmenī atzīt patiesību, ka šī vieta ir šūpulis vai aizsākums skolu jaunatnes dziesmu svētkiem, Signe Pujāte atzina: – Fakts, ka, skatoties vēsturē, šeit 19. gadsimta vidū pirmo reizi notika bērnu dziedāšanas svētki, vairāk piederīgs Valsts izglītības un satura centram, kura pārstāvji organizē Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Ja kaut kādā veidā nepieciešams arī mūsu centra plecs, esam gatavi sadarboties. Esam arī tikušies ar Dziesmu-
svētku skolas idejas autoriem Austri Mailīti un Inesi Mailīti, kad "Dzintaru" pārveide vēl bija tikai iecerēs. Šodien patīkami apzināties, ka no idejas vizualizācijas redzams taustāms rezultāts.
Ar gandarījumu Signe Pujāte pauda, ka Madonas novads vienmēr bijis aktīvs Dziesmu un Deju svētku tradīcijas dalībnieks, un novada pašvaldība rūpējas par savējiem, sekmē, lai sabiedrība aktīvi iesaistītos Dziesmu svētku kustībā: – Esam pateicīgi par iespēju uzklausīt stāstu par Madonas novada cilvēku aizrautību ar kultūras tik dažādajiem procesiem, un muzeja eksponātu, izstāžu apskate mums sniedza plašāku ieskatu jūsu novada vēsturē, mākslā un kultūras attīstībā. Esam iepazinušies ar vērtīgu informāciju par Madonas novada kultūras mantojumu, un darbinieku komanda ar savu sirds degsmi un profesionālo pieeju dinamiskā veidā mūsu ceļojumu spēja padarīt ļoti jaudīgu un ietilpīgu.
Jautāta par aktualitātēm, Signe Pujāte minēja, ka ir jau uzsākta gatavošanās nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem, tiek veidotas konsultatīvās padomes, notiek darbs pie kolektīvu vadītāju darba samaksas stabilizēšanas no valsts puses (pašvaldībām būs jāliek tikpat daudz līdzekļu klāt), tā spēcinot kolektīvu vadītāju motivāciju darbam ar mākslinieciskajiem kolektīviem; priekšā ir arī aizvadīto Dziesmu un Deju svētku organizatoriskā modeļa izvērtēšana un dažādi starpsvētku pasākumi. Vasarā, piemēram, notiks XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētki Kanādā. Uz tiem pošas vairāki Latvijas mākslinieciskie kolektīvi, arī Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji. Signe Pujāte svētkos iecerējusi piedalīties ne tikai kā reprezentatīva persona, bet arī kā kora dziedātāja, tā apliecinot savu sakņu izjūtu un tradīcijas spēku.
15.03.2024.