Īstenojot vienošanos par regulārām klātienes tikšanās reizēm Saeimā, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 8. martā uz sarunu aicināja reģionālo mediju žurnālistus.
Tikšanās notika Saeimas nama Viesu zālē, un tās laikā tika piedāvāts runāt par divām reģionu žurnālistiem nozīmīgām tēmām: mediju politikas jautājumiem un atbalsta iespējām reģionālajiem medijiem; kā arī par "Latvijas Pasta" turpmākās darbības stratēģiju un pakalpojumu pieejamību reģionos.
Lai saruna būtu konstruktīva, pasākumā piedalījās arī kultūras ministre Agnese Logina, parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, mediju politikas padomnieks Kārlis Dagilis un Satiksmes ministrijas pārstāvji.
Būtisks resursu trūkums
Reģionālās preses pārstāvju šodiena nav apskaužama. Redakcijas reģionos ir dažu cilvēku-orķestru komandas. Iezīmējot problēmu, var teikt, ka pie akūta resursu trūkuma redakciju darbinieki avīžu lapas lielākoties spēj piepildīt ar vietējo kopienu aktualitātēm un notikumu atskatiem. Medijs kā sargsuns – demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums, kas būtu jākopj un jāstiprina, – tik bieži ikdienas dzīvē nefunkcionē. Analītiskiem rakstiem un sargsuņa funkcijas veikšanai trūkst laika un cilvēkresursu. Kritisks saturs var draudēt ar izslēgšanu no kopienas, un tas nereti žurnālistu vidū veicina pašcenzūru. Pašvaldības iestādes mēdz izvairīties vai kavēties ar informācijas sniegšanu. Piemēram, Latgales mediju darbiniekiem pastāv bažas, ka pie varas esošie var veikt nomelnojošu kampaņu par mediju vai pašiem darbiniekiem. Ļaunākajos gadījumos var sekot tiesvedības vai draudi, un žurnālisti jūtas nepasargāti. Līdzekļi profesionāliem juristiem un aizstāvībai mediju darbiniekiem nav. Lielākās bailes ir par to, ka medijs neizdzīvos un darbinieki zaudēs darbu.
Vienlaikus vēl dažus atlikušos neatkarīgos medijus apdraud pašvaldības "informatīvie izdevumi", kas avīzes var atļauties drukāt daudz un bieži – krāsainas, izklaidējošas, turklāt bez maksas vai par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Pēctecības jautājums
Smago darbu reģionālajos laikrakstos uz saviem pleciem iznes daži entuziasti, bet kas notiks pēc viņiem? Jaunieši reģionos ilgi nepaliek un medijos strādāt nevēlas, jo algas ir niecīgas. Jauni cilvēki nelasa drukāto presi, un to nelielais abonentu pulciņš lēnām izmirst, atņemot pēdējo dienas maizi redakcijām. Reklāma ir samazinājusies līdz minimumam, tā mediju budžetu būtiski nepapildina. Par digitālo attīstību mediji domāt nespēj, jo ikdienā notiek cīņa par izdzīvošanu. Jaunie profesionāļi, kuri veidotu aizraujošu un vienlaikus uzticamu informāciju sociālajiem tīkliem, ir laba doma, bet motivējošs atalgojums un pašizaugsmes iespējas nav tas, ko redakcijas var sniegt pretī.
Ar cerību par uzklausīšanu
Pozitīvā ziņa ir tā, ka pārmaiņas vismaz reģionālo mediju uzklausīšanas jomā notiek. Vairākas tikšanās ar Valsts prezidentu, ar Saeimas priekšsēdētāju, ar kultūras ministri – tie visi ir nozīmīgi soļi, pie kuriem nedrīkstētu apstāties. Taču tam jāvelta apzināts darbs ne tikai šīs Saeimas sasaukuma laikā. Turklāt svarīga ir ne tikai uzklausīšana, bet arī reāla palīdzība. Reģionālie mediji bez institucionālā atbalsta nespēj izdzīvot – to apliecināja daudzu klātesošo reģionālo mediju pārstāvji.
Paredzams ilgtermiņa atbalsts
Tuvākajā laikā reģionālie mediji diez vai spēs paši pelnīt un sevi uzturēt. Tiem nepietiks ar īslaicīgiem Mediju atbalsta fonda projektiem, kuriem ik gadu jāpiesakās no jauna. Atbalstam ir jābūt paredzamam un ilgstošam, lai mediji bez stresa par izdzīvošanu var domāt par ilgtermiņa attīstību, digitalizāciju un jaunu kadru piesaisti. Ir cerība, ka ilgstošas sabiedrības izglītošanas rezultātā daļa būs gatava par saturu maksāt, taču diez vai tie būs komerciāli dzīvotspējīgi produkti. Jo ātrāk sabiedrība sapratīs, ka mediji (arī reģionālie) ir viens no valsts drošības pamata pīlāriem, jo lielāka iespēja, ka X stundā būsim tikpat vienoti kā ukraiņi savā cīņā pret okupantiem.
Kultūras ministrijas darbs
Kultūras ministrijas pārstāvji solīja, ka, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta, teiktais tiks ņemts vērā.
– Politiskais atbalsts reģionālajiem medijiem šobrīd ir pausts plašā mērogā, – vēstīja kultūras ministre Agnese Logina. – Visas koalīciju veidojošās partijas paudušas, ka vēlas atbalstīt reģionālos medijus, jo izpratne par to, ka šie mediji ir ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa demokrātijas uzturēšanā, ir kopīga. Jautājums – kā to īstenot. Šogad reģionālajiem medijiem pieejams 1,3 miljonu eiro liels atbalsts individuāliem žurnālistikas projektiem. Finansējums paredzēts visu reģionu medijiem, savukārt Latgales mediji var pretendēt uz papildu finansējumu. Lai stiprinātu medijus, ministrija piedāvā jaunu formu Mediju atbalsta fonda konkursā, kas ir mediju sadarbības projekti. Tā mērķis – lai reģionālās ziņas ienāktu nacionālajos medijos un nacionālās ziņas vairāk ienāktu reģionālajos medijos. Šogad tiks atvērtas divas programmas, kas paredzētas atbalsta mediju nozares digitalizācijai.
Ministre vērsa skatu arī nākamā gada iecerei: – 2025. gadā vēlamies nodrošināt ikgadēju atbalstu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas veidošanai, izveidojot ikgadēju institucionālo atbalsta mehānismu tām žurnālistikas un satura formām, kas ierobežota tirgus apstākļos nav pelnošas. Šāds institucionāls atbalsts līdz šim nav bijis. Latvijas mediju vidē īpaši svarīgi atbalstīt oriģinālsatura izstrādi par notikumiem reģionos, lai veicinātu sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairotu cilvēku piederību vietējām kopienām. Tam nepieciešams izveidot īpašu atbalsta pakotni, un tas ir virziens, kurā strādājam.
12.03.2024.