1919. gada 6. martā traģiskā sadursmē pie „Airītēm” Kurzemē krita 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Godinot pulkvedi, šajā zīmīgajā datumā jau daudzus gadus notiek piemiņas pasākumi daudzviet Latvijā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš nolika ziedus pie pulkveža O. Kalpaka pieminekļa Rīgā. Pulkveža O. Kalpaka muzejā un piemiņas vietā „Airītēs" (Saldus novada Zirņu pagastā) atceres pasākumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis, regulāro spēku veidu komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Ik gadu piemiņas pasākums notiek arī pulkveža atdusas vietā Lubānas apvienības pārvaldes Visagala kapos. Šogad pulcējās jaunsargi, zemessargi, skolu jaunieši, Madonas novada pašvaldības vadība un visi tie, kas patiesā cieņā noliec galvas mūsu varoņa priekšā.
Viens cilvēks, bet vieno tik daudzus – gan jaunāko, gan vecāko paaudzi, cauri laiku laikiem. Tas ir labs piemērs mums katram, paskatīties, ko es veidoju, kas veidojas ap mani un kas paliks pēc manis. Pulkveža Oskara Kalpaka piemērs rada jauniešos degsmi par Latviju un patriotismu un veido šo latvisko tradīciju ar visām vērtībām.
Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns, uzrunājot klātesošos, teica: – Pulkveža Oskara Kalpaka loma, devums un sniegums Latvijas valsts vēsturē, neatkarīgas valsts izveidē, Nacionālo bruņoto spēku iedibināšanā ir bijis ļoti nozīmīgs. Mēs zinām, ka pirms 105 gadiem Latvijas valsts, kas bija pavisam nesen izveidota, bija saglabājusies vairs tikai mazā neatkarības salā aiz Ventas krastiem, kur pirmās latviešu vienības spēja noturēt lielinieku spēkus ar savu domu, savu solījumu veidot savu neatkarību. Tajā laikā atradās cilvēki, kas ticēja Latvijas valstij, tās neatkarībai un Oskara Kalpaka vadībā pulcējās pie karogiem un nosargāja un turpināja veidot mūsu neatkarību. Lai arī pulkvedim nebija lemts redzēt, kā attīstīsies Latvijas neatkarības atgūšana un kur mēs esam šobrīd, viņš bija tas, kas ar savu attieksmi, mīlestību iededza šo neatkarības cīņu, kas turpinājās līdz pilnīgai Latvijas neatkarības atgūšanai. Skaidrs, ka pulkvedis Oskars Kalpaks ar savu raksturu, vīrišķību un drošsirdību, ar savu pieredzi un mīlestību pret Latvijas valsti ir izveidojis mūsu karavīru un iedzīvotāju sirdīs sev pieminekli. Tie nav tikai pieminekļi, kas ir „Airītēs", Rīgā vai šeit. Tie ir pieminekļi mūsu sirdīs, kas atgādina nepagurt, domājot par mūsu valsti, neatkarību un brīvību. Mēs nedrīkstam pievilt pulkvedi un visus varoņus, kas dažādos laikos ir cīnījušies par Latvijas neatkarību, un noniecināt to, ko viņi ir izveidojuši un mums devuši. Mums katram jāturpina būt stipram, pilnveidojoties, attīstoties, izglītojoties, veidojot savu apkārtni, stiprinot savu sabiedrību, domājot par mūsu valsts neatkarību. Tā ir mūsu atbildība, mūsu Latvija!
Piemiņas pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja atjaunotās Latvijas Republikas pirmais Bruņoto spēku komandieris Dainis Turlais.
– Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus mēroju ceļu uz šo vietu. Vienmēr ir bijis satraukums un saviļņojums, it kā ierastos pirmo reizi. Mēs esam dzīvojuši rožainās cerībās par skaistu, labklājīgu dzīvi mierā un saticībā. Mēs vienmēr atceramies, kas ir mūsu gaismas stars, kas dod mums ticību un cerību. Tas ir pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņš nav vadījis milzīgu karaspēku, bet viņš ir paveicis brīnumu. Tādos juku laikos, kādi bija 1918. gada beigās un 1919. gada sākumā, – kas tikai nekaroja mūsu zemē? Kalpaks devās uz Liepāju un savāca pavisam nelielu grupu karavīru. Ar mūsu domāšanu daudzi teiktu „bezcerīgi", bet ar to jau Kalpaks ir mūsu sirdīs līdz šai dienai, ka viņš šo bezcerību pārvērta par nesagraujamu ticību, – iezīmēja Dainis Turlais. – Tā bija pārliecība, ka mēs savu jaundibināto valsti spējam nosargāt. Tas ir pamats mūsu turpmākajai dzīvei un attīstībai. Aiz viņa gāja cilvēki. Oskars Kalpaks dzīvo pāri gadsimtiem un ir tas, kas mūs vada, vieš ticību un pārliecību.
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra: – Piemiņas vietā Visagala kapos esam sapulcējušies pateicībā Oskaram Kalpakam par to, ko viņš ir darījis Latvijas valsts un drošības labā. Pulkvedis ir simbols, un šis simbols ir svarīgs jebkurai valstij. Kad nāk naidnieks, viņš cenšas iznīcināt ne tikai valsti, bet arī šos simbolus. Tāpat kā kokam, kuram ir dziļas saknes, tās nocērtot, koks vairs nespēj izturēt nevienu vēja brāzmu. Tāpēc mums ir svarīgi atjaunot mieru un savu valsti. Turpināt šo sakarību ar iepriekšējām paaudzēm. Oskars Kalpaks dzīvo arī šodien caur mūsu darbiem un tām vietām, kurām piešķiram viņa vārdu. Bet tas, cik ilgi tiks saglabāts miers, ir atkarīgs no mūsu attieksmes un darba – cik daudz ieguldīsim savā drošībā, aizsardzībā un cik daudz mēs ticēsim sev, latviešu tautai un valstij. Man šī ticība ir, un es esmu pārliecināts, ka Latvija ir un būs drošībā. Oskars Kalpaks caur mūsu jaunešiem, jaunsargiem, zemessargiem un karavīriem skatās uz mums un vērtē. Ja mums nebūs kauns viņu priekšā, tad mums būs drošība arī uz Latvijas valsts robežām.
Pieminot pulkvedi, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora minēja: – Oskaram Kalpakam bija spēks iedegt līdzcilvēkos ticību un pārliecību par patieso brīvību. Viņš iedvesmoja brīvības cīņām, un Oskara Kalpaka gars joprojām ir dzīvs.
6. marts ir zīmīgs ne tikai ar piemiņas pasākumiem. Šajā dienā noslēdzas arī pasākumu cikls „Kalpaka kauss", kas veicina un stiprina skolēnu nacionālās identitātes, valstiskuma apziņas un patriotisma veidošanos, sadarbības prasmes un vienotības garu. Uzvarētāju apbalvošana un NBS pūtēju orķestra koncerts šoreiz norisinājās Ērgļu Saieta namā.
08.03.2024.