1. martā LLKC Madonas konsultāciju birojs sadarbībā ar Varakļānu un Madonas novada pašvaldību, Madonas novada fondu rīkoja lauksaimnieku balli “Zaļi dzīvojam”.
Lauksaimnieku ballē, kas notika Varakļānu kultūras centrā, pulcējās ap 200 dalībnieku. Īpaši tika godināti septiņu zemnieku un piemājas saimniecību īpašnieki, kam svarīgas vides prasības, zaļā domāšana un bioloģiskā saimniekošana.
Sveicot pasākuma dalībniekus Varakļānos, Varakļānu novada pašvaldības vadītājs Māris Justs uzsvēra: – 2023. gads lauksaimniekiem nebija tas veiksmīgākais. Pasākuma devīzi "Zaļi dzīvojam" tulkoju šādi – jādzīvo tā, kā varam atļauties, jādara tas, ko varam, un jāmāk strādāt ar to, kas mums ir. Bija gods piedalīties filmēšanā, braucot pa nominētajām saimniecībām, un jāatzīst, ka tās ir saimniecības, kur ir redzama perspektīva un nākotne, dzīvošana zaļi mūsu laukos. Gan Madonas, gan Varakļānu novadam lauksaimniecības zeme un lauksaimniecība ir lielākā bagātība.
LAD Viduslatvijas reģiona lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Gunta Žilde Pateicības rakstu pasniedza Praulienas pagasta ZS "Kalna Rubeņi" saimniekam Rūdolfam Medenim, novērtējot bioloģisko gaļas liellopu ‘Hereford' saimniecību ar 500 ha zemes, paveikto pārstrādē. ZM konkursam "Sējējs 2023" nominācijā "Ģimene lauku sētā" izvirzītā Medeņu ģimene saņēma veicināšanas balvu.
– 2023. gads jums, lauksaimniekiem, bija lielu izaicinājumu gads. Visu, ko daba varēja parādīt, tā 2023. gadā ir parādījusi, un jums tas bija uz savas ādas jāizdzīvo. Tie bija plūdi ziemā, sals un salna pavasarī, sausums vasarā un vēl arī krusa un vētra, tad vēl rudenī slapjums, bet jūs to visu izdzīvojāt. Galvenais, ka jūs tikāt galā arī ar to, ko prasījām mēs – ar Kopējo lauksaimniecības politiku un visiem jaunajiem nosacījumiem. Jūs varbūt ne ar mierīgu prātu, ka kaut kas nav skaidrs, ka kaut kas nesanāk, tomēr vajadzīgo izdarījāt, – sacīja G. Žilde. Viņa piebilda: – Skatoties uz Agnesi un Rūdolfu Medeņiem "Zemes stāstos", domāju, ka Latvijai ir nākotne, jo jauni cilvēki atgriežas laukos, grib strādāt laukos, bērni strādā kopā ar viņiem. Priecājamies, ka modernizācijas, LAD LEADER projekti ir "Kalna Rubeņos" apgūti, veiksmīgi ievērojot vides prasības un zaļo kursu.
Madonas novada fonda vadītāja Jogita Baune Pateicības rakstu pasniedza Jumurdas pagasta bioloģiskās saimniecības "Sniķeri" saimniecei, zīmola "Kaziņas Bonijas siers" radītājai Santai Lasmanei. "Sniķeros" apsaimnieko 11,81 ha, ir izkopts 60 kazu māšu ganāmpulks. Attīstību deva realizētais LEADER projekts kazu piena pārstrādei, uzbūvētā pārstrādes ēka, iegādātās iekārtas.
Madonas novada pašvaldība sveica divus nominantus – Mētrienas pagasta ZS "Priežukalns" saimnieku Andreju Briedi, kas bioloģiskajā saimniecībā nodarbojas ar biškopību, aitkopību, ir aktīvs vides draugs, kā arī Cesvaines apvienības ZS "Krūmiņi", kas nodarbojas ar piena lopkopību, balvu pasniedzot ilggadējam veterinārārstam Raitim Krūmiņam.
LLKC Madonas birojs godināja saimnieciskās darbības veicēju Valteru Punduru, kas Sausnējas pagasta "Jaunkņapēnos" bioloģiskajā saimniecībā apsaimnieko ap 170 ha, tur 70 gaļas liellopus un 24 aitas.
LLKC Madonas konsultāciju biroja vadītāja Aija Vīgnere savā uzrunā pateicās visiem lauksaimniekiem par ikdienas darbu, atgādinot, ka Madonas novads pēc platības un īpatsvara ir zaļākais Latvijā. Madonas novadā kopējā bioloģiski apsaimniekotā platība pēc bioloģiskās lauksaimniecības vērtējot ir 26 573 ha, Varakļānos – 1616 ha. – Gribas ticēt, un domāt, ka mēs tiešām dzīvojam zaļi. Pavērtējot arī savas robežas, mums ir liela bioloģiskā daudzveidība, ar kuru zemniekiem ikdienā ir jāsadzīvo. Manuprāt, lauksaimnieki prot noturēt līdzsvaru starp bioloģisko un konvencionālo saimniekošanu.
Ne velti saimnieki, kas ir izvēlējušies saimniekot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, novērtē, kādu lomu spēlē daba. Paldies visiem, kas spēj ikdienā saimniekot kopsolī ar dabu, izprast, pielāgoties, kaut reizēm tas notiek ar izaicinājumu, – LLKC Mežu pakalpojuma centra Madonas nodaļas vecākā konsultante Mairita Bondare sveica Andri Berķi, kas ikdienā strādā par autobusa šoferi, bet Praulienas pagasta īpašumā "Trākši Upenieki" ieguldījis lielu darbu meža apsaimniekošanā, jaunaudžu kopšanā.
Varakļānu novada pašvadība apbalvošanai nominēja ZS "Dzenīši", kas 30 gadu laikā attīstījusi bioloģisko kartupeļu (cietes un sēklas) un graudaugu saimniecību. Saimniece Rita Dzenovska dalījās atziņā: – Esam "bioloģiskie", bet bioloģiskās lauksaimniecības produkcija mūsu valstī nekotējas. Lai pastāvētu, jāskatās ne tikai uz idejām, bet arī uz to, kas ir maciņā. Īstenojām modernizācijas projektu, un, ja naudu iegulda saprātīgi, tad var atļauties ko vairāk. Nākotnes redzējums – saimniecību ar laiku jāpārņem jaunajiem.
LLKC Madonas konsultāciju biroja vadītāja Aija Vīgnere, uzrunājot lauku saimniekus, atzina: – Vienmēr, braucot uz Varakļāniem, ir tāda gaiša, laba sajūta, ka esi gaidīts. Varakļāniem ir arī trāpīgs raksturojošs sauklis "Gaišiem būt un varēt!". Šo gaišumu veido novada iedzīvotāji – paldies! Rīkojot lauksaimnieku pasākumu, mums ir izdevies izveidot lielisku sadarbību ar daudzām iestādēm, tā mēs varam vietējo mazo "Sējēju" saviem lauksaimniekiem noorganizēt.
Lauksaimniekus sveicot, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsvēra: – Pulcējamies tādā zīmīgā laikā – starp ziemu un pavasari -, kas, sportistu valodā runājot, ir kā zemais starts pirms lauku darbu maratona. Lauksaimniekiem tas ir brīdis pirms sezonas, kad sanākt un paskatīties uz to, kas ir paveikts pagājušajā gadā. Jaunam gadam sākoties, ir izdevies jau pabūt šāda veida pasākumos uzņēmējiem, jauniešiem sportistiem, kultūras darbiniekiem, mediķiem, tagad arī lauksaimniekiem, novērtēt, cik lieliski, talantīgi, uzņēmīgi, darbīgi, ideju pilni un videi tuvi cilvēki ir mūsu vidū.
Mūsu lauku cilvēkiem ir tāds uzdevums vai iespēja – atrast savu vietu, savu produktu laukos vai to meklēt, lai ienāktu tirgū ar jauniem produktiem.
05.03.2024.