Rīt, 24. februāri, apritēs divi gadi kopš Krievija ir aizsākusi nežēlīgo, asiņaino, veselajam saprātam nepieņemamo karu pret Ukrainu. Divus gadus ukraiņu tauta varonīgi un bezbailīgi turas pretim Krievijas agresoram.
Dzīvības zaudē ne tikai drošsirdīgie ukraiņu karavīri – bojā iet arī civiliedzīvotāji, tostarp sirmgalvji un bērni. Asiņainais slaktiņš turpinās, un mēs visi esam aicināti ne tikai domās un līdzjušanā, bet arī reālos darbos atbalstīt varonīgo Ukrainu.
Šajās dienās daudzās Ukrainu atbalstošas valstīs notiek piemiņas brīži, uzsverot atbalstu, kas tik ļoti nepieciešams Ukrainai nenogurstošajā cīņā pret agresoru. Vakar, pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā gadadienu, notika arī Saeimas ārkārtas sēde.
„Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to. Taču nogurt no kara ir liela greznība, tādēļ visiem ir jāsaņemas un jādara vēl vairāk, lai Ukraina varētu uzvarēt, uzrunājot sēdes dalībniekus", uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Valsts Prezidents norādīja, ka dzestrajā 24. februāra rītā sākās nevis „kaut kāds karš", bet karš „Eiropas centrā, mūsu karš". „Karš, kurā Ukraina aizstāv ne tikai savu zemi, bet arī savus cilvēkus. Tas ir karš, kurā Ukraina aizstāv arī demokrātiju un veselo saprātu pasaulē," akcentēja prezidents.
„Divi gadi ir daudz. Divi gadi ir tik, lai bērndārznieki Latvijā vairs neatcerētos laiku bez ziņām par karu. Divi gadi ir tik, lai Ukrainas bērni neatcerētos, kā ir mierīgi gulēt. Divi gadi ir tik, lai bērni Ukrainā neatcerētos, kā ir paļauties, ka arī rītdien modīsies kopā ar saviem vecākiem," sacīja E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents atzina, ka divi gadi ir daudz par daudz un tieši tik, lai cilvēki pasaulē, to skaitā Latvijā sāktu pagurt. Taču „nogurums no kara, nogurums palīdzēt, nogurums uzmanīties ir liela greznība".
„Cilvēkiem Ukrainā neviens nav devis iespēju pagurt. Viņiem neviens neprasa, vai viņi nav noguruši saņemt ziņas par tuvinieku nāvēm. Viņiem neprasa, vai viņus nenogurdina cīņa frontē. Viņiem nav izvēles," uzsvēra prezidents.
Tikmēr mums šāda izvēle ir, tādēļ ir jārīkojas un jāpieņem lēmumi, ir vajadzīgs rezultāts. „Tieši šobrīd ir svarīgi, ko mēs izdarām, nevis ko esam tikai iecerējuši! Gan attiecībā uz atbalstu Ukrainai, gan mājasdarbu izpildīšanu pašu drošības stiprināšanai," savā runā norādīja Edgars Rinkēvičs.
Viņš arī uzskaitīja vairākus mājasdarbus, kas Latvijai jāpaveic: jāpabeidz austrumu robežas izbūves epopeja, jāizveido NATO brigāde Latvijā, jāstiprina valsts aizsardzības dienests un Zemessardze, iekšlietu dienestos strādājošajiem „jāsniedz atlīdzības perspektīva", jāiegulda aizsardzības industrijā, jāpieņem ilgtermiņa militārā atbalsta programma Ukrainai.
Tāpat tiesu varai jāaptver, ka „noziegumi pret valsti nav ierindas huligānisms – sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem". Savukārt pašvaldībām un iedzīvotājiem jābūt skaidrībai, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā.
Pašvaldībām un iedzīvotājiem ir jānodrošina skaidrs rīcības algoritms, iespējas to nekavējoties uzzināt un īstenot apdraudējuma gadījumā. Tas attiecas arī uz patvertnēm.
„Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jāizbeidz. Tā nauda, ko mūsu uzņēmumi cer nopelnīt, mums labklājību nenesīs. Katrs cents ir atbalsts Krievijas karadarbībai.
Jābeidz Krievijas kara mašinērijas finansēšana, importējot Krievijas graudus. Sankciju apiešana ir atbalsts Krievijas patmīlībai un agresijai. Tas nav tikai valdības vai valsts varas, bet arī Latvijas uzņēmumu un sabiedrības morālās izvēles jautājums. Aizliegumi daudz nepalīdzēs, ja visi kopā nerīkosimies. Es neesmu naivs. Tas nenotiks uzreiz, bet ir jāsāk," aicināja Valsts prezidents. Viņš uzsvēra, ka „Latvijai ir jāturpina būt Ukrainas stingrajam plecam un sabiedrotajam visās starptautiskajās organizācijās". Viņš arī apliecināja turpmāku Latvijas atbalstu Ukrainai „gan darbos, gan vārdos".
„Atbalstot Ukrainu, mēs sargājam savu brīvību. Un tas mums ir jādara, cik spējam un vēl vairāk. (..) Nav iespējams brīvību sargāt pārāk daudz, jo bez brīvības mums nebūs iespējas izvēlēties pagurt.
Bez brīvības mums nebūs vispār nekādas izvēles. Tāpēc aicinu – saņemties, nepagurt un darīt tagad! Rīkoties tagad!" runas noslēgumā mudināja Valsts prezidents.
Līdzīgas atziņas izskanēja arī Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas un premjeres Evikas Siliņas uzrunās. Tajās tika skarts arī Latvijas drošības jautājums. „Mēs esam spēcīgākajā militārajā aliansē pasaulē – NATO un Eiropas Savienībā: „Mūsu vēstījums agresoram ir skaidrs – nemaz šeit nenāc", jo kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem mēs aizstāvēsim savu zemi no pirmā centimetra, " skaidri norādīja Evika Siliņa. „Vienlaikus Krievija mēģinās pārbaudīt mūsu sabiedrības noturību, cenšoties sēt neuzticību, radīt bailes un mazināt mūsu ticību pašiem saviem spēkiem. Bet mēs neļausimies tam, strādāsim kopā gan ar saviem sabiedrotajiem, gan savā starpā, mēs izvērtēsim kritisku informāciju, kas parādās publiskajā telpā, un, galvenais – būsim lepni par savu valsti, aktīvi stiprināsim to un atbalstīsim Ukrainu, jo tā mēs gādāsim arī par savu drošību," runas noslēgumā sacīja premjere.
23.02.2024.