Madonas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas diploms un tituls “Lasošākā ģimene” tiek piešķirts ar mērķi godināt ģimeni, kura aizvadītā gada laikā izlasījusi visvairāk Madonas bibliotēkas krājumā esošo grāmatu. Šogad tituls un diploms tika pasniegts Jaujenieku ģimenei no Praulienas pagasta.
– Lepojos, jo aiz šī redzamā diploma stāv ļoti liels neredzamais darbs, – uzsver māmiņa Santa Jaujeniece. – Varu teikt, ka grāmatas mūsu ģimenē mīl. Dabiski, ka viļņveidīgi – citreiz vairāk, citreiz mazāk, bet kopumā bērni lasa labprāt (attēlā).
Ģimene piekrīt padalīties arī "Starā" ar savu pieredzi, kā vecāki bērniem māca lasītprieku.
– Mēs – mamma un tētis – vispirms jau paši mīlam lasīt grāmatas. Bērni pirmkārt redz mūsu lasītprieku, – stāsta Santa. – Regulāri sekojam jaunākajām grāmatām bērnu literatūras nozarē – kas jauns un labs izdots oriģinālliteratūrā, tulkotajā literatūrā utt. Bērniem līdz sešu gadu vecumam regulāri (protams, ir reizes, kad nesanāk) vakaros pirms gulētiešanas lasām dažādas grāmatiņas. Tas nomierina, plaukst mīlestība, un tas ir ļoti foršs, ģimenisks rituāls. Dažkārt arī vecākie bērni paši lasa grāmatas priekšā jaunākiem.
Grāmatas Jaujenieku ģimene pārsvarā ņem no bibliotēkas: – Grāmatnīcā nopērkam tikai tās grāmatas, pie kurām gribas atgriezties vēl un vēl. Gājiens uz bibliotēku mūsu ģimenei ir vesels notikums reizi divās nedēļās. Tad katrs bērns izvēlas sev svarīgāko literatūru (Grega dienasgrāmatas, attēlu u. c. izklaides materiālus un paralēli mamma izvēlas un pieliek klāt labu literatūru – "Brāļi Lauvassirdis" (obligāti jāizlasa ikvienam bērnam!), "Antons Trīcvaidziņš", Žila Verna grāmatas, Jura Zvirg-
zdiņa, Luīzes Pastores grāmatas utt.). Bibliotēkas apmeklējuma noslēgumā katram mūsu bērnam izveidojas laba kaudzīte – 5 līdz 7 grāmatas. Mazākajiem bērniem parasti ir vairāk, lielākajiem – mazāk. Patiešām no bibliotēkas ņemam tieši tik daudz grāmatu, jo dažkārt kādu izdevumu kāds no bērniem neizlasa, jo nepatīk valoda, stils, saturs. Tādā gadījumā lasīšanai ir izvēle, ir citi varianti.
Santa un Gunārs Jaujenieki ir sapratuši, ka ir ļoti svarīgi, lai mājās bērniem būtu ērta lasīšanas vieta. – Pārsvarā grāmatas lasām pirms gulētiešanas, tāpēc pie gultas bērniem ir lampiņa, plaukts ar grāmatām, – atklāj māmiņa. – Vislielākā cīņa šobrīd ir ar viedierīču konkurenci. Lai saglabātu prāta viengabalainību, domas skaidrību un plašumu, ir jālasa teksti un grāmatas! Mūsu atslēgas vārds šajā cīņā ir "garlaicība". Ļaut bērnam sajust garlaicību un nepadoties, kad čīkst par to. Mazāk impulsu, izklaides, kairinājumu (katram vecumam savi noteikumi, kā un kad lietot telefonus; fonā neskan televizors, radio; katra nedēļas nogale nav saplānota ar izklaidēm; priecāties, kad bērns mierīgi sēž un neko nedara….tātad viņš domā!).
– Jāsaka, ka šī cīņa ar viedierīcēm un vizuālajiem impulsiem ir tik agresīva, ka kļūst arvien grūtāk un grūtāk, – nopūšas Santa. – Tāpēc ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija būs drosmīga un nāks mums, vecākiem, palīgā, un aizliegs telefonu lietošanu skolā. Tas bērnos mazinās agresiju, uzlabos savstarpējo komunikāciju un lasītprasmi!
09.02.2024.