Aizvadītās nedēļas izskaņā — 2. februārī — darba vizītē Madonas novada pašvaldībā ieradās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomitejas priekšsēdētājs Valdis Maslovskis un Saeimas deputāte, Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas locekle Anita Brakovska.
Tiekoties ar Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāju Agri Lungeviču un viņa vietniekiem Zigfrīdu Goru un Artūru Čačku, tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi, tostarp paveiktais administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.
Uzmanība tika pievērsta arī 2024. gada budžeta sastādīšanas plānam, tajā paredzētajam, kā arī Varakļānu novada apvienošana ar Madonas novadu un iedzīvotāju iesaiste dažāda mēroga pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos. Sarunas gaitā tika pārrunāti arī pašvaldības īstenotie un plānotie projekti, kuru īstenošanai piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kā arī citi šobrīd aktuāli jautājumi reģiona iedzīvotājiem.
Oļegs Burovs uzsvēra, ka viņam ļoti interesē, kā strādā un attīstās Madonas novads, lūdzot pastāstīt tās vadībai ne tikai par pozitīvajiem piemēriem, bet arī akcentēt problēmas, lai varētu tikt meklēti un atrasti tām atbilstošākie risinājumi. Tikšanos atklāja Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Agris Lungevičs, sakot paldies Saeimas pārstāvjiem par izrādīto interesi paviesoties Madonā un uzsverot – ir patīkami apzināties, ka šiem deputātiem ir iepriekšēja pieredze pašvaldību darbā.
– Pirmkārt, ir jāskatās un jāņem vērā tas, ko Varakļānu novada iedzīvotāji paši vēlas un kurā novadā viņi grib dzīvot. Kas attiecas uz abu pašvaldību savstarpējām attiecībām, vēlos teikt, ka tās ir ļoti labas. Kopš šī gada 1. janvāra darbojas kopīga iestāde – Madonas un Varakļānu novada pašvaldības policija. Uzreiz gribētu paust savu viedokli, sakot, ka policijas resursa sadrumstalošana 43 vienībās padara tās darbu vājāku un novājina arī Valsts policiju. Tas nav stratēģiski pareizi, un tiek sadrumstaloti resursi. Mums tas par labu nenāk. Neraugoties uz to, pašvaldības policija ir aprīkota un sākusi pilnvērtīgi strādāt. Varakļānu pašvaldība ierosināja veidot kopīgu iestādi, un skaidrs, ka diviem šo kuģi pavilkt ir vieglāk. Ir doma arī par kopīgu būvvaldi un bāriņtiesu, – pauda Agris Lungevičs.
– Ja tiks pieņemts lēmums Varakļānus apvienot ar Madonas novadu, būsim priecīgi un kopīgi strādāsim, bet, ja nē – strādāsim kā līdz šim. Manas sajūtas apstiprina to, ka Varakļāni sliecas uz mūsu pusi, un to pierādīja arī tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu, – sacīja Agris Lungevičs.
Savukārt Zigfrīds Gora papildināja – kultūra kļūst bagātāka un skaistāka tad, kad tā tiek dažādota, un cilvēki to ļoti novērtē.
– Jau šobrīd notiek Madonas un Varakļānu sadarbība arī kultūras jomā – ir kopīgs deju apriņķis, kopā tiek rīkotas skates un koncerti. Tas tā ir kopš rajona laikiem, un man tas šķiet dabiski. Mūs tas ļoti priecē, esam gatavi to tikai izkopt un vairot. Tam, kur sākas un beidzas Latgale, nav nozīmes. Kultūra attīstīsies tik daudz, cik paši ļausim. Piespiedu veids nekad līdz galam īsti nav darbojies, tāpēc ļausim cilvēkiem izlemt, jo Latvija mums visiem ir viena.
Artūrs Čačka piekrita kolēģu teiktajam, piebilstot – liela daļa bērnu, kas dzimuši Varakļānos, skolojušies un pēc tam sākuši strādāt Madonā, te pārceļoties uz dzīvi. Un tas nesagādās nekādas problēmas, kas kavētu vai mazinātu Varakļānu iekļaušanos Madonas novadā. Viņš norādīja, ka daži Saeimas deputāti propagandē to kā drošības jautājumu, bet, viņaprāt, šķiet neloģiski un nepamatoti lēmumu par Varakļānu apvienošanu ar vienu vai otru novadu šādi traktēt.
Gan Anita Brakovska, gan Valdis Maslovakis, gan Oļegs Burovs pauda vienotu nostāju par to, ka Varakļāniem jāpievienojas Madonas novadam.
– Nekas nevar būt sliktāks, kā salauzt to, kam piemērojušās un ko pieņēmušas un izvēlējušās vairākas paaudzes. Ņemot vērā kultūrvēsturisko mantojumu, nepastāv cita iespēja, kā tikai tā, ko šeit klātesošie atbalsta. Drošība, kā tika minēts, ir tīrākais propagandas jautājums. Madona un Varakļāni ir nodibinājuši un vēl plāno dibināt vairākas kopīgas iestādes, un šo faktoru nevar ignorēt. Kas vēl jāņem vērā – visās iedzīvotāju aptaujās balsojums par pievienošanos Madonai ir vairāk nekā 80 % – tas ir ievērojams skaits! Redzu, ka lielākā daļa Saeimas deputātu nolems par labu Varakļānu apvienošanu ar Madonas novadu, – nostāju pauda Valdis Maslovskis.
Arī Anita Brakovska neslēpa prieku par Madonas gatavību un vēlmi uzņemt Varakļānus savā paspārnē. Runājot ar Varakļānu deputātiem, viņi paziņojuši, ka Varakļāni nevēlas palikt arī kā atsevišķs novads, jo nespēs izpildīt visas funkcijas. Nav ne pietiekama skaita kvalitatīvu darbinieku, ne iedzīvotāju.
Pēcāk tika runāts par 2024. gada budžetu – pamatojoties uz to, ka novads pragmatiski taupa un ir noteikts, ka neiztērēto naudu pagastu pārvaldes pārceļ uz nākamo gadu, kā arī sekojot līdzi rīkojumam par taupību, ir sekmīgi izdevies sakārtot budžetu šim gadam. Oļegs Burovs lūdza pastāstīt, kāda situācija novadā ir ar izglītības sistēmu – bērnudārziem, skolām un interešu izglītību, ēdināšanas pakalpojumiem, interesējās arī par slimnīcu, medicīnas nozari, sociālajiem un kultūras pakalpojumiem, novadā esošajām kapitālsabiedrībām un jauno speciālistu piesaisti, kā arī viņiem sniegto atbalstu mācību procesā – stipendijām. Tāpat tika runāts par atbalsta instrumentiem ģimenēm ar bērniem, atbalstu laukos dzīvojošajiem pieminot, ka divus gadus pēc kārtas Madonas pašvaldība atzīta par ģimenēm draudzīgāko Vidzemē. Tika stāstīts arī par atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, dažādajiem projektiem, ar kuru palīdzību iespējams saņemt finansiālu atbalstu ideju realizācijai. Lai gan ģimenes ar bērniem pašvaldība ievērojami atbalsta un palīdz, lai piesaistītu cilvēkus Madonas pusei, domes vadība neslēpa – demogrāfiskā situācija tik un tā ir ļoti zema.
– Izglītība ir galvenais, ko cenšamies bērniem nodrošināt pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Novadā kopumā ir 34 izglītības iestādes, tai skaitā 10 pamatskolas. Ieguldām daudz līdzekļu un rūpes gan bērnu nogādāšanā uz un no skolas, gan izmitināšanā uz vietas. Laukos dzīvojošajiem cilvēkiem kaut kas ir jāpiedāvā. Rūpējamies par profesionālās ievirzes iespējām. Ir ļoti vajadzīga reģionālā politika, lai situācija neievirzītos pašplūsmā. Mums iedod izpildīt uzdevumu – tieciet ar to galā! Bet kā tikt galā, ja cilvēku skaits arvien samazinās? Izglītības piedāvājums novadā ir ļoti labs, bet cik ilgi mēs spēsim to noturēt? Patlaban nav mācībspēku deficīta, skolotāju pietiek visās skolās. Trūkstošajām specialitātēm piedāvājam apmešanās vietu un izmaksājam arī stipendijas mācību laikā. Ir noslēgts līgums, ka pēc mācību beigām jaunais speciālists nostrādā šeit tik ilgu laiku, cik ilgi tika mācījies un saņēmis no mums stipendiju, – skaidroja Zigfrīds Gora.
Uzslavas saņēma arī Madonas slimnīca, tās darbība un slimnīcā strādājošie speciālisti, par kuriem dzirdētas augsta līmeņa atsauksmes. Oļegs Burovs neslēpa savu pozitīvo vērtējumu par Madonu – tā ir labs, spēcīgs novada centrs ar daudzām iespējām un spējām. Dienas gaitā Saeimas deputāti apmeklēja arī Varakļānu novadu.
06.02.2024.