No 18. līdz 25. janvārim notika Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību.
Kā ik gadu ekumeniska sadraudzības kustība īstenojās arī Madonas novadā, kaut Madonas centrā esošā Lūgšanu kapela visai Latvijai un pat pasaulei ir uzskatāms piemērs, kā ekumenisms pie mums tiek iedzīvināts gadu no gada, dienu no dienas.
Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību īpašās aktivitātes – ekumeniskie dievkalpojumi – 18. janvārī noritēja Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, 19. janvārī – Madonas katoļu baznīcā un 20. janvārī – Kalna skolā.
Ar draudžu ganu – Viestura Rikveiļa, Māra Ozoliņa, Valda Strazdiņa – un dalībnieku kuplu pārstāvniecību katrā vietā vispirms tika uzklausīts Dieva Vārds, izdziedātas garīgās dziesmas, noklausīts garīdznieka sprediķis. Pēc svētības saņemšanas sekoja agape un savstarpēja dalīšanās.
– Kad mēs aicinām cilvēkus uz savām mājām, diezgan bieži tie ir cilvēki, ar kuriem mums ir līdzīgs sociālais statuss, skatījums uz dzīvi un vienādas vērtības, – Kalna skolā uzsvēra diakons Henriks Rektiņš. – Cilvēka instinkts ir tāds, ka viņš dod priekšroku pazīstamām vietām. Tas attiecas arī uz Baznīcas kopienām. Taču Jēzus aizved rakstu mācītājus un Viņa sekotājus dziļāk viņu pašu tradīcijās, atgādinot par pienākumu uzņemt un mīlēt visus, neatkarīgi no reliģijas, kultūras vai sociālā statusa. Evaņģēlijs māca, ka mīlēt tos, kas ir tādi paši kā mēs, nav nekas īpašs. Jēzus mūs virza uz daudz radikālāku versiju par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Līdzība par žēlsirdīgo samarieti Svētajos Rakstos ļoti uzskatāmā veidā parāda, ko Kristus no mums sagaida – plaši atvērt savas sirdis un staigāt pa Viņa ceļu, mīlot citus tā, kā Viņš mīl mūs. Patiesībā Jēzus atbild rakstu mācītājiem ar citu jautājumu: nevis kas ir mans tuvākais, bet gan – kas bija tuvākais cilvēkam, kam bija vajadzīga palīdzība?
Diakons norādīja, ka mūsu laiki ir nedrošības un baiļu pilni, tie konfrontē ikvienu ar realitāti, kurā neuzticība un nedrošība izvirzās attiecību priekšplānā. Tāpēc šodienas līdzības izaicinājums ir tas pats jautājums: kam es esmu tuvākais?
Pārdomu laikā Aivars Zariņš minēja, ka Jēzus apgriež otrādi domu un liek nojaust, ka tam, kam palīdzam, tam esam tuvākais: – Tas parāda, ka esam tuvākie ikvienam, kam vajadzīga palīdzība.
Kā īpašs akcents Kalna skolā bija dominikāņu māsas Diānas vadītā Tēvreizes lūgšana caur kustību, kurā piedalījās ikviens klātesošais.
– Janvāris man daudzus gadus bijis nozīmīgs mēnesis, jo tajā Baznīca īpaši lūdz par kristiešu vienotību. Tādu vienotību, kā Dievs to vēlas un ar līdzekļiem, kādiem Viņš vēlas. Un bija laiks, kad Viņš vēlējās, lai dzimtu ekumenisks izdevums "Kas mūs vieno?", kas sasniedza arī Madonas apkaimi, – laikrakstam vēstīja Anda Done. – Pie dominikāņu māsas Diānas esmu beigusi dejas meditācijas apmācību programmu un šobrīd vadu dejas meditāciju Rīgas Lutera draudzē Torņkalnā un reizēm arī Madonas pusē – Dziesmusvētku skolā. Tā ir lūgšana caur kustību, dejas ar konkrētu horeogrāfiju, pietiekami vienkāršu, lai tajā iekļautos jebkurš, bez īpašas iepriekšējās pieredzes.
Anda Done piebilda, ka ekumeniskai vienotībai vērts turpināties visdažādākā veidā un vēstīja, ka 3. februārī Madonas pievārtē, Dziesmusvētku skolā notiks dejas meditācija, kurā aicināts piedalīties ikviens: – Dievs turpina darboties un ļoti dažādi. Pie ikkatra un pie visiem kopā – "Lai visi būtu viens." (J 17,21)
26.01.2024.