Daudzus Madonas un Vietalvas iedzīvotājus satrauc SIA „Taka M” iecere Vietalvā, Aizkraukles novadā, uzsākt bīstamo kokmateriālu pārstrādi. Vairāki abu novadu iedzīvotāji ir sazinājušies ar laikrakstu „Stars”, paužot sašutumu par to un izsakot savu noraidošo nostāju, aicinot līdzcilvēkus aizdomāties par to, kādas sekas šī rūpnieciskā darbība varētu atstāt uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.
9. janvāra laikrakstā tika ievietota publikācija, ko sagatavoja SIA „Taka M" valdes priekšsēdētājs Andrejs Lohmanovs. Viņš rakstā skaidroja, kāpēc kokmateriālu pārstrāde iecerēta tieši Vietalvā, uzsvēra, ka darbības uzsākšanai ievēroti visi normatīvajos aktos ietvertie soļi, kā arī norādīja, ka ir saņemta pašvaldības lēmējvaras piekrišana. Neraugoties uz šķietami izsmeļošo skaidrojumu, iedzīvotāju nostāja paliek nemainīga – bīstamo kokmateriālu pārstrādi nedrīkst pieļaut!
– Vietalvas pagasts – tā ir mana bērnība, tur dzīvo visi mani draugi. Tur aktīvi darbojas arī Ineta Brašus, viņa ir bibliotēkas vadītāja. Tieši Ineta mani par šo informēja un atsūtīja saiti, kurā redzama pirmā Zoom tikšanās. Tajā piedalījās gan Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, gan aktīvākie Vietalvas iedzīvotāji, arī Ineta un uzņēmuma pārstāvis. Jāņukalns robežojas ar Vietalvu, un visi vēji mums pūš no Vietalvas puses. Ja tiks atļauta šāda rūpnieciskā darbošanās, tā lielā mērā skars arī mūs. Mani ļoti izbrīnīja, ka plānots nodrošināt četras līdz piecas darbavietas. Vai tas ir tā vērts, ņemot vērā, cik milzīgs kaitējums tiks radīts? Protams, uzņēmuma pārstāvis ļoti taisnojās, ka kaitīgo izmešu nebūs daudz, tomēr mēs tam neticam. Dabā tik un tā nonāks piesārņojums. Ieliku informāciju arī Jāņukalna iedzīvotāju WhatsApp grupā, bija iespēja arī elektroniski parakstīties, un nepieciešamie 300 paraksti tika savākti dažās dienās. Jāņukalna iedzīvotāji ir šokā. Lai gan esam uz robežas ar Vietalvu, pat netikām informēti par kaut ko tādu. Un ļoti jācer, ka nekas tāds netiks atļauts, – uzsver Madara Mažajeva.
Atminoties Zoom ierakstā redzēto, Madara piebilst – sadedzināt tik daudz gulšņu, cik ticis minēts, nemaz neesot iespējams, jo Latvijā tāda daudzuma nav. Visticamāk, gulšņi tiks ievesti no Krievijas, jo uzņēmums pieder šai valstij. Madara Mažajeva neslēpj, ka apdraudējums no šādas rīcības piemeklēs arī bioloģiskos lauksaimniekus un biteniekus, tai skaitā bitenieku, kas dzīvo Jāņukalnā. Kāds gan vairs bioloģiskais medus būs iegūstams?!
– Skumji, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik kūtri un pieņem visu, ko viņiem uzspiež. Mēs noliecam galvas, norijam to krupi un dzīvojam tālāk. Lūk, tie ir protesti, kādi notiek Vācijā! Cilvēki iziet ielās, pat brauc ar smago tehniku, ja vajag. Bet Latvijā mēs labākajā gadījumā pabubinām, nemaz nerunājot par iesaisti parakstoties pret nejēdzībām. Bet prieks, ka arī Vietalvas iedzīvotāji ir aktivizējušies un kareivīgi noskaņoti, – uzsauc Madara.
Cietīs daba un cilvēki
Kategoriski pret šo ieceri ir arī Māris Stiprais.
– Mēs visi esam ceļā uz zaļāku vidi, bet te pēkšņi tiek ieplānota bīstamu kokmateriālu pārstrāde divdesmit kilometrus no Kalsnavas. Valdošie rietumu vēji taču atnesīs ne tikai smakas, bet arī kancerogēnu, un to jutīs ikviens iedzīvotājs. Šādu lēmumu pieņemt ir stulbākais, kas vien var būt! Ja tik ļoti grib kurināt, lai dara to pie Krievijas robežas, bet ne jau mūsu sirdī! Un tā nu ne tuvu nav zaļa domāšana! Cik es noprotu, Kalsnavas iedzīvotāji to jutīs visvairāk, jo kokmateriāli tiks vesti ar vilcienu. Vienīgais dzelzceļš sākas no Kalsnavas, tātad gulšņus vedīs garām arborētumam. Kāds no šī visa ļoti labi nopelnīs. Ja kāds ir par un atbalsta šo ieceri, pastāv tikai divas iespējas – vai nu šis cilvēks ir, atvainojiet, idiots, vai arī viņš no tā gūs labus ienākumus. Domāju, ka madoniešiem arī ir jāiestājas pret šo ieceri, cita varianta nemaz nav! – sašutumu un savu negatīvo nostāju pauž Māris Stiprais.
Viņš aicina iedzīvotājus apjaust, ka kokmateriālu kurināšanas procesā atmosfērā izplatīsies ļoti daudz dažādu ķīmisko elementu.
– Daudzi iestājās pret krematorijas uzbūvēšanu Madonā, bet tas būtu nieks, salīdzinot ar šo – cilvēks tomēr ir bijusi dzīva būtne. Es varu iedomāties, kā no tā ciestu arī Vietalvas iedzīvotāji – sniegs ziemā pie viņiem būtu pilnībā melns! Tiek stāstīts, ka viss būs attīrīts, izfiltrēts… Ja pat tā, tas nelīdzēs, jo piesārņojums būs ārkārtīgi liels un bīstams! Un pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem mūsu bērni šīs sekas izjutīs arī uz sevis, tad mēs domāsim, vai vispār un kāpēc vajadzēja to pieļaut? Ir taču jādomā solīti uz priekšu, nevis tikai šeit un tagad. Jādomā par mūsu nākotni – bērniem un mazbērniem. Ja tiks īstenota šī ārprātīgā iecere, katrs otrais bērns pēc gadiem sirgs ar slimībām, bet vai mums tas ir vajadzīgs? Mums ir vajadzīgi veseli bērni, tīra vide un svaigs gaiss. Tāds tas ir Madonā, bet kolīdz īstenosies bīstamo kokmateriālu pārstrāde, tā vairs nebūs! Ja mēs iestāsimies pret un panāksim, ka kokmateriālu pārstrāde netiek īstenota, aizritot trīsdesmit gadiem un atceroties šodienu, mēs paši sev teiksim: „Cik labi, ka šāda kļūda tika novērsta!" – aizdomāties aicina Māris Stiprais.
Vietalvas pagasta iedzīvotāja Regīna Jermacāne sarunā ar „Staru" atklāj – pašlaik ļaudis ļoti gaida un vēlas iepazīties ar Vides pārraudzības valsts biroja gaidāmo ietekmes uz vidi izvērtējumu, kurā solās tikt ietverti arī sabiedriskajā apspriešanā aktualizētie ierosinājumi un jautājumi.
Gaida konkrētas atbildes
– Turpmākajā sabiedriskajā apspriešanā vēlamies saņemt konkrētas atbildes, priekšlikumus risinājumiem, norādes uz aktuālākiem pētījumiem un iekārtas specifikas detalizētāku apskatu. Uzņēmuma norādītais pārstrādes apjoms ir tiešām iespaidīgs, kas arī rada vispamatotākās bažas. Ražotnes paredzamais saražotā siltuma apjoms 4 MW (paredzētā jauda līdz 6 MW) ir līdzvērtīgs vismaz 1000 dzīvokļu apkurei. Vai uzņēmums pats šo siltumjaudu spēs patērēt? Vai siltums netiks novadīts vidē? Pēc mūsu aprēķiniem, kas izriet no norādītā pārstrādes apjoma, paredzams pārstrādāt 17-55 tonnas dienā. Likumsakarīgi, mums rodas jautājums, vai netiks vēl vairāk bojāts ceļa segums veicot gulšņu piegādes, ja jau šobrīd autoceļu stāvoklis posmā Pļaviņas-Vietalva ir kritisks. Ja papildus jau esošajam smagā transporta apjomam būs vēl papildu slodze, kā uz to reaģēs pašvaldība un uzņēmums? Kā ir plānots tikt galā ar piegādēm periodā, kad ceļi ir slēgti vai nav pieejami? – stāsta Regīna Jermacāne.
Sieviete vēsta – neuzticību rada uzņēmuma sniegtās atšķirīgās ziņas, kas atspoguļojas 12. janvāra TV sižetā, kur iepriekš dokumentācijā uzrādīto 6200 tonnu vietā tiek minētas jau 20 000 tonnas gadā ar ķīmiskām vielām piesūcinātu nolietotu koka gulšņu, kas paredzēti pārstrādei sadedzinot. Šādu izmaiņu rezultātā rodas pārdomas par minēto pelnu apjomu, ko uzņēmums uzsver kā "tikai 1 % no sadedzinātā apjoma", kas būtu 62 vai 200 tonnas atkarībā no faktiskā atkritumu pārstrādes apjoma. Kā zināms, pelni nav smaga substance un 1 % jebkurā gadījumā būtu iespaidīgs tilpums. Jāuzsver, ka pelni nav kompostējami, līdz ar to tie nedrīkst nonākt dabā.
– Aktīvākie iedzīvotāji esam apvienojušies, lai izzinātu šīs ražotnes potenciāli bīstamos darbības apdraudējumus gan videi, gan iedzīvotāju veselībai. Esam arī noorganizējuši parakstu vākšanu gan klātienē, gan platformā manabalss.lv, kur kopumā līdz šim savākti gandrīz 800 paraksti pret bīstamo atkritumu dedzināšanas iekārtu uzstādīšanu. Bijām pārsteigti par 8. janvāra TV sižetā teikto, ka uzņēmums un pašvaldība iedzīvotāju savāktos parakstus un iebildumus neņems vērā. Vēlāk 12. janvāra citā TV sižetā gan tiek teikts, ka pašvaldība tomēr vērtēs gan iedzīvotāju, gan uzņēmuma viedokli. Mēs diemžēl nesaredzam ieguvumu Vietalvas pagastam un tā iedzīvotājiem no šādas uzņēmuma darbības paplašināšanās. Pašlaik neesam saņēmuši atbildes, kas pārliecinātu, ka četras papildu darba vietas atsver potenciālo kaitējumu dabai un cilvēkiem. Mums kā pagasta iedzīvotājiem tiek pārmestas emocijas, taču šī ir vide, kurā mēs dzīvojam, audzinām savus bērnus un mazbērnus, kopjam savas saimniecības un zemi, tāpēc, protams, mēs esam emocionālāki par attālināti iesaistītām personām, kas pārstāv uzņēmumu vai pašvaldību.
26.01.2024.