Aizvadītajā piektdienā Varakļānu novada kultūras centrā pulcējās tie, kuriem rūp savas teritorijas tālākā nākotne — tika rīkota tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu, lai diskutētu par dažādiem aktuāliem jautājumiem, kas atrodas ministrijas pārziņā, sevišķi liekot akcentu uz administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz Varakļānu pievienošanu Madonas novadam.
– Šodien jums ir iespēja uzdot jautājumus par jebkuru sev interesējošu tēmu, kas ir ministrijas kompetencē un uz kuriem ministre un VARAM pārstāvji varēs rast atbildes. Tie droši vien būs tādi aktuāli jautājumi kā atkritumu apsaimniekošana, bioloģisko atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņi, decentralizētās kanalizācijas sistēmas, energoefektivitātes projekti – tie visi ir ministrijas ietekmē esošie jautājumi. Protams, ka šodien vislielāko interesi jums visiem ierasties šeit ir radījusi administratīvi teritoriālā reforma, kas iesākās jau 2019. gadā un 2020. gadā bija pavisam skaļa. Likumā tika veikts izņēmums, un Varakļāni ir palikuši kā atsevišķs novads jau divarpus gadus. Esam ar visu tikuši galā veiksmīgi un turpinām tā strādāt, bet ir lietas, par kurām jau šobrīd var teikt – efektīvākai to virzībai un izpildei nepieciešama sadarbība lielākā novadā. Mēs esam tuvu iedzīvotājiem, saimnieciski lielu daļu pakalpojumu cilvēkiem varam nodrošināt arī šādā formātā. VARAM uz Saeimas komisiju ir virzījusi likuma grozījumu, kas paredz Varakļānu novada teritorijas pievienošanu Madonas novadam, kas varētu notikt līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām – attiecīgi pēc nepilna pusotra gada. Kas reformas rezultātā varētu mainīties, un kā tas mūs ietekmētu? Šobrīd Varakļānu novadā dzīvo 3030 iedzīvotāji – Varakļānu pilsētā 1711, Varakļānu pagastā 626, Murmastienes pagastā 693. Varakļānu novada pašvaldībā strādā aptuveni 230 darbinieki, darbojas 18 iestādes, ir dažas iestādes arī ar vienu darbinieku, – tikšanos atklāja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.
Viņš klātesošajiem paskaidroja, ka administratīvi teritoriālā reforma nozīmē administratīvi teritoriālu iedalījumu, kā robežās darbojas pašvaldība, un pašvaldības pastāvēšanas galvenais pienākums ir iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšana. Tie ir komunālie jautājumi, teritorijas labiekārtošana un tīrība, ielu un ceļu uzturēšana, izglītība, kultūra, veselības aprūpe, sporta attīstība.
Pašvaldības pienākumos ietilpst arī darbs ar jaunatni, sociālie pakalpojumi, palīdzība mājokļa jautājumos, bērnu tiesību aizsardzība, saimnieciskās darbības sekmēšana, sabiedriskā kārtība, zemes izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādāšana un uzraudzība, būvniecība, civilstāvokļa aktu reģistrācija, civilā aizsardzība, sabiedriskais transports, dabas kapitāla ilgtspējas veicināšana, kā arī klimata pārmaiņu ierobežošanas veicināšana. Māris Justs norādīja, ka šie ir tie jautājumi, par kuriem jālemj un kuri jāizprot administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.
– Liels prieks, ka esat ieradušies tik kuplā pulkā – tas nozīmē, ka jums interesē un ir svarīgi, kas notiks ar Varakļānu novadu nākotnē. Mūsu galvenais tikšanās mērķis ir izstāstīt jums, kā mēs saredzam šo nākotni. Tas, ko šobrīd no VARAM puses esam izdarījuši – virzām apstiprināšanai Ministru kabinetā Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā. Tas ir daudz sarežģītāk, nekā sākumā šķita. Pirms tikšanās ar jums viesojāmies Rēzeknes novadā, un domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs un deputāti mums teica, ka jūs ļoti mīl un, ja jūs tomēr izdomāsiet pievienoties Rēzeknes novadam, tiksiet laipni pieņemti. Esam saņēmuši arī vēstuli no Latgales kongresa, kas ietver sevī argumentus, kāpēc Varakļāniem tomēr būtu jāpievienojas Rēzeknes novadam. Piemēram, latgaļu vēsturiskās zemes, kopīgs atkritumu apsaimniekošanas poligons. Vēstuli parakstījuši gan Latgales kongresa dalībnieki, gan uzņēmēji, gan deputāti. Es gribētu aicināt Saeimas deputātus būt atbildīgiem, saprātīgiem un ņemt vērā to, ko vēlas cilvēki, lai nenāktos piedzīvot to pašu, ko iepriekšējā reizē, – varakļāniešus uzrunāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Savukārt, atgriežoties pie reformas, viņa pauda – ne jau tikai administratīvās robežas vai piederība vienai vai otrai pašvaldībai nodrošina vēsturiskās zemes vērtību kopšanu. Daudzviet Latvijā pašvaldību robežas nesakrīt ar vēsturisko zemju robežām, ne tikai Varakļānu gadījumā.
– Pēc Māra Justa sacītā saprotam, cik plaša un daudzpusīga ir Varakļānu līdzšinējā sadarbība ar Madonu. Un jāņem vērā arī emocionālā piesaiste tam novadam, ar ko bijusi saistība padomju laikā, par ko mums pārmet. Un to nevar izsvītrot, novelkot vienu svītru. Šī piesaiste paliek lielākajai daļai iedzīvotāju. 2021. gadā rīkotajā aptaujā 95 % iedzīvotāju izvēlējās pievienoties tieši Madonas novadam, un tas ir ļoti nospiedošs pārsvars, – uzsvēra Inga Bērziņa.
Tikšanās laikā savu viedokli un redzējumu pauda arī lauksaimniecības konsultante Janīna Grudule: – Mēs gadu gadiem esam darbojušies kopā ar Madonu, visas iestādes apmeklējam tur, ir daudz sadarbības līgumu. Patlaban darbojas jauns veidojums – Madonas novada un Varakļānu novada pašvaldības policija. Murmastienes cilvēkiem Madona ir 30 km attālumā, iepirkšanās notiek te, izglītojamie pamatā apmeklē Madonas vidusskolu, ģimnāziju. Kad nebija bijušā prezidenta E. Levita izdomātā kultūrvēsturisko zemju likuma, nebija šādu problēmu, Madonā nekad neviens nav dalījis, vai esi no Latgales vai Vidzemes. Tagad sanāk tikai tautas šķelšana un naidošana. Vai tiešām Latvija ir tik liela, ka varam dalīties un naidoties? Ir viena valsts valoda – latviešu! Atgādinu vēlreiz – domājam kopā par valsts ekonomikas izaugsmi, tad nāks viss pārējais, Murmastienes iedzīvotāji ir tikai un vienīgi par pievienošanu Madonas novadam!
Arī biedrības „Varakļonīts" pārstāve Aina Jaunzeme norādīja – cilvēki ir iepazinušies ar Latgales kongresa vēstuli, bet lūgums ir atļaut Varakļānu novada iedzīvotājiem pašiem lemt par to, kur un kā dzīvot.
– Mēs esam saimnieki paši savā zemē un protam saimniekot, mums nevajag svešus cilvēkus, kuri pēkšņi iedomājušies sevi par gudrākiem esam un sāk norādīt, kā jādzīvo. Paaudžu paaudzēs esam te bijuši, strādājuši, te dzīvo un darbojas arī mūsu bērni un mazbērni.
Protams, izskanēja arī opozīciju pārstāvošu cilvēku viedoklis, kas bija pret Varakļānu pievienošanu Madonai. Tika lūgts apsvērt domu līdz 2029. gadam atstāt Varakļānus kā atsevišķu novadu, taču izvirzītie argumenti netika ņemti vērā, jo nebija gana pamatoti.
Varakļānu pašvaldības pārstāve Līna Nagle aicināja ministri pievērsties sākotnējiem administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, kas ir valsts un pašvaldības pakalpojumu efektivitātes palielināšana, ekonomiskā izaugsme un konkurētspējas palielināšana, kā arī pašvaldības attīstība kopumā. Viņa lūdza teritoriālo identitāti kopt katram, sevišķi domājot par drošības aspektiem arī valstiskā līmenī. Inga Bērziņa, atbildot uz šo komentāru sacīja – valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana tiek īstenota ar vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Tāds atrodas arī Varakļānos; visā valstī to ir 169, šogad plānots atvērt vēl 50, taču kopumā visā Latvijā centru skaits varētu būt 500. Arī Murmastienē varētu tikt izveidots šāds centrs. Tikšanās ar Murmastienes iedzīvotājiem tika aizvadīta aizkustinoši – kā uzsvēra ministre – var atrast daudz un dažādus argumentus, kāpēc Varakļānu novads jāiekļauj Madonas novadā, bet viņu visvairāk aizkustināja un emocionāli uzrunāja Murmastienē dzirdētais. Cilvēki ar asarām acīs stāstīja, kā savākuši sešus ar pusi tūkstošus eiro, lai varētu apmaksāt pieteikumu Satversmes tiesai par Saeimas lēmuma atcelšanu, kurš pretēji iedzīvotāju gribai noteica Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Un te nav runa par to, ka kāds nemīl Latgali. Tieši pretēji, Varakļānu novadā daudzviet runā latgaļu valodā un tautas tērpos iepin latgaļu rakstus, jo Latvija mums visiem ir viena, un varam lepoties ar katra novada kultūrvēsturiskajām bagātībām.
– Varakļānu novada iedzīvotāju viedoklis nav mainījies, pamatīgs pārsvars ir tiem, kuri vēlas pievienoties Madonas novadam. Un tas nenozīmē, ka šie cilvēki tāpēc justu mazāku piederību savai vēsturiskajai zemei. Nav jāsajauc administratīvais iedalījums ar kultūrvēsturisko identitāti. Ir jādzird iedzīvotāji, jāņem vērā cilvēku viedoklis! Man gribētos šādās vizītēs doties vairāk, nekā tas noticis pa šo laiku, kopš esmu ministres amatā. Noteikti ieplānošu atsevišķu vizīti uz Madonu, lai veltītu visu tikšanās laiku sarunām par Madonas novadu un to labāk iepazītu. Manā skatījumā tas ir novads, kas var lepoties ar daudzām vērtībām, – sarunā ar „Staru" sacīja Inga Bērziņa.
23.01.2024.