Uzņēmums “Mailīšu Fabrika” dibināts 2017. gada pavasarī, bet Ilzes Mailītes veidotā aušanas darbnīca tika atklāta 2018. gada 21. decembrī. Tas nozīmē, ka darbnīcai tikko apritējuši 5 gadi.
– Aušanas darbnīcas vienojošā ideja ir saaudums, kas balstās uz trīs jēdzieniem vai vārdiem: stelles, audums un tautasdziesma, – aicināta uz sarunu, atklāj Ilze Mailīte. – Darbnīcas jubilejai par godu ir sagādāta skaista dāvana – tās ir vēl viena tipa stelles. Šoreiz tās ir tā sauktās Žakarda stelles. Man pašai gan vēl jāsaprot, kā ar tām darboties (smaida), bet ir zināms, ka latvietis Pēteris Viļumsons 20. gadsimta sākumā iedvesmojās no franču audēja un izgudrotāja Džozefa Marī Žakarda steļļu varianta. Žakards bija steļļu meistars Francijā, kas patentēja savas stelles 1804. gadā. Pēteris Viļumsons to Latvijā paveica 100 gadus vēlāk, un viņa steļļu sistēma ir nedaudz vienkāršotāka.
– Cik stelles tad šobrīd ir, Ilze, tavā darbnīcā?
– Aušanas darbnīcā ir 14 stelles: ir tā saucamās izklaides stelles un darba stelles. Izklaides stelles ir aužamie stāvi (8.-12. gadsimta attēlojums), visticamāk, ka Žakarda stelles arī būs pie šīs grupas. Izklaides steļļu sadaļa darbnīcā nepieciešama galvenokārt ekskursijām, lai bagātinātu piedāvājumu un, otrkārt, – lai arī es pati zināšanas par aušanas procesiem varētu padziļināt. Savukārt pie darba stellēm pieskaitu programmējamās stelles, sviru stelles, trizuļu stelles un Pētera Viļumsona stelles.
– 2021. gadā īstenoji Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstīto projektu "Pētera Viļumsona pusautomātisko vienpaminas steļļu zināšanu un prasmju tālāknodošana 1". Pagājušajā gadā tika atbalstīts projekta turpinājums.
– 2023. gadā ar VKKF atbalstu iesāku projekta "Pētera Viļumsona pusautomātisko vienpaminas steļļu zināšanu un prasmju tālāknodošana 2" īstenošanu. Projekts turpinās arī šī gada janvārī.
Pirmā atbalstītā projekta gaitā galvenais akcents bija pētniecības process arhīvos, muzejos, periodikā, un tika izveidota mājas lapa. Otrā projekta saturs bija aušanas darbi un pētniecības kopsavilkums, lai ar to brauktu pa pieciem kultūrvēsturiskajiem novadiem – Vidzemi, Zemgali, Latgali, Kurzemi, Sēliju – un rādītu gan prezentāciju, gan to, ko var paveikt uz Viļumsona stellēm darbu ziņā. Vizītes iesākām ar Zemgali, kur Vilces pagastā 1872. gadā ir dzimis Pēteris Viļumsons. Otrā vieta, kur pabijām pagājušā gada oktobrī, bija Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs. Vidzemē bez tam apstājāmies Sarkaņu amatu skolā, kur notika prezentācija "Pēteris Viļumsons – steļļu un šteļļu meistars", kā arī izstādes "Ētera laiks ar Viļumsonu Pēteri" apskate. 3. novembrī tikšanās notika Sēlijā, Jēkabpils novada amatniecības centrā "Māzers". Pabijām Drabešu amatu mājā un 9. decembrī – Talsos, Latvijas Lauksaimniecības muzejā. 20. janvārī dosimies uz Latgali – Ludzas novada Līdumnieku pagastu, kur būs projekta noslēdzošā tikšanās.
– Esi izpētījusi, ka Pēteris Viļumsons (1872-1939) ir pirmais latvietis, kurš bijis gan audējs, gan steļļu konstruktors. Viņš radīja un patentēja savu vienpaminu steļļu variantu, tādējādi ienesot Eiropas (Francijas, Lielbritānijas) aušanas vēsmas arī Latvijā.
– Jā, mums ir savs steļļu un šteļļu meistars, kuru mēdz pielīdzināt Tomasam Edisonam! Viļumsona pusautomātiskās vienpaminas stelles uzskatāmas par atpazīšanas zīmi steļļu konstrukciju attīstībai Latvijas teritorijā 20. gadsimta sākumā. Gan ar stellēm, gan audumiem viņš piedalījās arī daudzās izstādēs – tostarp Gulbenē, Jēkabpilī un citur, kur pabijām. Interesanti, ka Viļumsona stelles nokļuva arī Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un pat Jaunzēlandē! Tā kā musturu grāmatu audējiem viņš izdeva arī vācu valodā, visticamāk, ka meistars pretendēja tālāk ar savām stellēm iekarot vecās Eiropas valstis.
– Kādi plāni tev pašai ir šim gadam?
– Nākamais projekts saistībā ar Pēteri Viļumsonu attieksies uz arhīvu materiālu vākšanu. Ir virkne neatbildētu jautājumu, kam nepieciešams pētnieka darbs. Vēlētos saprast, ko Viļumsons darīja bērnībā, kur bija un ko redzēja jaunības gados, kā viņam vispār radās interese par stellēm. Šim darbam vajadzīgs vēsturnieks, kas pārzina veco vācu valodu, orientējas arhīvu sistēmā. Latvijā šim darbam zinu divus pretendentus.
– Kādi darbi plānoti aušanas darbnīcā?
– Piecu gadu laikā aušanas darbnīcā ir nostabilizējušies vairāki virzieni, kuros dodas "Mailīšu Fabrika". Pirmais ir pasūtījumu audumu aušana, otrais ir ekskursijas un izglītojošais darbs gan programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros, gan pašvaldības licencētās 80 stundu programmas ietvaros. Trešais ir pētniecības darbs saistībā ar Pēteri Viļumsonu, došanās pie cilvēkiem visā Latvijā un Pētera Viļumsona mantojuma popularizēšana.
– Minēji par pasūtījumu audumu aušanu…
– Esmu priecīga, ka bijuši ļoti daudzveidīgi aušanas darbi: segas, lakati, šalles, altāra galda celiņš luterāņu baznīcai, Krūtes baznīcai noausts 17,5 metrus garš paklājs, noausti krēslu sēdītes pārklāji, ļoti daudz jaunrades un etnogrāfisko brunču, jaundzimušo sedziņas gan no lina, zīda, gan vilnas. Ar darbiem esmu piedalījusies izstādēs, piemēram, bumbuļpaklājs izstādē "Latvju raksti. Citādība" kultūras centrā "Siguldas dēvons" ieguva 1. vietu. Ir prieks, ka iespējams darboties ļoti daudzveidīgi, iegūtās zināšanas ļauj izdomāt citādo, ne tikai ataust esošo un bijušo. Šai ziņā turpinu sadarbību ar dizaineri un modes mākslinieci Sabīni Skaruli, kas ik pa laikam man sūta uzdevumus noaust kaut ko oriģinālu eksperimentiem.
– Vai arī pati nēsā savus austos tērpus?
– Līdz 2016. gadam sev teicu, ka aušana ir vecu tanšu padarīšana, kas noteikti nav domāta man. Tolaik sēdēju tikai pie datora, zīmēju un projektēju. 2016. gada pavasarī man sagribējās Ērgļu brunčus, un tad sākās braukšana uz vēstures muzeju, saprašana, kas un kā, kādā veidā darināms. Rezultātā man tagad ir trīs Ērgļu etnogrāfiskie tērpi un dažādi jaunizdomājumi – gadskārtu brunči, savs arheoloģiskā tipa tērps, kas pēc tehnikas ir autordarinājums – divkārtu audums ar kvadrātiņiem. Negribas taču aust tikai paraudziņus, gribas, lai uzausto var nēsāt, lai tas tiek izmantots lietderīgi. Un šis tērps ir ļoti silts, ērts, turklāt dažādi kombinējams, piemērots visiem gadalaikiem.
09.01.2024.