No šī gada 1. janvāra visā Latvijā bija jāsāk bioloģisko atkritumu dalītā vākšana. Tam, kā nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu Madonas novadā, uzmanību vienā no finanšu un attīstības komitejas sēdēm pievērsa arī Madonas novada domes deputāti.
Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne atzīmēja, ka pašvaldībā ir pieņemti saistošie noteikumi Nr. 4 "Par atkritumu apsaimniekošanu Madonas novadā". Taču šobrīd tajos tiek veikti grozījumi, jo pašvaldībai ir jānosaka, kas tiks darīts ar bioloģiskiem atkritumiem.
Šajos grozījumos ir iekļauti vairāki punkti, kas nosaka, ka pašvaldība šobrīd apsaimnieko bioloģiskos atkritumus, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem tos pašiem nogādāt dalīto atkritumu vākšanas laukumā, kas atrodas Madonas pilsētā, Augu ielā 27. Tiek arī pieļauts, ka individuālo māju un 2-4 dzīvokļu māju teritorijā var veikt mājkompostēšanu. Tie ir pagaidu priekšlikumi, kas tiks nodoti arī iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanai.
– Ir vairāki aspekti, kāpēc mēs neejam uz klasiskāku risinājumu, piedāvājot bioloģisko atkritumu konteinerus visā novadā teritorijā, jo atkritumu apsaimniekotājs nevar nodrošināt to savākšanu. Jāņem vērā, ka tādā gadījumā šī iemesla dēļ būtiski varētu palielināties atkritumu apsaimniekošanas tarifs, tāpēc tiek piedāvāts šāds pagaidu risinājums, – informēja Ramona Vucāne.
Viedokli pauda Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls. – Kārtējo reizi teikšu ļoti nepopulāru frāzi, ka dzīve Pierīgā, Rīgā un laukos ir ļoti atšķirīga. Ja Pierīgas atkritumu apsaimniekotājam ir iespēja šos bioloģiskos atkritumus pārdot, tad ir mazliet cits scenārijs, jo, tos pārdodot gāzes un komposta ražotājiem, ir iespēja nosegt bioloģisko atkritumu savākšanu, līdz ar to iedzīvotāji savos maciņos to neizjūt. Mūsu gadījumā tas nav iespējams, līdz ar to tie ir tikai papildu izdevumi gan par savākšanu, gan noglabāšanu. Likums nepārprotami nosaka, ka bioloģiskie atkritumi ir jāvāc bez maksas, bet visi ar bioloģisko atkritumu atsevišķu savākšanu saistītie izdevumi jāiestrādā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifā. Ja mēs iedarbinām šādu programmu, tad jau bez smalkiem aprēķiniem varu pateikt, ka mūsu sadzīves atkritumu noglabāšanas tarifs kā minimums paaugstināsies divkārt, jo bioloģiskos atkritumus vasaras periodā lauku ciematos nevarēsim vākt tikai divas reizes mēnesi, kā tas ir tagad, bet tas būs jādara biežāk. Un tās būs ļoti lielas izmaksas atkritumu apsaimniekotājam, – skaidroja Aigars Šķēls.
Viņš aicināja piekrist risinājumam, neraugoties uz to, ka tas ir vairāk vai mazāk formāls, ka iedzīvotājiem iespēja nodot bioloģiskos atkritumus būs Madonā, Augu ielā 27. Savukārt viensētās un mazāk dzīvokļu mājās varēs veidot kompostēšanas bedres, kas esot pat ieteicams kaut vai to pašu lapu sakarā. Ne jau visas lapas obligāti ir jāved uz "Lindēm"! Tās var kompostēt, lai pēc gadiem diviem izmantotu savu puķu dobju mēslošanai.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzina, ka šo politiku var salīdzināt kā lielgabalu pavēršanu pret baložiem.
– Ja mums jāsāk vākt zaļā masa un tam tērēt milzīgu naudu, tad ir jājautā, kāds ir mērķis. Tā taču videi nekaitē, – uzsvēra Agris Lungevičs. Viņš atbalstīja priekšlikumu, ka pagaidām bioloģiskos atkritumus būs iespēja nodot Madonā Namsaimnieka šķirošanas laukumā, bet ar laiku arī citviet novadā. Savukārt privātmāju iedzīvotājiem tos jāļauj kompostēt savā teritorijā, jo mērķis jau esot viens – mazāk noglabāt, mazāk kaitēt dabai un beigu beigās panākt lētākas izmaksas, – viedokli pauda Agris Lungevičs.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs diskusijas turpinājumā atzina, ka stāsts ir jau par izmaksām, par to, vai ir iespējams nodrošināt, lai bioloģiskie atkritumi – 3 kilogramu kartupeļu vai sīpolu mizu – no katra tiktu savākti visā novada teritorijā.
– Protams, šie lēmumi ir saistīti ar globālo politiku, kas tiek visiem uztiepta sākt bioloģisko atkritumu šķirošanu ar 2024. gada 1. janvāri. Skaidrs, ka mēs no savas puses skatāmies, kā to izdarīt ar mazākiem zaudējumiem, jo skaidrs, ka visas lietas kaut ko maksā – jo vairāk to izvēršam, jo vairāk būs jāmaksā. Konkrēti šajā gadījumā neizbēgami mainīsies sadzīves atkritumu tarifs, – uzsvēra Uģis Fjodorovs.
Viņš atzīmēja, ka nākotnē tiek plānots izvērst bioloģisko atkritumu šķirošanu. No tā nebūs iespējas izvairīties, šis process esot neatgriezenisks, jo tā ir Eiropas regulas prasība. 2024. gadā ir iecerēts uzsākt laukumu būvniecību Cesvainē, Ērgļos, Lubānā, kur varētu ierīkot arī dalīto atkritumu, tai skaitā bioloģisko, pieņemšanas punktus. Tiks vērtētas arī bioloģisko atkritumu šķirošanas paplašināšanas iespējas Madonas pilsētā, bet tas būšot atkarīgs no iedzīvotāju vēlmes iesaistīties šajā procesā.
AGRA VECKALNIŅA foto
09.01.2024.