Skolēni līdz 5. janvārim vēl bauda ziemas brīvlaiku, lai mācības atsāktu atpūtušies un ar vēlmi satikt skolasbiedrus un skolotājus.
Jēkabs Strazdiņš kopš šī mācību gada sākuma ir Madonas pilsētas vidusskolas angļu valodas skolotājs. Kovida laikā viņš strādāja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienībā, kur mācīja angļu valodu, bet kopš 2014. gada strādā par skolotāju Kristiāna Dāvida pamatskolā, kur māca svešvalodu un datorzinības.
Patīk skolotāja profesija
– Man patīk šī profesija, varu atrast kontaktu ar audzēkņiem un, tā kā Latvijā ir vīriešu kārtas skolotāju trūkums, ar nedaudz citu pieeju varu būt noderīgs mācību iestādēs. Bez tam gadu ziņā esmu jaunāks, līdz ar to labāk saprotu jauniešu uzvedību, slengu, viņu valodu. Svešvalodas apguvē galvenais ir komunikācija, svarīgi ir saprasties, ļoti nozīmīgs ir savstarpējais kontakts un mazāk – gramatikas likumi, – vēsta skolotājs.
Madonas pilsētas vidusskolā Jēkabs māca 6., 8., 10. klases audzēkņus.
– Vidusskolā man ir četras 6. klases grupas, divas – 8. klases un divas 10. klases grupas, – precizē skolotājs. – Kopumā divas dienas esmu Kristiāna Dāvida pamatskolā, trīs dienas – Madonā.
Atšķirības starp skolām
Jautāts, kā atšķiras mācības novada lielākajā skolā un nelielajā pamatskolā, Jēkabs atzīst: – Madonas skolā ir soli, klases priekšā novietots skolotāja galds, ir interaktīvā tāfele, bet Kristiāna Dāvida pamatskolā mums ir nelielas klases, sēžam pie viena kopīgā galda, kur mēs ar skolēniem izrunājam lietas aci pret aci. Varu labāk piekļūt katra bērna personībai. Esmu vienā līmenī ar skolēniem, ieklausos, kas viņiem sakāms, turpat visu skaidroju no sava viedokļa.
Pieredze un izglītība
Kā Jēkabs pats saskārās ar angļu valodu? – Uzaugu Kalna skolā (Jēkabs ir Jutas un Valda Strazdiņu dēls. – Aut.), vienmēr uz mūsu mazo skoliņu ir braukuši ārzemju viesi, un vienmēr ziņkārības dēļ esmu centies ar viņiem komunicēt. No agra vecuma mēģināju runāt angliski, veidojās interese par šo valodu, daudz lasīju un lasu grāmatas. Vēl joprojām pasvītroju visus vārdiņus, ko nezinu, jo angļu valoda ir ļoti bagāta. Sarunvalodas līmenī tā nav sarežģīta, bet, kad parocies dziļāk, vārdiem ir padsmit dažādi sinonīmi ar atšķirīgu nozīmi. Joprojām reizēm sastopu vārdiņus, ko nekad iepriekš neesmu zinājis.
Rēzeknes augstskolā Jēkabs ir izstudējis pedagoģiju un angļu valodu.
– Pasniedzēji studiju laikā bija jauki, un man bija iespēja aizbraukt Erasmus projektā uz Austriju, kas bija vērtīga pieredze, – atceras Jēkabs. – Tur apguvu atšķirīgu pieeju mācībām, redzēju pedagogu darbu šajā valstī. Jau tolaik Austrijā bija caurviju prasmju pieeja, rakstīju stundu plānus, tajos ietverot vairāku mācību priekšmetu tēmas. Šobrīd Latvijā tas arī ir aktuāli.
Šodienas skola
Vaicāts par grūtībām šodienas skolā, Jēkabs piemin laiku, kas jāveltī e‑klasei, bet atzīst, ka tas tomēr ir nepieciešams: – Tā kā Madonas skolā klasi dalām grupās un otrai grupai ir cits angļu valodas skolotājs, kā pedagogi mēģinām pieturēties pie vienām tēmām, lai skolēniem mācību gaitā tās neatšķirtos. Audzēkņi raksta vienus un tos pašus pārbaudes darbus, tā labāk redzams, salīdzināms viņu zināšanu līmenis. Arī Kristiāna Dāvida pamatskolā daudz vairāk strādāju ar grāmatu, lai nostiprinātu bērnos valodas struktūru. Mazajās klasēs fokusējos uz komunikāciju, bet pie valodas apguves augstāka līmeņa ir vajadzība pēc strukturētākas, padziļinātākas pieejas.
Jautāts, vai gatavo audzēkņus mācību priekšmetu olimpiādēm, skolotājs atbild apstiprinoši: – Kristiāna Dāvida pamatskolas audzēknis šajā mācību gadā angļu valodas olimpiādē ieguva 2. vietu. Tas nes milzu prieku, kad starp ģimnāzistiem parādās mazas skolas pārstāvja vārds! Ir patiess gandarījums.
Uzspēlē galda tenisu
Vaicāts par mikroklimatu lielajā skolā, Jēkabs atzīst: – Jūtos ļoti labi, kolēģi mani ir pieņēmuši, ar skolotāju Viesturu Rikveili dalām kabinetu, katru dienu tiekamies, apmaināmies ar materiāliem. Aiz manas klases durvīm ir pingponga galds, skolotājs Rikveilis tam nopirka tīkliņus, raketes, bumbiņas, ar bērniem varam starpbrīžus pavadīt aktīvi, parunājoties angliski arī par šo sporta veidu. Bērni ir ļoti atvērti, un tas ir tas gandarījums šai darbā, ka tiec novērtēts gan no kolēģu, gan bērnu puses.
Jēkabs ir uzaudzis Madonas pusē, vidusskolā mācījās Smiltenē, līdz ar to ir vietas Madonā, kur viņš vēl nav bijis: – Pamazām iepazīstu apkārtni, vietējos cilvēkus. Faktiski tas sākās jau Barkavā, kad, strādājot koledžā, vairāk iepazinu turienes skolotājus un pat savus kaimiņus, ko pirms tam nebiju zinājis.
Tiekas ar latviešiem Amerikā
Pagājušajā vasarā Jēkabs pabija Amerikā, kur Garezera vasaras vidusskolā skolojas Amerikas latviešu bērni. – Tur viņi apgūst latviešu valodu, mūsu tradīcijas, kultūru, ģeogrāfiju, vēsturi. Biju audzinātājs un arī pats tur iepazinu vairākas latviešu tradīcijas, ar ko diendienā nesaskaros, – komentē skolotājs. – Šajā vasarā mēģināšu atkal tur būt, šoreiz kā ģeogrāfijas skolotājs (ģeogrāfiju esmu mācījis arī Kristiāna Dāvida pamatskolā). Vai ir atšķirība starp bērniem Latvijā un Amerikā?
– Mūsdienās jaunieši arī Latvijā ir atvērti, daudz atvērtāki, nekā bijām mēs, – aizdomājas Jēkabs.
– Tomēr Amerikā bērni ir vēl brīvāki, komunikablāki, ekstravertāki. Protams, ir arī iekšupvērsti jaunieši, un man kā intravertam cilvēkam vieglāk veidot kontaktus tieši ar šiem bērniem. Nepatīk cilvēkus uztvert kā grupu vai klasi, es vairāk visus redzu kā indivīdus un cenšos izveidot kontaktu ar katru.
Jēkabs neslēpj, ka mūsdienu bērniem un jauniešiem ir daudz labākas zināšanas angļu valodā, viņi ir uzauguši ar aplikācijām, youtubiem, netflixiem: – Daudzas lietas nav jāskaidro, no agra vecuma viņi patērē saturu angļu valodā. Vārdu krājums svešvalodā ir plašāks, problēmas rodas ar rakstību, kaut sižetiem tagad bieži ir subtitri angļu valodā, ko visiem aicinu skatīt. Vēl problēmas ir telefoni. Mēģinu stundās telefonus izmantot, lai skolēniem vielu uztvert būtu interesantāk, kaut, protams, ir redzams, ka daudzi telefoniem pieķērušies krietni par daudz.
Basketbols un fizisks darbs
Ko Jēkabs dara brīvajā laikā? – Spēlēju basketbolu, – atbild skolotājs. – Amerikā bērniem vadīju nodarbības basketbolā, esmu uzspēlējis basketbolu arī Madonā, bet šobrīd vairāk laika veltu fiziskam darbam. Strādāju mūsu kopienas fermā, slaucu govis. Palīdzu saimniecības darbos, ik vakaru mēžu kūti. To esmu pieņēmis kā foršu lietu, praktiski piedalos darbos, un tas savā ziņā ir pieturas punkts, enkurs, kas palīdz veidot dienas režīmu. Tas ir veselīgi, lai nokāptu no augstprātības un vairāk piesaistītos reālai dzīvei. To esmu izstāstījis arī saviem skolēniem. Jau pirmajā dienā viņiem bija uzdevums, kurā ir divas patiesības un viena aplamība. Kad teicu, ka slaucu govis, audzēkņi, protams, domāja, ka tā ir tā aplamība…
Svētku laiks ar ģimeni
Ziemassvētkus Jēkabs svinēja ģimenes lokā: – Atbrauca radi, arī draudzene no Honkongas. Bijām ekskursijā uz Rundāli, Krusta kalnu Lietuvā, pabijām Kuldīgā, Liepājā, Rīgā. Biju gids ekskursijai pa Latviju. Betānijai ļoti patīk mūsu zeme. Honkonga ir milzīga lielpilsēta. Grostonā viņa paslauca govis, safilmēja redzēto, viņas ģimene ar milzu entuziasmu skatījās, kā mēs mājās gatavojam sieru, biezpienu. Jauno gadu sagaidījām Rīgā, dīdžeju vadītā ballītē.
03.01.2024.