Madonas bērnu un jauniešu centra zēnu kora diriģents, Madonas Valsts ģimnāzijas jauktā kora diriģents, Cesvaines jauktā kora diriģents Oskars Jeske ik nedēļu mēro ceļu no dzīvesvietas Olainē, lai azartiski un, šķiet, neizsmeļami darbotos ar mūsu novada vairāku paaudžu kolektīviem.
– Kā koristiem (īpaši jau svētku laikā) mums klausītājiem jāiedod gaisma un prieks. Ārā ir tik daudz tumsas, cilvēkiem nereti ir problēmas ar darba iespējām, ir kādas sadzīviskas raizes, līdz ar to viņi paši kļūst skumji un drēgni. Klausītājs jāiedvesmo! Ja mēs kāpjam uz skatuves, pie tā ļoti piedomājam. Un gandarījums rodas tikai un vienīgi koncertos, kad tiekamies ar auditoriju, mēģinājumos tas reti iespējams, – atzīst kordiriģents Oskars Jeske. Ar saviem trim kolektīviem svētku laikā viņš uzstājās vairākos koncertos Madonā, Barkavā un Cesvainē.
Atdod tik mazo pirkstiņu…
– Garlaicīgi nav, – pasmaida diriģents. – Viss sākās ar domu par vienu amatierkori un vienu pēcpusdienu nedēļā. Šobrīd Madonas pusē tās ir divas pilnas dienas, savukārt svētku laikā te biju visu nedēļu. Sirdi šādā darbā, protams, jāprot sadalīt vienādās daļās, lai tiek visiem – gan pieaugušajiem, gan zēnu korim, gan jauniešiem. Un mūsu galvenā ideja, izvēloties dziesmu repertuāru, ir tā, ka vēlamies līdzcilvēkiem sniegt sirsnīgu kopā būšanas mirkli, uzburt svētku sajūtu.
Dziesmu svētki bija un būs
Gada lielākais notikums Latvijas kultūrtelpā noteikti bija XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kas šoreiz notika tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē. Uz tiem Oskars Jeske devās ar diviem mūsu novada koriem. Zēnu kora atdzimšana Madonā tika uzsākta šoruden.
– XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2025. gadā, un mūsu mērķis ir tikt uz šiem svētkiem, – apņēmību pauž diriģents. – Zēnu kora tradīcija Madonā ir bijusi, te strādājusi diriģente Aina Miezīte, Anita Melnupa, tagad šī tradīcija ir atjaunota. Joprojām aicinām puišus pievienoties! 9. janvārī pulksten 16.30 Madonas Valsts ģimnāzijas telpās sāksim strādāt. Madonas korī šobrīd ir 24 dziedoši zēni, skolotājam Artūram Grandānam ir sava brigāde Bērzaunes pamatskolā, ik pa laikam mēģināsim kopā. Esam iemācījušies dziedāt vienbalsīgi un divbalsīgi, noteikti piedalīsimies pavasara skatē. Jau esam saņēmuši dziesmas no 2025. gada Skolēnu dziesmu svētku repertuāra, koriem te ir jaunas dziesmas un arī dziesmas, kas netika izdziedātas iepriekšējos svētkos. Zēnu kora skaņu var atšķirt no tālienes. Zēni dzied diskantā, kas ir augstākā balss daudzbalsu skaņdarbā, tonis pirms balss lūzuma, bet līdz šim tonim ir jānokļūst. Tāpēc visiem uzsveru, ka dziedāt var iemācīties, vienīgi dziedot.
Vajadzīga neizmērojama pacietība
13. decembrī notika Madonas BJC zēnu kora pirmais koncerts.
– Šai mazajā iznācienā parādījām, ko esam paguvuši paveikt, – vēsta diriģents. – Gados jaunajiem dziedātājiem tas, kas pieaugušajiem šķiet pašsaprotami, prasa lielu treniņu un piepūli. Ir jāiemācās savlaicīgi atnākt, jāiemācās paņemt līdzi sevi, svētku drēbes un kurpes, jāiemācās uznākt, nostāties divās rindās, jāiemācās koncentrēties, dziedot nostāvēt bez kādas bakstīšanās, jāiemācās sekot diriģenta norādēm. Faktiski, tas ir ilgs, sistemātisks darbs. Un ziniet, koncerta laikā man visvairāk sirdi sasildīja fakts, ka divi mazo dziedātāju tēvi uz to bija atnākuši savu koru tērpos. Lūk, tas ir atbalsts, tieši tā ir pēctecība, pārmantojamība, par ko runājam un vēlamies nodot no paaudzes paaudzē. Lieliska pievienotā vērtība!
Darbā ar koriem Oskars Jeske redz piemēru Madonas mūzikas skolā, kur darbojas pūšamo instrumentu studija 2., 3. klases audzēkņiem, ir skolas pūtēju orķestris, ko vada Arturs Kloppe, un ir kultūras nama pūtēju orķestris Andreja Cepīša vadībā, kas ir viens no vislabākajiem kolektīviem Latvijā savā grupā.
Sistemātisks darbs kā atslēga panākumiem
– Visa pamatā ir sistēma, – norāda kordiriģents. – Mazie bērni skolas studijā iemācās salikt nošu pultis, partitūrā ieraudzīt, kas viņiem jāspēlē, iemācās iepūst laikā, kad diriģents to parāda, iemācās skaitīt taktis, kopā sākt un beigt utt. Tās ir elementāras lietas, bet ar tām nepiedzimst, tās visas ir jāapgūst. Tālāk jaunie mūziķi var iet uz orķestri, kur pamazām mācās koncertdzīvi. Līdzīgi ir koristiem. Ir nepieciešama sistēma. Man pašam ir visu paaudžu kori – zēni pirmajā līmenī iemācās dziedāt, noturēt balsi un dziedāt divbalsīgi, ir cerība, ka viņi turpinās dziedāt ģimnāzijas korī, un trešais līmenis ir studiju laiks vai darba dzīve, kad kā pieaugušie viņi izvēlas kori, kurā dziedāt, un tad viņiem jau ir laba sagatavotība, lieliska bāze.
Oskars Jeske uzsver, ka dziedāt var ikkatrs, nav tādi mītiskie lāči, kas uzkāpuši uz ausīm. – Manā pārliecībā šādi lāči neeksistē, viss ir fizioloģiski un praktiski paveicams. Dziedāšana, protams, saistīta ar dzirdi un balss saitēm, bet ar laiku dziedāt var iemācīties katrs. Tas ir līdzīgi kā sportā – ne uzreiz varēsi noskriet maratonu, vispirms būs vajadzīgs treniņš.
Un interesanti, ka balss saites cilvēkam atrodas pa vidu starp prātu un sirdi. Kāpēc? Dziedot ir jāpieslēdz gan smadzenes, gan sirds.
Jaunā gada uzdevumi
Jautāts, kādi uzdevumi viņa vadītajiem kolektīviem būs jaunajā gadā, Oskars Jeske atbild: – Dziedāt! Skolēnu koriem viens no uzdevumiem ir sagatavoties skatēm. Pieļauju, ka ģimnāzijas korim būs jādzied gan Madonā, gan jābrauc uz Vidzemes koru skati Cēsīs. Turklāt briest mūsu iecere par tālāku braucienu. Savukārt ar Cesvaines jaukto kori nākamgad ir ļoti lieli uzdevumi, jo nākamais gads paies kora jubilejas zīmē. Cesvaines jauktajam korim apritēs 65, un rudenī būs jubilejas koncerts. Primārais visu koru uzdevums noteikti ir dziedāt saviem līdzcilvēkiem.
Dzied "Dziedonī" un citur
Kad un kā diriģentam Oskaram Jeskem izdodas atpūsties?
– Ziemassvētkos šogad atpūtos. Biju mājās, – atklāj diriģents. – Aiz cieņas pret dziedātājiem koncertos ne 24., ne 25., ne 26. decembrī nepiedalāmies. Pie ģimenēm atbrauc radi – bērni, mazbērni, un raut viņus ārā no savējiem šai laikā nevajag. Mums ir gana daudz profesionāļu, kas darbojas populārās mūzikas jomā, un tas ir viņu iespēju un ražas laiks.
Kādus vēl pasākumus Oskars Jeske šajā gadā izceltu?
– Pēc Dziesmu svētkiem Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla ietvaros atskaņojām Žana Batista Lullī operu "Akīds un Galateja" franču valodā. Baroka dziedātāju uzdevums bija reproducēt to, kā tas notika 17. gadsimtā. Šo operu autors savulaik rakstīja Luijam XIV, pazīstamam ar iesauku "Saules karalis". Pēc medībām, kad karalis ar savu svītu ieradās Versaļas pilī, ar minimāliem dekoriem sveču gaismā tika atskaņota opera. Mums arī bija sveču gaisma, vēsturiskie instrumenti, franču baroka tērpi ar žabo, parūkām utt. Vēlāk desmit dienas kā mācību spēks piedalījos nometnē "Vītolēni" Gaujienā. 120 bērniem bijām četri kora skolotāji. Pasākums rezultējās ar Jāzepa Vītola 160. jubilejas svētkiem, kuros dziedāja arī Cesvaines jauktais koris.
29.12.2023.