Īpaši tā domāt vedina pēdējais “Madonas Novada Vēstnesis”, kurā uzskaitīti neskaitāmie pabalstu un atbalstu veidi, dažādas palīdzības. Dzīvo tik un priecājies!
Tas, protams, ir labi, jo ir cilvēki, kuriem tiešām palīdzība nepieciešama jebkurā pašvaldībā. Sociālajiem darbiniekiem tad nopietni arī jāizvērtē šī nepieciešamība – ne tikai formāli uzskaitīt tos eiro klienta kontā, bet arī noskaidrot, kāpēc viņš ir trūcīgs gadu desmitiem. Jau jauna paaudze izaugusi kā trūcīga un maznodrošināta!
Tā humānā palīdzība, ko pašvaldība piekopj jau no 90. gadiem, nevis nesusi labumu, bet radījusi vēl vairāk bezdarbnieku un nestrādātāju, jo, ja spēka pilnie vīrieši un sievietes var gadiem nestrādāt (jo palīdzība nāk no visām pusēm) un vēl saņemt palīdzības pakas, tāpat aiziet uz zupas virtuvi… Kas tad būs pensijas gados? Atkal pabalsti! Ar humāno palīdzību, ko novads saņēmis un savedis, Madonu varētu apjozt vairākās kārtās, un tomēr vēl būtu par maz. Kas pie mums notiek? Vai karš, zemestrīces, katastrofas, ja Sarkanais Krusts gadiem tik steidz piesaistīt un sniegt palīdzību – kā Ukrainā vai Gazas joslā!
Vai slikto ziņu Madonas novadā vispār nav? Kā Madonas novadā dzīvo tie, kuri atrodas starp bagātajiem (uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, pašvaldības amatpersonas utt.) un trūcīgajiem? Tiem tālu līdz bagātajiem, taču kādi eiro pietrūkst arī līdz nabadzības statusam, bet dzīves līmenis Madonas novadā ir stipri virs vidējā rādījuma republikā. Par cenām veikalos nerunāsim – ja kādam ir spēks un veselība un dienā vairākas reizes var apskriet visus Madonas pārtikas veikalus, tad kaut ko ar atlaidēm jau var noķert.
Lai vajadzības gadījumā nokļūtu bankā vai VID, vai ārstniecisko pakalpojumu procedūrās, jātiek līdz citiem novadiem vai Rīgai – kā nu kurš var un spēj, bet visur rindas, ceļa izdevumi un dārgas konsultācijas.
Savukārt pamata pakalpojumiem, kas nepieciešami elementārai izdzīvošanai – siltums, ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumi, māju apsaimniekošana un administrēšana, ko sniedz pašvaldības uzņēmumi – kapitālsabiedrības -, ar katru dienu, pat neko nepaziņojot, tiek palielinātas un palielinātas cenas. Nekad un nekur nav sajusts, ka pašvaldības dome un deputāti par to diskutētu vai konsultētos ar iedzīvotājiem. Tieši "Madonas Novada Vēstnesis" būtu īstā vieta, kur par to varētu diskutēt.
Te būtu vietā arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes, ko domes deputāti nu nekādi nevēlas veidot, jo var uzrasties kāds zinošāks un gudrāks kā pašvaldības darboņi.
Paaugstināti vairākas reizes
Sāksim ar SIA "Madonas siltums" tarifiem. No pagājušā gada tie paaugstināti vairākas reizes – kurš tos apsprieda vai izsekoja? Līdz 2022. gada 1. martam – 50,68 EUR/MWh, ar 01.03.2022. -53,23 EUR/MWh, ar 01.05.2022. – 53,63 EUR/MWh, ar 01.10.2022. – 81,13 EUR/MWh, ar 01.01.2023. – 104,58 EUR/MWh – visi bez PVN. Tika ņemti vairāki kredīti kurināmajam un arī citām izmaksām. Vai kāds no domes finansistiem ir pasekojis, kā tie veidojušies? Ar 01.01.2023. pieņemtais tarifs 104,58 EUR/MWh tika uzturēts līdz pat 01.10.2023. Kaut gan daudzos novados, kur tarifi bija pat mazāki, tie tika samazināti jau pavasarī – vēl apkures sezonā. Uz Madonas iedzīvotāju jautājumiem, kāpēc tarifs netiek samazināts Madonā, domes amatpersonas tikai "raustīja plecus".
Beidzot ar šī gada 1. oktobri uzņēmums pats noteicis tarifu 74,74 EUR/MWh, bet jau paziņoja, ka iesniedzis pilna apjoma tarifa aprēķinu Regulatoram – ap 89 EUR/MWh, cerot to pielietot jau ar šī gada 1. novembri. Uz jautājumu uzņēmuma vadībai, kāpēc atkal paredzēts tik augsts tarifs, – atbilde – jāuzrāda visi faktiskie izdevumi. Tātad arī tie, kas radušies, pārņemot Ērgļu novadu (ap 140 000 eiro par iekārtām, piecu katlu māju un visas "nolaistās" infrastruktūras uzturēšana, kredīts u. c.), kā arī pārņemot siltumsaimniecību Lubānas novadā u. c.
Kāpēc gan Madonas pilsētai un pagastiem jāapmaksā bijušo novadu nesakārtotās infrastruktūras, jo, apvienojot novadus, droši vien tika doti arī "burkāni". Lai pašvaldības dome tad arī domā, nevis uzliek to uz iedzīvotāju pleciem, kuri visi drīz būs trūcīgi, ja tā turpināsies.
Par SIA "Madonas ūdens"
SIA "Madonas ūdens" ir viens no "lepnāk" uzturētajiem pašvaldības uzņēmumiem. Viss sakārtots – programmas, saules paneļi, automašīnas, darbinieki nodrošināti, lielā priekšniecība daudzus gadus strādā arī citu pašvaldību uzņēmumos – kur vēl labākus apstākļus, lai uzņēmums domātu par sniegtā pakalpojuma pieejamību apmierinātiem iedzīvotājiem. Bet, nē! Uzņēmumam ir nepārvarama kāre pēc iedzīvotāju maciņos esošā, līdz ar to tiek izmantota jebkura iespēja tos patukšot.
Vismaz 40 gadus, kopš uzņēmums darbojas, visiem šī pakalpojuma ņēmējiem Madonā ir noslēgti individuālie līgumi un saņemti rēķini pa tiešo, bez kādiem starpniekiem, t. i., bijām tiešie saņēmēji un maksātāji, un tas viss tika iekļauts jau pirmajos noteiktajos tarifos. Republikā, sevišķi lielajās pilsētās, bija arī cita kārtība – no ūdens pakalpojumu sniedzējiem tika izrakstīts viens rēķins konkrētas mājas apsaimniekotājam, un tas apmaksāja šo kopējo rēķinu, bet ūdens izlietojumu sadalīja lietotājiem un no viņiem saņēma apmaksu par konkrētā dzīvoklī izlietoto. Kā mūsu valstī pieņemts, cilvēks, redzot naudu, kļūst bezspēcīgs tai pretoties – daudzi māju apsaimniekotāji, saņemot samaksu no dzīvokļu īpašniekiem gan par ūdeni, gan siltumu, to nepārskaitīja pakalpojumu sniedzējiem, bet paturēja sev. Tāpēc gadiem Rīgā un citur mājām nepieslēdza apkuri, ūdeni u. c., jo cilvēku maksātā nauda nenonāca pie pakalpojumu sniedzējiem, bet pie starpniekiem – māju apsaimniekotājiem. Beidzot valdība nāca pie slēdziena un izdeva MK noteikumus, ka šiem iedzīvotājiem ir tiesības slēgt pašiem līgumus un saņemt atsevišķus rēķinus, to nosaucot par tiešajiem maksājumiem (kādi mums bija un ir kopš seniem laikiem), par ko dažās pilsētās tiek prasīta samaksa EUR 0,35-0,50, jo palielinājies darbu apjoms, izrakstot viena rēķina vietā daudzus.
SIA "Madonas ūdens" vadība, ignorējot visus šos apstākļus, vienpersoniski, nesaskaņojot ar līgumu slēdzējiem un ignorējot iedzīvotāju iebildes, jau ar 2021. gada 1. novembri noteikusi papildu maksu 1,20 EUR, bet vēlāk 0,80 EUR, to rēķinos iekļaujot kā samaksu par tiešajiem maksājumiem. Nekāda Madonas domes rīcība nesekoja! Jo viss formāli esot pareizi.
Saņemot kārtējos ūdens un kanalizācijas rēķinus, spēj tik brīnīties, kā ik pēc laiciņa jau atspoguļots cits tarifa cipars – kurš spējīgs tam izsekot, kur nu kaut ko pārbaudīt! Piemēram, 2022. gads: janvāris – ūdens 1,18 EUR/m3, kanalizācija 1,48 EUR/m3; jūnijs – attiecīgi 1,25 EUR/m3 un 1,62 EUR/m3; novembris – 1,45 EUR/m3 un 2,08 EUR/m3; 2023. gads: marts – attiecīgi 1,22 EUR/m3 un 1,56 EUR/m3; maijs 1,27 EUR/m3 un 1,67 EUR/m3, bet ar nākamā gada februāri, ja Regulators apstiprinās, paredzēts attiecīgi – ūdens 1,68 EUR/m3, bet kanalizācija 2,65 EUR/m3. Apetīte aug un vairojas, un, kā lai parasts nespeciālists to visu aptver? Cerams, ka pašvaldības domē tomēr ir tāds speciālists, kurš varētu spēt izprast SIA "Madonas ūdens" augsto speciālistu aprēķinus.
Jājautā, kas Madonā noticis – uzsprāgušas ūdens attīrīšanas iekārtas, kanalizācija, un ūdens plūst dienām un naktīm pa ielām, radot "nepaceļamus" zaudējumus? Palielinājies apjoms? Bet tas ir labi, jo vairāk klientu, jo pakalpojumi lētāki. Kāds pamatojums palielināt šādi tarifus – ūdenim par 32,28 % un kanalizācijai par 58,68 %? Vai varbūt arī "Madonas ūdens" vadība, lai varētu turpināt darbības vairākos nu jau bijušajos novados, iztop Madonas pašvaldībai un piekrīt visu izdarīt uz Madonas pilsētas iedzīvotāju rēķina, nosakot vienotu tarifu visai "Madonas ūdens" apkalpes teritorijai?
Ja Madonas novada pašvaldības vadība liek saviem uzņēmumiem sakārtot to pārņemtās nolaistās komunālās saimniecības bijušajos novados, lai risina jautājumus savādāk, nevis uz iedzīvotāju rēķina – lai pārkārto līdzekļus tā, lai pietiek visam, bet nevis tikai tam, lai prezentētos citu acīs uz ārieni.
No iedzīvotāju maciņiem tiek ņemti ne tikai noteiktie tarifi, jo kādam šķiet, ka Madonā dzīvo vieni no bagātākajiem cilvēkiem – viss mums ir paaugstināts ne tikai veikalos, bet arī jebkurš pakalpojums. Pat saņemot pastkastītē rēķinu papīra formātā, jāmaksā "salta" nauda – par ūdeni 1,78 EUR, par siltumu 1,45 EUR, bet SIA "Madonas namsaimnieks" pat noteicis 2,15 EUR. Vai nav patīkami dzīvot vienam vecam, varbūt arī slimam cilvēkam, kuram nav datora, e-pasta, datora lietošanas prasmju un zināšanu, bet viņš vēl nav maznodrošināts?
Kur tad vēl ūdens nesakritības koeficienti – kolosālas summas gadiem. Arī no attāluma nolasāmie viedie skaitītāji nepalīdz iedzīvotājiem, jo, lūk, tagad gandrīz visās mājās "sulo" klozetpodi tā, ka viedie skaitītāji to dzīvokļos neuzrāda, bet SIA "Madonas ūdens" skaitītājs gan uzrāda. Ja agrāk ūdens nesakritību norakstīja uz ūdens zagšanu, skaitītāju atregulēšanu, magnētiem u. c., tad tagad viedie dārgie skaitītāji neuzskaita neko tādu un starpību atkal maksā iedzīvotāji, jo ejošais "jājamzirdziņš" ir – visiem "sulo" klozetpodi. Kur tad paliek lielā aģitācija par viedajiem skaitītājiem? Un nesakritības ar katru mēnesi ir lielākas, bet lielais skaitītājs joprojām ir pareizs. Varbūt vaina būtu jāmeklē pakalpojumu sniedzējā? Ja 24 dzīvokļu mājā, kur lieto tikai auksto ūdeni, pēdējā gadā iztrūkst mēnesī pat 5,63 m3, 6,64 m3, 8,5 m3 utt. ar viedajiem skaitītājiem, tad kas notiek? Nepārtraukta pieaugoša podu "sulošanās", ko skaitītāji neuzskaita?
Lielu izbrīnu rada fakts, ka par siltā ūdens skaitītāja rādījumiem, ko es pati personīgi ievadu SIA "Madonas ūdens" mājas lapā reģistrētajiem klientiem pieejamajā profilā (COMAX sistēma), kur parādās iepriekšējie rādījumi, izlietojums, citi dati, SIA "Madonas ūdens" par to paziņošanu no SIA "Madonas siltums" iekasē 0,25 EUR par katra skaitītāja rādījumu, tā mēnesī iekasējot ap 700-800 eiro. Kur "Madonas siltums" lai rod šo summu? Padomāsim kopā!
Jā! Laba dzīvošana mūsu novadā – bagātie tos "sīkumus" nejūt, nabagiem un nestrādātājiem apmaksā pašvaldība, bet tie, kas ir pa vidu, lai domā paši, kā uzturēt pašvaldības uzņēmumus.
Pēc biedrības lūguma
Pēc Madonas pilsētas Iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības lūguma SIA "Madonas ūdens" neadekvātais tarifu paaugstinājums tika izskatīts Madonas novada pašvaldības domes sēdē 30. novembrī kā informatīvais jautājums, kur uzņēmuma vadītājs G. Dambenieks prezentēja aprēķinus, ko izprast var tikai finanšu speciālisti. Taču arī parasts cilvēks spēj saskatīt, ka vairāk nekā 50 % no tarifa sastāda darba algas; lielu procentu aizņem autotransporta izmaksas – nav jau nekāds brīnums, ja visiem līzingā ņemtās luksus mašīnas, ko, kā stāsta, turpat vai ik pēc trim gadiem nomaina, lai vienmēr būtu "šikas". Arī darba algas jau pašreiz nav mazas, vidējā alga uzņēmumā ir ap 1300 eiro mēnesī, bet ieplānots arī pieaugums 35 -40 % apmērā. Ūdens zudumi paredzēti 15 %, bet ārējās kanalizācijas apjoms 2022. gadā bija 379 050 m3, nez vai pie mums tik daudz pat lietus ir nolijis – tātad mēs arī to apmaksājam?
Neraugoties uz lepno dzīvošanu, 2021. gadā uzņēmuma zaudējumi – 83 475 EUR, 2022. gadā 128 148 EUR, bet 2023. gada 9 mēnešos – 54 351 EUR. Kā atzīmēts gada pārskata paskaidrojumā – zaudējumi sakarā ar darba apjoma palielināšanos un karu Ukrainā u. c.
Lai nebūtu tādu zaudējumu, varbūt vajadzētu izveidot atbalsta punktu ar darbiniekiem un transportu gan Lubānā, gan Ērgļos u. c., lai nebūtu jādzenā transports un cilvēki no Madonas, jo tukša vieta taču tur nebija, kā arī "Madonas ūdens" varētu sniegt santehniķa pakalpojumus iedzīvotājiem, nevis pakalpojums būtu jāmeklē privāti, jo uzņēmuma speciālisti saformējušies kā individuālā darba veicēji un pelna privāti.
No pašvaldības domes deputātu puses gan neizskanēja nekādi priekšlikumi tarifu pazemināšanai, vien daži deputāti pauda izbrīnu gan par iecerēto lielo algu paaugstinājumu, gan to, kāpēc G. Dambenieks uzrāda tos novadus, kur tarifi līdzinās mūsu novadam, bet nemin lielu virkni blakus novadu, kur tarifi ir pat divtik mazāki. Varbūt kāds deputāts vēl būtu ko bildis, bet tad notika kas nedzirdēts un neredzēts. No kāda ierindas deputāta – domes struktūrvienības vadītāja puses, kur tūkstošiem pašvaldības naudas plūst gadiem, skanēja bargs paziņojums. Citēju: "Nav nopietni vispār šādas runas teikt vismaz tiem, kas sēž pie šī galda". Un tad sekoja virkne slavinājumu G. Dambenieka kungam un viņa uzņēmumam. Jāsecina, ka Madonas domē ir vēl trakāk kā A. Ceļapīteram Saeimā, kur arī nedrīkst savu viedokli paust.
Sliktās ziņas, kā runā iedzīvotāji, nedrīkstot atspoguļot ne tikai "Madonas Novada Vēstnesī", bet tās, izrādās, nedrīkst izskanēt pat domes sēdēs. Fantastiski!
Jā! Tagad nu beidzot arī man tapa skaidrs, ka pašvaldības dome nav tā vieta, kur varētu cerēt uz samērīgumu iedzīvotājiem no pašvaldības uzņēmuma puses. Tapa skaidra arī gaisotne un uzvedība Madonas pašvaldības deputātu vidū. Tāpat kā dome grib labi dzīvot, tā ļauj arī saviem uzņēmumiem dzīvot.
Nepiekritīsim šādiem siltuma, ūdens, kanalizācijas tarifu paaugstinājumiem uz Madonas pilsētas iedzīvotāju rēķina! Pieprasīsim jaunu tarifu izstrādi vairākām novada zonām, nevis vienu visam novadam! "Bērzaunes komunālais uzņēmums" arī pašreiz spēj menedžēt četrus ūdens un kanalizācijas tarifus, un tā nav nekāda iedzīvotāju šķirošana, bet dzīves realitāte, tātad arī "Madonas ūdenim" un "Madonas siltumam" ar saviem spējīgajiem un labi atalgotajiem speciālistiem jāspēj menedžēt trīs vai vairākus tarifus uzņēmuma apkalpes zonā. Arī Cesvaines novadā ir savi tarifi.
Ja Madonas novada pašvaldība, kura uzskata, ka ir labākā no novadiem, kur ģimenēm ir prieks dzīvot, nerisinās šos jautājumus par labu iedzīvotājiem, bet risinās pievienoto novadu nesakārtotās infrastruktūras sakārtošanu uz Madonas pilsētas iedzīvotāju rēķina – protestēsim! Vāksim parakstus! Adresēsim tos tiesībsargam, patērētāju tiesību aizsardzības birojam, Regulatoram, pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministram. Izmantosim savas tiesības! Pietiekami esam klusējuši un cerējuši!
12.12.2023.