Izglītība ir bijusi īpaši nozīmīga visos laikos, sākot ar pirmsskolu, kad bērni tiek ievadīti mācību procesā, radot interesi par mācīšanos un zinībām, līdz pat augstskolas izvēlei, kas ne vienmēr ir bijusi viegla.
LĪGA VESTFĀLE jau kopš bērnības vēlējās kļūt par skolotāju, šobrīd ir ceļā uz mērķa piepildīšanu, apgūstot pirmsskolas pedagoga profesiju Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē Jēkabpils filiālē.
Novembra sākumā Līga bija viena no 137 studentiem, kas par centību un labiem sasniegumiem mācībās saņēma stipendiju 2023./2024. akadēmiskajā mācību gadā.
– Vispirms, iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi. Ko par sevi vēlētos pastāstīt cilvēkiem?
– Dzīvoju lauku viensētā Sausnējas pagastā. Savulaik turpat Sausnējā pabeidzu Jāņa Zālīša Sausnējas pamatskolu. Pēc tam skolas gaitas tālāk veda uz Pļaviņu novada ģimnāziju (tagad vidusskola). Esmu divu bērnu mamma un šobrīd esmu uzsākusi studijas Latvijas Universitātes Jēkabpils filiālē studiju programmā pirmsskolas skolotājs.
– Ko jums nozīmē dzimtā vieta un kādus nozīmīgus notikumus šeit esat piedzīvojusi?
– Man dzimtais ciemats ir manas mājas, vieta, kur uzaugu, izveidoju savas vērtības, mīlestību pret ģimeni. Šeit es nodibināju savu ģimeni. Šeit es ieguvu pamatu savām zināšanām. Es pat teiktu, ka esmu ne tikai Latvijas patriote, bet noteikti savas vietas patriote! Es cenšos atbalstīt savējos un piedalos dažādos pasākumos, sporta spēlēs. Es lepojos ar vietu, no kurienes nāku. Visvairāk man paliks atmiņā tie dažādie koncerti un pasākumi, it īpaši Ziemassvētku koncerti skolā, kur ieradās teju visi pagasta iedzīvotāji, un cik ļoti viņiem patika mūsu uzstāšanās.
– Kā izvēlējāties pedagoģiju un tieši pirmsskolas skolotāja profesiju? Kurā kursā mācaties?
– Es jau būdama maza vēlējos kļūt par skolotāju. Pusaudzes gados veiksmīgi pieskatīju radinieku bērnus un pratu atrast kopīgu valodu pat ar viskaprīzāko bērnu.
Tā kā man ir divi bērni, sāku arvien vairāk interesēties par pedagoģiju. Vēlējos noskaidrot, kā veicināt bērniem vēlmi mācīties, kā labāk viņiem iemācīt lietas un tos dažādos veidus, kā mācīt. Un lūk, arī visas mīļākās atmiņas man saistās ar skolu un bērniem.
– Kā Jūs vērtējat studijas?
– Studijas neklātienē ir iespēja ģimenes cilvēkiem iegūt augstāko izglītību dažādos apstākļos.
Studēt ir interesanti, it īpaši, ja ir atbalstoša, atsaucīga studiju kuratore. Studijas ir interesants piedzīvojums, kurā nākas saskarties ar visu: gan ikdienišķām ķibelēm, gan tehnoloģiju nevēlēšanos "sadarboties'', gan jautrību lekcijās un, protams, nopietnu pieeju studijām. Reizēm tas ir nogurdinoši, bet, kad tiek pakārtots laiks un prioritātes atbilstoši vajadzībām, tad ar visu var veiksmīgi tikt galā, un paliek laiks arī atpūtai, un galu galā nes arī gandarījumu par paveikto.
– Vai ir sanācis padomāt par tālākiem nākotnes plāniem, sapņiem un mērķiem?
– Šobrīd mans tuvākais mērķis ir pabeigt iesāktās studijas. Pēc tam man ir vēlēšanās turpināt studēt par sākumskolas skolotāju, un pamazām celt savu zināšanu līmeni atbilstoši mūsdienu prasībām.
– Diemžēl pēdējo gadu tendence liecina, arvien biežāk tiek slēgtas lauku skolas. Kā, jūsuprāt, tas ietekmē šīs vietas nākotni?
– Es tomēr uz to skatos skeptiski – no vienas puses jā, bērniem ir vajadzīga lielāka socializēšanās, lielākas klases un pilsētās ir lielākas iespējas gan interešu izglītībā, gan skolās pieejamo tehnoloģiju jautājumos, bet, manuprāt, nešķiet adekvāti, ka bērnam ceļā no un līdz mācību iestādei būtu jāpavada līdz pat divām stundām, it īpaši jaunāko klašu skolēniem, sarūk laiks, ko var veltīt interešu izglītībai, mājasdarbu pildīšana var kļūt apgrūtināta un veltīt tai mazāk laika, jo bērniem ir arī citas intereses. Pati izjutu uz savas ādas, ka no rītiem bija agri jāceļas, lai tiktu uz vidusskolu, kura ir 30 minūšu attālumā, un vienmēr viss savs laiks bija jāpakārto kādam sabiedriskajam transportam. Līdz ar to, ārpusstundu aktivitātēs simtprocentīgi nevarēju piedalīties. Un, manuprāt, internāta nodibināšana arī nav tas labākais. Tāpēc esmu pret lauku skolu slēgšanu, jo tas veicina lauku reģionu dzīves līmeņa pazemināšanos. Tas būtiski ietekmē cilvēku vēlmi nedzīvot laukos, jo lauku ģimenēm ir svarīga nākotnes attīstības veicināšana. Ģimenes vēlas ērtu izglītības apmeklēšanas iespēju, kā arī jaunās paaudzes izglītības pilnvērtīgu iespēju, kura zudīs, ja likvidēs lauku skolas.
– Dzīvojat Sausnējā, vai pašai nav bijusi vēlme pārcelties uz pilsētu?
– Man patīk ik pa laikam aizbraukt uz pilsētu, bet dzīvot tur nevēlos, tā steidzīgā dzīve, kņada un troksnis ļoti nogurdina. Man tomēr tuvāk sirdij ir lauku miers, svaigais gaiss un sev piederošā brīvības sajūta (plašums). Pilsētā ir vairāk iespēju, bet sakārtojot transporta jautājumus, to var lieliski atrisināt.
Sausnējā joprojām dzīvo aktīvi cilvēki, kuri tic sava pagasta nākotnei un tic, ka dzīves apstākļi uzlabosies vai mainīsies. Pagastā notiek dažādas aktivitātes un pasākumi.
– Kā norit jūsu ikdiena?
– Šobrīd mana ikdiena lielākoties tiek veltīta saviem bērniem, rūpējoties par viņiem. Tāpat vēl ir ikdienas mājas solis ar eksperimentiem virtuvē, lai iepriecinātu ģimeni. Papildus ir mājasdarbi, kas jāpilda no lekcijas uz lekciju. Protams, neizpaliek arī laiks sev, lai nedaudz atslēgtos no ikdienas rutīnas.
– Pastāstiet par "Ceļamaizes" Pētera Alunāna ģimenes stipendiju – kā to var iegūt, ko tā sniedz?
– Mecenātu stipendijas var iegūt visi tie, kuri mācās Latvijas Universitātē, kuri ir centīgi, spējīgi mācībās un aktīvi sabiedriskajā dzīvē. Vēl viens nosacījums ir vidējā atzīme mācību priekšmetos – tai jābūt lielākai par 7,5 ballēm. Lai pieteiktos stipendijai, ir jāiesniedz elektroniska veidlapa, kurā ir sniegtas ziņas par sekmēm, motivācijas vēstule un CV.
Stipendijas iegūšana sniedz lielāku iespēju nodoties mācībām, atvieglo studiju maksas segšanu un dod lielāku motivāciju mācīties.
Kļūstot par LU fonda stipendiātu, akadēmiskā gada laikā ir jāveic 40 stundu brīvprātīgais darbs.
Protams, vēl ir arī citas stipendijas. Par tām noteikti var interesēties izvēlētajā izglītības iestādē.
Latvijas Universitātes fonds jau kopš 2004. gada nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem investēt Latvijas nākotnē, atbalstot gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus, pētniekus un viņu vadītos projektus un pētījumus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošināt universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
– Kādi, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi būt pedagogam?
– Manuprāt, viens no pedagoga izaicinājumiem ir gatavošanās stundām, jo mūsdienu bērni ir pavisam savādāki nekā agrāk. Tehnoloģijas, kas ir ienākušas mūsu ikdienā tik ļoti spēcīgi, ir daudz interesantākas par grāmatām un darba lapām, tāpēc jāprot sabalansēt un veidot interesi par taustāmiem materiāliem, nevis ekrānu vizualizācijām.
Vēl viens izaicinājums ir profesionāli neizdegt no pārslodzes, veicot šo darbu. Pedagogam paliek ļoti maz laika sev un savai privātajai dzīvei, tāpēc izaicinājums būs arī prasme sakārtot laiku visam.
– Varbūt ir kādi ceļa vārdi jauniešiem, kuri jau rudenī gatavojas studēt, kuri vēl nav izvēlējušies skolu?
– Mani vienīgie ceļa vārdi jauniešiem ir, uzsākot studijas, sekot savai sirdij, savam aicinājumam un saviem sapņiem. Tie nepievils, ja tiem sekos. Un noteikti nebaidīties un būt pašpārliecinātiem.
– Kā gūstat, atjaunojat enerģiju? Kā ar vaļaspriekiem?
– Es relaksējos, noskatoties kādu interesantu filmu, pasmejos par savu bērnu palaidnībām, apmeklēju pasākumus un dodos pastaigās. Viens no vaļaspriekiem ir skatīties latviešu filmas un nodarboties ar rokdarbiem, piemēram, ar izšūšanu uz papīra.
08.12.2023.