Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Mailīšu ģimenes veidota izstāde

INESE ELSIŅA

Autors • 30.11.2023.

Burtu lielums

Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē atvērta izstāde “Mailīšu ģimenes domu zīmes”, kas vienlaikus ir mākslinieka, mūsu novadnieka Ivara Mailīša vizualizēts stāsts par ģimenes sadarbību, veidojot mākslas projektus.

Ģimenes profesionālajā darbībā ir radīti darbi, kuri redzami Latvijā un pasaulē, šajos darbos savienojas laikmetīgā māksla, scenogrāfija, dizains un arhitektūra.
Kā atzīst autors, radošā ģimenē ir sarežģīti novilkt stingras robežas starp visu ierosmēm, idejām, jo bieži vien darbi tiek radīti kā kopdarbi, kuros katrs iegulda savu īpašo kompetenci. Bieži vien tie ir liela apjoma darbi, kuri izstrādāti un realizēti vairāku gadu, vairāku gadu desmitu laika posmā.
Izstādē aplūkojami darbi, kuru pirmsākumi meklējami astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Mailīšu ģimene veidoja performances un instalācijas, kur sava loma it visā bija arī Mailīšiem – junioriem. Tēmu raksturu te izteica jau darbu nosaukumi: "Noncomformist Art from the Soviet Union", "Mausoleum of the Soviet Empire" (EXPO' 92), "Riga – Lettische Avantgarde", "Robežu pārkāpēji" u.c.
Deviņdesmitajos gados Ivars Mailītis kā galvenais mākslinieks sāka darbu Dziesmusvētku organizatoru komandā. Šajā statusā bija nepieciešamas gan mākslas, gan mūzikas prasmes, kuras tika iegūtas jau Mākslas akadēmijā, izveidojot studentu kamerkori "Senais kalns". Kora radošajās izpausmēs izauga Mailīšu ģimenes intereses un ierosme darboties Dziesmusvētku kustībā. Dziesmusvētku vizuālās kultūras radīšana ir daudzu prasmju apvienojums, un šajā jaunrades procesā veiksmīgi iesaistījās mākslas un arhitektūras studenti Austris un Matīss Mailīši. Tika izstrādātas idejas, koncepcijas un lielformāta scenogrāfijas projekti, kas attīstījās, piedaloties jaunajiem arhitektiem, un realizējās gan Dziesmusvētkos, gan plašākā procesā, kuram Mailīšu ģimene deva nosaukumu "Dziesmusvētku telpa". Šajā telpā izauga arī "Sidraba birzs dziesmu kalnā".
Rekonstruētās Mežaparka Lielās estrādes jeb "Sidraba birzs" arhitektoniskās un mākslinieciskās koncepcijas pamatā ir simboli: kalns, koks, birzs un lapotne. Tie veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, asociatīvi saistot to ar tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību. Estrādes arhitektoniskais veidols tuvināts dabiskajai videi. Būves forma kopumā atgādina šūpuli – dziesmu šūpulis ir tautas gara spēka avots.
"Sidraba birzs" Latvijā un pasaulē ieguvusi spilgtu novērtējumu, Latvijas arhitektūras gada balvu. Žurnāls "Latvijas arhitektūra" un arhitekts Jānis Dripe to nodēvēja par "Nācijas koda telpisko interpretāciju".

01.12.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px