Kārtējā Madonas novada pašvaldības vadības un speciālistu tikšanās Lazdonas pagastā bija kupli apmeklēta — pārvaldes zāle bija iedzīvotāju piepildīta.
Uz tikšanos ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, domes priekšsēdētāja vietnieku Zigfrīdu Goru un domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Šķēlu, Madonas pilsētas pārvaldnieku un Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāja p. i. Gunti Ķeveri, pašvaldības speciālistiem bija ieradušies ap 40 cilvēku. Arī saruna ilga vairākas stundas – tikšanās noritēja no pulksten 18 līdz 21.
– Kopumā izraisījās laba diskusija, iedzīvotāji izteica konkrētus priekšlikumus, bet dažos jautājumos viedokļi atšķīrās, it īpaši attiecībā uz mazdārziņiem. Tā bija tēma, par kuru noritēja garāka saruna, un kura iedzīvotājiem, spriežot pēc uzdotajiem jautājumiem, ir ļoti aktuāla, – laikrakstam atzina Guntis Ķeveris.
Viņš uzsvēra, ka liela daļa zemi mazdārziņiem izmanto bez nomas līgumiem un saskaņojuma ar pašvaldību. Turklāt tur zeme pieder ne tikai pašvaldībai, bet 12 m joslā – arī „Latvijas Valsts ceļiem"", kas pašvaldībai jau daudzus gadus pārmetot bezdarbību, jo mazdārziņu teritorijā ir izveidojies ļoti nepievilcīgs skats.
Arī tikšanās laikā par to tika runāts. Gados jaunāki cilvēki jautāja, cik ilgi vēl nevarēs vērt logus vaļā. Pie tam ne tikai nepievilcīgās ainavas dēļ, kas aiz tā paveras, bet arī smakas dēļ, jo tur mētājas vannas ar mazdārziņiem domāto mēslojumu, tiek veidotas kompostu kaudzes utt.
Jāņem vērā, ka pa vidu mazdārziņiem iet ūdensvads un kanalizācijas cauruļvads, kas tur tika izbūvēti, īstenojot ES projektu. Līgums par šīs zemes nomu ir jau noslēgts ar „Madonas ūdeni", bet divus nomas līgums juridiski nav iespējams slēgt, līdz ar to mazdārziņiem jāmeklē cits risinājums, kur tos varētu veidot un apstrādāt. Savukārt šī teritorija tiks veidota par rekreācijas zonu ar lielu rotaļu laukumu un dobēm maziem stādījumiem. Projekts tiek jau izstrādāts, un iedzīvotāji tikšanās laikā ar plānotajām izmaiņām tika iepazīstināti.
Saruna ievirzījās arī par kultūras dzīvi, kultūras pasākumiem, lai gan šobrīd tiem ir dota zaļā gaisma, bet iedzīvotāji pauda vēlmi, lai tie tiktu organizēti biežāk un būtu vērienīgāki.
– Katram cilvēkam, protams, ir sava lieta, par ko viņš iestājas, kas viņam ir aktuāla un kura sāp. Taču ir jāsaprot, ka Lazdona atrodas 4 km attālumā no Madonas, līdz ar to lieli grandiozi pasākumi, visticamāk, Lazdonā netiks rīkoti, jo iedzīvotāju skaits, kas tos apmeklē, nenosegs ar to norisi saistītos izdevumus. Taču pasākumi Lazdonā notiek, kā, piemēram, pensionāru balle vai skolas salidojums, kuru apmeklēja daudz cilvēku. Pasākumi tiks organizēti arī turpmāk, tai skaitā, Jaungada balle šogad, – atzīmēja Guntis Ķeveris.
Tika apspriests jautājums arī par centralizēto siltumapgādi. Šajā pusgadā, kopš veic Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus, viņš ir izpētījis, ka katrai mājai ir sava lokāla kurtuve ar veciem apkures katliem un lielu daļu pagalmu aizņem piekrautās malku grēdas. Arī paši iedzīvotāji šajā ziņā vēloties pārmaiņas.
Šis jautājums gan ir vēl jāpēta, jārunā ar SIA „Madonas siltums"", vai tas vispār ir iespējams, un kāda ir perspektīva.
– Taču, ja jau Dzelzavas un Aizpurves katlu mājas, izbūvējot jaunu siltumtrases posmu, varēja savienot, kāpēc gan nevarētu tā rīkoties arī attiecībā uz Lazdonu. Turklāt Lazdonu no Madonas šķir pat mazāks attālums. Otrs variants – jābūvē sava ar granulām apkurināmā katlumāja. Pagaidām tas viss ir ieceru līmenī, jo vispirms ir jāveic aprēķini, cik tas viss izmaksās, un kuram no variantiem būs lielāks atbalsts. Taču šāda iedzīvotāju iniciatīva, interesējoties un uzdodot jautājumus par iespējām sakārtot siltumapgādi, ir iepriecinoša, – atzina Guntis Ķeveris.
Viens no šāgada atslēgas vārdiem, kas raksturo Lazdonas pagastu, diemžēl ir slēgšana – no 1. septembra skolas zvans vairs neskan Lazdonas pamatskolā, un arī bērnudārzs ir slēgts. Ar 1. decembri darbu izbeigs Lazdonas pasts. Iedzīvotāji turpmāk „Latvijas Pasta" pakalpojumus saņems savā dzīvesvietā pēc pieprasījuma vai arī netālajā Madonas 1. pasta nodaļā.
Arī par to, kā tiek izmantotas slēgto iestāžu telpas, tika pārrunāts tikšanās laikā. Uz bijušo Lazdonas pamatskolu ir pārcēlusies Madonas novada pašvaldības policija. Tā jau gandrīz pilnībā aizņem visu 1. stāvu un divus kabinetus otrajā stāvā.
– Patlaban Madonas novada pašvaldības policijā strādā 7 darbinieki, bet, ja paskatās, kas tai jādara, jau tagad ir skaidrs, ka ar šādu darbinieku skaitu nepietiks. Ir doma vienoties arī ar Varakļānu novada pašvaldību, lai Madonas novada pašvaldības policija apkalpotu arī Varakļānu novadu. Tādā gadījumā kādi 20-25 darbinieki būs vajadzīgi. Katrā ziņā ar laiku visa skolas ēka tiks apdzīvota un telpas izmantotas vienīgi policijas vajadzībām. Mēs taču esam teritoriāli trešais lielākais novads Latvijā. Lai apkalpotu visu tā teritoriju, nepieciešams arī attiecīgs pašvaldības policijas darbinieku skaits, – atzīmēja Guntis Ķeveris.
Šobrīd arī bērnudārza telpas ar visu aprīkojumu tiek saglabātas un netiek piedāvātas nomai, lai nepieciešamības gadījumā varētu atvērt bērnudārzu grupas bērniem ar īpašām vajadzībām.
– Katrā ziņā es neatmetu šādu domu, bet, protams, tas neietilpst manā kompetencē to izlemt – tas ir Madonas novada pašvaldības un izglītības nozares vadības, domes deputātu ziņā, bet es vismaz pagaidām nevienam neesmu atdevis bijušo bērnudārza grupiņu zīmogus, viss tur ir saglabāts, līdz ar to jebkurā brīdī šajās divās telpās var nākt pedagogi ar bērniem un sākt strādāt, – uzsvēra Guntis Ķeveris.
Savukārt pārējās telpas dažādām aktivitātēm un mēģinājumiem tiek piedāvāts izmantot iedzīvotajiem zem multifunkcionālā centra „Logs" karoga.
– Protams, tās vadītajai Inārai Fedotovai jādod papildu spēki, viens cilvēks jau to visu nevar pacelt. Pagaidām doma gan ir tāda, ka varētu veidot dažādus pulciņus, interešu grupas, bet bez algota vadītāja, taču tad, kad pulciņi būs sevi pierādījuši darbībā un iedzīvotāju interese, iesaistoties tajos, nebūs noplakusi, varētu griezties domē ar priekšlikumu par štata vienības izveidošanu, – uzskata Guntis Ķeveris.
Iedzīvotāji interesējās arī par citām aktualitātēm, kādās ieceres un aktivitātes tiks īstenotas.
– Lazdonas pagasta budžets ir mazs, līdz ar to visu uzreiz izdarīt nevarēsim, tas notiks pakāpeniski, bet diezgan daudz ir jau uzsākts un tiks turpināts. Nākamgad tiks mainīts ielu apgaismojums, projektā tas ir jau iekļauts. Cerams, nākotnē izdosies īstenot arī ieceri izbūvēt Madonu un Lazdonu savienojošo gājēju celiņu. Nākamgad taps arī lielais bērnu rotaļu laukums, tiks veikta ceļa un infrastruktūras sakārtošana Lazdonas ciematā, – atklāja Guntis Ķeveris.
Tikšanās laikā tika uzdots arī jautājums, vai Lazdonas pagasts pastāvēs, vai to pievienos Madonai.
– Lazdonas pagasts bija, ir un būs. Administratīvi tas nekur nevar pazust. Tas, ka, visticamāk, pārvalžu vadītāja pienākumi Lazdonas pagastā un Madonas pilsētā tiks apvienoti (tos veiks viens cilvēks) nenozīmē, ka Lazdonas pagasts kaut kur pazudīs. Tāpat kā pārējiem, būs savs budžets, klientu apkalpošanas centrs un viss pārējais. Lēmums vēl nav pieņemts, bet ir doma, ka Madonas pilsētas un Lazdonas pagastam būs arī vienots īpašumu uzturēšanas dienests, un tas Lazdonai būs tikai pienesums, jo Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas dienests ir gana liels ar pietiekami spēcīgu tehnisko bāzi, lai apkalpotu arī Lazdonas pagastu. Jau tagad tas daudzus gadus tiek darīts, kā, piemēram, Smeceres silā, teritorijā ap putnu fabriku, kaut gan tas atrodas Lazdonas pagastā, – piebilda Guntis Ķeveris.
28.11.2023.