Laika nosprausta satikšanās, kur 40 gadi pagājuši kopš Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas (JRRMV) beigšanas.
JRRMV ir profesionālas izglītības mācību iestāde, kas mūsu laikā atrodas Teodora Zaļkalna Latvijas Mākslas Akadēmijas kreisajā spārnā. Mākslas aura mūs ir iedvesmojusi ļoti tuvā saskarsmē, turpinot profesionāli izglītoties. Kam tā ir saikne ar stājmākslu, lietišķo mākslu, pedagoģiju; kam tā ir vārda māksla. Bet tas ir tikai Laika nogrieznis.
Radošā satikšanās ir vairāk kā iemesls formātam – izstādei, kur katrs no mums, kurš vairāk vai mazāk nodarbojies vai dzīvojis ar mākslu, piedāvā skatītāja vērtējumam savu sniegumu.
Runāt par mākslinieciskām kvalitātēm – glezniecību, ādas plastiku, tekstilu un dizainu, koka dizainu, fotogrāfiju un grafiku – tas būtu mākslas vērtētāju un kritiķu uzmanības centrā. Savukārt man centrā ir cilvēcīgā satikšanās. Vērtības, kas ir tīri subjektīvas, filozofiskas, no malas ne tik redzamas un nesvarīgas skatītājam. Tomēr šī izstāde ir labs atskaites punkts sevis saprašanai kontekstā ar notikušo aizvadītajos gados, kontekstā ar saziņu klasesbiedru vidū. Cilvēcīgā vērtība tagad šķiet būtiskāka.
Kā ir bijis ar katru no mums šajā laikā – to varam vien nojaust.
Tieši tāpat kā izstādē, skatoties uz darbiem, kur asociācijas rodas no mūsu personīgās pieredzes. Šeit būtu saskatāmas līdzības starp tikšanos un izstādi.
Tas bija par sajūtām. Tagad vairāk par pašu izstādi.
Izstādes plakātā esam septiņpadsmit klasesbiedri. Izstādē piedalās trīspadsmit (Laima Akmentiņa, Ilze Briška, Ieva Burčika, Zanda Cera, Jureta Dobenberga, Agnija Ģērmane, Igors Irbe, Inguna Krolle-Irbe, Sandra Lagzdiņa, Māra Ozola, Juta Policja, Ģirts Semēvics, Kārlis Zemītis), bet mākslu sirdī nes tie trīs, kas nepiedalās (Antra Jurka, Sandra Tiltiņa, Svens Vijups). Savukārt viens no mums – Vitauts Almanas – jau 16 gadus rada mākslu Augstākajā Matērijā.
Tie ir trīspadsmit likteņstāsti, atvērti diskusijai. Izstādes nosaukums "Ceļa zīmes". Katru no mums šīs zīmes vedušas savos ceļos – pa visu Latviju un vēl tālāk, līdz Ālandu salām un Čikāgai. Man tā laime iekrita Mētrienas "Kroļļos".
Darbi tapuši katram savā radošā nošķirtībā citam no cita. Pēc būtības katrs darbs ir autora pašportrets, iekļaujot savu domu un izjūtu pasauli. Kam tā ir elēģiska ainava, romantiski ziedi, ekspresīva pilsētas kņada, pašvērtējošs portretējums, mirklīgs putnu kadrējums. Dažam tas ir plastisks dizains ādā, kokā un tekstilā. Kādam tas ir līniju ritms.
Esam katrs par sevi. Viens otram nepazīstami. Un tomēr esam vēl no tās paaudzes, kuriem ir klasesbiedri; ļoti reti, bet ir klases satikšanās. X paaudze. Romantisms, ekspresija, sentiments, racionālisms, empātija – tas mums piemīt.
Klātienē izstāde skatāma līdz 10. decembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centrā "Imanta".
Cienījamais lasītāj, lai spēks un izturība ieklausīties vienam otrā! Neatsvešināties!
24.11.2023.