18. novembrī visā Latvijā — mājās un sabiedriskās vietās — svinējām Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienu.
Madonas novada iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties dažādos pasākumos, un Madonā tos ievadīja ekumeniskais dievkalpojums Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Dievkalpojuma sprediķi bija sagatavojis draudzes mācītājs Viesturs Rikveilis, dievkalpojumā no garīgās kārtas piedalījās arī mācītājs Valdis Strazdiņš un diakons Henriks Rektiņš, kas šobrīd kalpo Madonas katoļu draudzē.
Viesturs Rikveilis pateicās Dievam par Latvijas valsti, mums dāvāto brīvību, aicināja ikvienu atsaukties kristīgām vērtībām.
– Kad pirms 105 gadiem tika dibināta Latvijas valsts, mums nebija valdnieku, kas apspiež, un vareno, kas pret mums ir varmācīgi, – uzsvēra Madonas draudzes mācītājs. – Protams, Latvija neradās ne no kā, kristietībā balstīts valstiskums pastāvēja jau paaudzēm ilgi. Problēma bija tā, ka tas ne vienmēr atbilda tautas interesēm un Dieva vārds ne vienmēr sasniedza mūsu tautu. Bija vajadzīgi vairāki gadsimti, lai beidzot tas varētu tikt brīvi sludināts visiem saprotamā valodā un teoloģiski pareizā skaidrojumā. Katrs no mums dzīvē vēlas kaut nedaudz pavirzīties uz augšu, un arī mūsu tauta pirms vairāk nekā simts gadiem to vēlējās – atbrīvoties no aizbildnieciskuma un nievājošas attieksmes. Vēlēšanās dzīvē ko sasniegt ir Dieva dota, un tas ir pareizs ceļš, tikai pareizi ir arī jārīkojas. Jēzus māca, ka izaugsmes ceļš ir kalpošanas ceļš.
Viesturs Rikveilis pakavējās izvērstākā skaidrojumā: – Ja mums dota vara, kaut esam komunikabli un harizmātiski, to nedrīkst izmantot, lai panāktu vai izsistu savtīgu labumu, savtīgas intereses. Pasaulīgā pašreklamēšanās un sevis izcelšana ir pretstatā ar garīgo jomu. Kurš grib būt liels Debesu valstībā, tam nav jākāpj augšā pa karjeras kāpnēm, bet jādodas pretim izaicinājumiem un uzupurējoties jākalpo Dievam un līdzcilvēkiem. Tas gan nenozīmē, ka kalps nevar vēlēties būt liels. Kristietim jātiecas pēc teikšanas un ietekmes gan draudzē, gan skolā, gan ražošanā un pārvaldē. Svarīgi, ka ceļš uz to ir kalpošana citiem, jo kalpošanai ir arī mūžības dimensija.
Paliksim ticībā! Neapmaldīsimies daudzajos garīgajos un materiālajos piedāvājumos, bet saglabāsim svaigu skatienu uz nākotni, kas precīzi formulēts trijos vārdos: "Dievs, svētī Latviju!" Dievs aicina kalpot saviem brāļiem un māsām, palīdzot viņiem augt, strādājot savai zemei un valstij, palīdzot tai pastāvēt, attīstīties citu tautu vidū.
– Šis ir brīdis, kad domās un darbos esam kopā ar mūsu valsti Latviju, – klātesošos uzrunāja arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Man pašam Latvijas valsts svētku izjūta, ejot gadiem, ir mainījusies. Kā bērnam skolas gaitās tā radās, mācoties latviešu tautasdziesmas, gatavojot priekšnesumus vecākiem, vēlāk tā piepildījās mirkļos, kad pie Brīvības pieminekļa gaidīju prezidenta runu un Rīgā skatījos salūtu. Taču, uzsākot darba gaitas, arvien vairāk saprotu, cik šis laiks ir nozīmīgs visai mūsu tautai. Tā ir liela un skaista iespēja dzīvot brīvā valstī, ko veidot, attīstīt un par ko rūpēties. Laiks, kurā dzīvojam, nav viegls un vienkāršs. Tas ir laiks, lai sargātu Latviju. Šis gads mums visiem ir bijis īpašs – tas devis fantastiskus kopības brīžus kā tautai un nācijai. Panākumi sportā saliedēja tautu, neaizmirstams bija laiks aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos – kas tas bija par laiku! Mums tika dota iespēja būt vienotiem un stipriem – tas jāattīsta arī turpmāk. Svētku dienā novērtēsim, svinēsim un skatīsimies droši uz priekšu! Mūsu pašu rokās ir tas, kāda būs Latvija. Lai tā mūžam ir brīva!
22.11.2023.