9. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz Latvijā ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalsta tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai pret to iebilstot. Saeimas Prezidijs rosināja likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, bet šajā komisijā koalīcijai nav vairākuma. Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) izteica priekšlikumu minēto projektu nodot Juridiskajai komisijai, par to izraisot diskusijas. Notika balsojums, bet opozīcijas deputāti uzskatīja, ka ir veikts balsojums par nodošanu Ārlietu komisijai.
Atgādinām, ka Stambulas konvencijas ratificēšana vairākus gadus politiķiem bijusi kā "karsts kartupelis". Ratificēšanas atbalstītāji saskata, ka tā dos lielāku stimulu un atbalstu cīņai pret vardarbību pret sievietēm, savukārt oponenti nobažījusies par jēdziena "dzimums" iespējamās izpratnes dokumentā ietekmi dažādās jomās, tajā skaitā izglītībā.
Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.
Likumprojektu izstrādājusī Labklājības ministrija norāda, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.
Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.
Konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
6. oktobrī, kad Madonas novadu darba vizītē apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, intervijas laikā reģionālajam laikrakstam "Stars", uz jautājumu, kā viņš prognozē, cik raiti Saeimā virzīsies likumprojekta ratifikācija, jo zināms, ka pret to iebilst zināma daļa sabiedrības un arī opozīcijas deputāti, Valsts prezidents uzsvēra: – Viedokļi attiecībā uz Stambulas konvencijas ratifikāciju ir dažādi. Mūsu kaimiņi igauņi jau pirms kāda laika šo konvenciju ir ratificējuši, un nekas briesmīgs nav noticis. Likumprojektam ir pievienota deklarācija par to, ka nekas šajā konvencijā nevar būt pretrunā ar Latvijas Satversmē nostiprinātajām vērtībām. Konvenciju ir vērtējusi Satversmes tiesa, atzinusi to par Satversmei atbilstošu. Protams, ka diskusijas būs diezgan karstas. Saeimas deputāti noteikti diskutēs gan par, gan pret. Bet es arī pirms ievēlēšanas, tad, kad man šos jautājumus uzdeva, esmu teicis, ka es neredzu neko šajā konvencijā pretrunā ar pamatvērtībām, kas noteiktas Satversmē, turklāt, ja vēl ir īpaša atruna par to, ka šajā konvencijā neviens pants nevar būt pretrunā ar Satversmi. Es tiešām domāju, ka ir laiks pieņemt lēmumu. Ja Saeima to atbalsta, tad attiecīgi konvencija tiek ratificēta. Ja nē, tad ne. Jā, būs karstas diskusijas, un citi saka: vai mums nav svarīgākas lietas… Bet ziniet daudz un dažādām sabiedrības grupām ir sava izpratne par svarīgāko. Šajā situācijā Saeimai būs jāizšķiras un jāpieņem tāds vai citāds lēmums. Līdz ar to šis jautājums tiks slēgts.
Jāpiebilst, ka Stambulas konvencijas ratificēšanu centās panākt arī iepriekšējais Ministru prezidents, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), to nosaucot kā vienu no darbiem, ko būtu vajadzējis paveikt viņa pavasara beigās iecerētajai paplašinātajai koalīcijai.
Tomēr iepriekšējās koalīcijas paplašināšana neizdevās, un, Krišjānim Kariņam aizejot no premjera amata, tika izveidota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība. Pašreizējā koalīcija, ko Evikas Siliņas vadībā veido "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", koalīcijas līguma pielikumā apņēmās Stambulas konvenciju ratificēt šogad.
14.11.2023.