Jauniešus pēc vidējās izglītības iegūšanas māc sarežģīta izvēle un neziņa, kādā virzienā doties tālāk. Medicīnas joma ir starp tām, kurās diemžēl novērojams jauno speciālistu trūkums. Aizvadītajā nedēļā Madonas Valsts ģimnāzijā tika rīkots pasākums “Karjernīca”, kurā pulcējās Cesvaines, Madonas un Ērgļu jaunieši, kam interesē medicīna. Tajā uzstājās vairāki ciemiņi, kuri savulaik izvēlējās saistīt savu nākotni ar studijām tieši šajā jomā.
Tikšanās ietvaros skolēniem tika dota iespēja ne tikai uzklausīt studenta pieredzi un atziņas par mācību procesu, bet arī iepazīt medicīnu no fizioterapeita un topošā ģimenes ārsta redzējuma, uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes, kā arī lauzt ar medicīnas jomu saistītus stereotipus.
– Labdien visiem "Karjernīcā". Ceru, ka sapratāt šo vārdu spēli – tā ir omulīga pasēdēšana kafejnīcā un sarunas par karjeru. Šodien ir mūsu pirmā "Karjernīca", ko es ar prieku pasludinu par atvērtu. Paldies visiem, kuri izrādīja interesi apmeklēt šo pasākumu, un paldies viesiem, kas atrada laiku paciemoties pie mums un pastāstīt par savu pieredzi medicīnā. Šī "Karjernīca" ir veltīta tieši medicīnas jomai, jo no visām nozarēm Madonas novada skolēnu vidū tā bija vispārstāvētākā – tieši par medicīnu tika izrādīta vislielākā interese. Sākšu ar senu indiešu parunu, kas vēsta: "Nav lielāka drauga par veselību un sliktāka ienaidnieka par slimību". Mēģināsim noskaidrot, kā saglabāt veselību, kā esošie un topošie speciālisti par to rūpējas un gādā par mums, – klātesošos uzrunāja pasākuma idejas autore, pedagogs un karjeras konsultante Kristīne Aizpurve.
Virtuāli pie skolēniem ciemojās Anete Šķēle, kura mācās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē, savukārt klātienē jauniešus ar medicīnas nozari un personīgo pieredzi padziļinātāk iepazīstināja Madonas slimnīcas fizioterapeite Krista Babre un ģimenes ārste, rezidente Lauma Kalvāne.
– Es, būdama studente, jums pastāstīšu, kā tas ir – studēt medicīnu. Centīšos paskaidrot, kā tas ir no mana skatupunkta. Mācos medicīnu jau trešo gadu, studēju trešajā kursā. Savu šodienas prezentāciju esmu sagatavojusi tieši par to, kā ir studēt Rīgas Stradiņa universitātē. Saprotu, ka liela daļa no klātesošajiem vēlas studēt medicīnu un esat nostājušies izvēles priekšā – vai tomēr studēt šajā jomā, vai izvēlēties drošāku opciju. Ja nu tomēr izvēlaties nospiest pogu "medicīna", jāpievērš liela uzmanība centralizētajiem eksāmeniem, kas Rīgas Stradiņa universitātei ir ļoti svarīgi, lai jūs vispār tiktu šajā iestādē mācīties. Ja vēlaties studēt medicīnu, maksimāli fokusējieties uz nepieciešamajiem mācību priekšmetiem! Man ir žēl, ka es tam nepievērsu tik lielu uzmanību. Tie priekšmeti, kas mums nepatīk, paņem vairāk laika, bet, lūdzu, mācieties, lai pēc tam nepiedzīvotu liekas raizes. Manā augstskolā budžeta vietu it kā ir daudz, bet var palikt, jo konkurss ir diezgan liels. Un, ja nu tomēr uzreiz netiekat budžetā, bet finansiālais stāvoklis atļauj sākumā mācīties par maksu, nepalaidiet iespēju garām. Daudzi var sākt studēt par maksu, bet pavisam ātri ierotēt budžetā. Atbirums parasti ir milzīgs, un, ja esat apņēmušies mācīties, ticiet man – pavisam drīz tiksiet budžetā, – iedrošināja Anete Šķēle.
Kā svarīgu atgādinājumu tiem, kuri pavisam noteikti vēlas iestāties medicīnas studijās, Anete minēja pieteikšanos mentoram, kas sākotnēji var šķist nevajadzīga, bet beigu beigās izrādās ļoti noderīga. Otrkārt – laikus jāpiesakās kopmītnēm, jo apmešanās vietas dabūt ir diezgan grūti.
– Daudzi uzskata, ka medicīnas studijas velkas ļoti ilgi. Tā varētu būt, bet beigu beigās, paskaitot, cik patiesībā paiet laika, nav nemaz tik traki. Ja pēc tam izvēlaties doties uz rezidentūru, tas jau ir cits stāsts, un par to plašāk rezidente Lauma Kalvāne. Teorijas ir ļoti daudz, tas sākotnēji šķiet tik nevajadzīgi, bet pēc tam rodas apjausma, cik labi bija izturēt grūto iesākumu – pirmos divus gadus. Laika plānošana, protams, ir būtiska, kas ir jāapgūst un jāiemācās. Kad jūs sāksiet mācīties un kļūsiet par vecāko kursu studentiem, es ļoti ceru, ka nedarīsiet to, ko dara citi – nebiedēsiet pirmkursniekus ar to, cik briesmīgi ir daudzi mācību priekšmeti. Visus kursus ir iespējams labi nokārtot. Jaunajiem studentiem šāda iebiedēšana rada milzīgu un lieku stresu, – aicināja Anete Šķēle.
Savukārt Krista Babre uzsvēra, ka fizioterapeita darbā svarīgākais ir komunikācija un sadarbība ar pacientu. Viņa strādā gan ar maziem bērniem, gan gados vecākiem cilvēkiem, un ar ikvienu ir jāatrod individuāla pieeja. Speciāliste norādīja – ja cilvēks pēc dabas ir kluss un mazrunīgs, tad fizioterapija noteikti nebūs īstā nozare, kurā darboties.
Par fizioterapeitu var sākt strādāt pēc četriem studiju gadiem, un iegūtā kvalifikācija ir regulāri jāatjauno, apmeklējot dažādus kursus un nemitīgi pilnveidojoties.
Lauma Kalvāne savu karjeru medicīnas jomā izvēlējusies saistīt ar ģimenes ārsta darbu. Dzimusi un augusi Ļaudonā, bet darba gaitas vēlas vadīt Rēzeknē, kur šobrīd arī dzīvo. Visvairāk Laumai patikušas praktiskās nodarbības, kad varēja veikt dažādus izmēģinājumus. Atzinīgus vārdus viņa veltīja arī dakterei, pie kuras izgāja praksi Madonā. Kā spilgtu un interesantu atmiņu topošā ģimenes ārste minēja šobrīd tik populāro TikTok video filmēšanu, kas tika radīti, lai pastāstītu un parādītu, kādi pienākumi ārstam jāveic un kāda ir ārstu ikdiena. Rezidentam jāatkārto iestājpārbaudījumi, lai saņemtu šo vietu un specializētos savā izvēlētajā profesijā.
Kristīne Aizpurve uzsvēra, ka šī noteikti nebija pirmā un pēdējā "Karjernīca" – nākamajā gadā ir plānots organizēt tikšanās ar citu jauniešu vidū populāru jomu pārstāvjiem. Pasākuma idejas autore priecājas par jauniešu aktivitāti un interesi, paužot cerību, ka nākamās "Karjernīcas" tapšanā skolēni iesaistīsies tikpat aktīvi, balsojot par sev interesējošajām
jomām.
14.11.2023.