Lai aktualizētu vērtību nozīmi sabiedrībā un kultūrā, Haralda Medņa Dziesmusvētku skola sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolu un Madonas novada bibliotēku kopīgi izveidojusi simpozija “Vērtību zīmes” norises.
Tas būs mākslinieku, mūziķu, literātu un filozofu skatījums uz aktuālām vērtībām un atvērta saruna ar sabiedrību par šo vērtību ietekmi uz katra cilvēka dzīvi un sabiedrību kopumā. Simpozijs notiks no 23. līdz 25. novembrim Madonā un tās apkārtnē. Modernā sabiedrība savā vēlmē veidot uz brīvības, vienlīdzības un taisnīguma principiem balstītu demokrātiju saskaras ar daudziem sociāli politiskiem izaicinājumiem un filozofiski ētiskām problēmām, kuras liek uzdot jautājumus par vērtībām un tikumiem, kas palīdzētu šādu mērķi uzturēt spēkā. Parādās disonanse starp vārdiem un darbiem, īsti neizprotam vērtību saturu: cilvēki vienas un tās pašas vērtības saprot atšķirīgi un nebūt ne visi konkrētās sabiedrības pārstāvji atbalsta visas minētās vērtības. Rodas vērtību konflikti. Tāpēc ir nepieciešams aktualizēt vērtību nozīmi, apzināt to nozīmi radošajā procesā un kultūrā, kā arī savu rīcību balstīt vērtībās. Šāda rīcība prasa lielākus resursus – laiku, naudu un spēku. Tas ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem. Vērtība ir arī kultūras dzinulis, ideja, kuras vārdā norit kultūras procesi. Vērtības ir mūsu cilvēcības mērs, kas šodienas Latvijā un sašķeltajā pasaulē ir ārkārtīgi svarīgs.
Arī mūsu novadnieks un ilggadējais Dziesmusvētku virsdiriģents Haralds Mednis (1906-2000) iemantoja tautas mīlestību un "Gaismas pils augšāmcēlēja" vārdu savas drosmes un neatlaidīgās turēšanās pie vērtībām dēļ: "Kā pirms piecdesmit diviem gadiem, kad pirmoreiz nostājos kora priekšā, tā arī tagad domāju, ka ar dziedātājiem jāstrādā tā, lai piedzīvotu mirkli, kad var sacīt: tas bija ko vērts! Laika gaitā nākusi klāt pieredze, zināšanas, prasme, veidojusies meistarība, taču vienmēr nemainīga palikusi vēlēšanās meklēt patiesību. Mākslā, arī kora mākslā, neciešu pozu, to, ko sauc par mirkļa efektu." (1998.g.).
VĒRTĪBAS MĀKSLĀ
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs simpozija laikā norisināsies vērtību radīšana un rādīšana caur mākslu. Mākslinieki kopā ar apmeklētājiem veidos mākslas darbus, iekļaujot tajā vērtības – ESAMĪBA, CILVĒCISKUMS, DARBS. Laikā, kad darbi tiks veidoti, mākslinieki būs atvērti apmeklētāju jautājumiem un diskusijai par šīm vērtībām, par to, kā māksla tās saglabā, interpretē, integrē, caurvij un liecina. Dzīvais un virtuālais "podkāsts" ļaus apmeklētājiem būt klāt mākslas radīšanas procesos, sajust atmosfēru, ieraudzīt darba radošo gaitu. Mākslinieki ir dažādu paaudžu un mākslas veidu pārstāvji, kuri ikdienā rada, veido izstādes, māca citus radīt. Keramiķe Līga Skariņa iesaistīs apmeklētājus mākslas darba veidošanā un runās par materiālu un formas izvēlēm kā vērtību medijiem. Savukārt Lidijas Zaneripas video instalācijas apmeklētājus ievedīs pārdomās par cilvēka esamību.
VĒRTĪBAS MŪZIKĀ
Mūzika ir ārkārtīgi pateicīga, ietilpīga un daudzslāņaina forma, lai runātu par vērtībām. Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā trīs dienās izskanēs koncerti, kuru programmas ir speciāli veidotas šim simpozijam, balstoties uz tādām vērtībām kā CILVĒCĪBA – Jānis Porietis (trompete) un Rihards Plešanovs (koncertmeistars), JAUNRADE – Monta Martinsone (soprāns) un Rihards Plešanovs, kā arī DZĪVĪBA, kuru speciāli šim simpozijam veidotā programmā izbungos divi izcili sitaminstrumentālisti – Guntars Freibergs un Pavel Guinter no Lietuvas.
VĒRTĪBAS LITERATŪRĀ
Īpašs vērtību nesējs sabiedrībā ir literatūra un cilvēka dzīves stāsts, kurā atklājas izdzīvotās vērtības. Madonas novada bibliotēkā notiks tikšanās ar literātiem, kas rakstījuši grāmatas par Latvijā ievērojamām un spilgtām personībām. Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar Daigu Mazvērsīti (astoņu grāmatu autore, sarakstīto grāmatu vidū ir monogrāfijas par estrādes mūzikas celmlauzi Elgu Igenbergu, komponistu Uldi Stabulnieku, mūziķi Mārtiņu Freimani un opertenoru Jāni Zāberu), Līgu Blauu, kura ir sarakstījusi grāmatas par Viju Artmani, Džemmu Skulmi, Maiju Tabaku, Jāni Paukštello, akadēmiķi Jāni Stradiņu, Hariju Spanovski, Uldi Dumpi, Indru Briķi, Ainaru Virgu u. c. Tikšanās laikā kopīgi veidosim telpu labai sarunai par radīšanas procesu, cilvēka dzīves gājumu un vērtību lomu tajā.
VĒRTĪBAS FILOZOFIJĀ
Viens no simpozija vērtību zīmes mērķiem ir izcelt un nostiprināt Latvijas kultūrtelpā filozofiju un filozofiskas sarunas kā disciplīnu. Filozofs Raivis Bičevskis akcentē atšķirības starp vienkāršu jeb klasisku un filozofisku sarunu: "Par filozofisku sarunu un diskusiju ir daudzi domājuši. Man tuvs formulējums filozofiskai diskusijai ir Hansa Georga Gādamera vārdi: "Īsta filozofiska saruna ir māksla būt nepareizos uzskatos." Filozofiska diskusija nav cietokšņa pozīcija, kad sarunu biedri deklarē savu pozīciju un to aizstāv. Filozofiska saruna lielā mērā ir par ieklausīšanos, kas pieļauj iespēju, ka sarunas biedram ir taisnība. Uz šīs nots notiek šīs filozofiskās sarunas. Tām ir būtiska atšķirība no diskusijām, ko mēs bieži redzam, kā savu pozīciju eksponēšanu un pieteikšanu. Māksla būt aplamos uzskatos paredz, ka šī saruna būs citāda. Tur ir atstāta telpa tam, ka es varu kļūdīties. Tad saruna neapstājas pie kaut kāda gatava rezultāta. Tajā pašā laikā filozofiska saruna jeb disciplīna pieprasa kaut kādu savākšanos, pārbaudījumu, māceklību. Tas pieprasa, ka prāts ir pietiekami izkopts un sarunā nevar dragāt, jo ir arī ētiskie uzstādījumi. Sarunas formāts paredz arī to, ka mēs mēģinām pateikt arī to, ko mēs skaidri nezinām, bet mēģinām to formulēt un ienest valodas telpā. Līdz ar to tā saruna ir ar pārtraukumiem, ar pauzēm, ar jokiem. Tas nenozīmē, ka jāindoktorinē, kāda pasaule ir, bet pasaules horizonts sarunas gaitā paplašinās. Filozofiska saruna ir saruna, kas maina."
Tā arī mēs simpozija laikā Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā mēģināsim tiekties uz šādu filozofisku sarunu. Katru dienu ir paredzēts ieskats kādā no vērtībām (tas tiks pārraidīts arī Facebook tiešraidē) un pēc tam filozofiskās sarunas (tikai klātienē). Raivis Bičevskis runās par GUDRĪBU; Kitija Mirončuka – par CILVĒCĪBU/DZĪVĪBU; Zane Ozola – par DROSMI/GODPRĀTĪGUMU/MĒRENĪBU; Marta Valdmane – par DARBU/ RADOŠUMU.
Simpozija atklāšana plānota 23. novembrī pulksten 12 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.
Ieeja visos pasākumos – bez maksas.
Simpoziju atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Madonas novada pašvaldība, Haralda Medņa Dziesmusvētku skola.
14.11.2023.